Saldus pusē krusa ābeļu dārzu nav saudzējusi
Tāda situācija ir arī zemnieku saimniecībā "Mucenieki" Saldus novada Jaunlutriņos, kur saimnieko pieredzējusī ābolu audzētāja Ligita Rezgale. Viņas ābeļu stādījumus krusa nav saudzējusi.
"Rētas ir aizvilkušās ciet, bet standarta ābols pārdošanai neder. Pārstrādei derētu, jo nepūs. Visā dārza rietumu pusē, no kurienes parasti nāk krusa, visi ir beigti," stāstīja saimniece.
Krusa piemeklējusi arī citu ābolu audzētāju dārzus no kooperatīva "Zelta ābele". Labā ziņa gan esot tā, ka saimniecības atrodas dažādās vietās Latvijā un apstākļi visur nav bijuši vienādi.
"Pagājušā gadā bija salna, tad ābeles atpūtās, bet šogad ir bagātīga raža, bet diemžēl krusa. Mēģinām kaut ko dabūt, kas atbilst Eiropas standartiem un ko var dot uz veikaliem un skolām," stāstīja Ligita Rezgale.
Audzētāja gan sprieda, ka stādījumus var pasargāt no krusas. Paši gan esot gados ne tik jauni un šobrīd tādus ieguldījumus neplāno.
"Protams, var ar aizsargtīkliem, bet tas tomēr ir ļoti dārgs pasākums, kaut arī Eiropas Savienība un Latvija to atbalsta, tas tomēr Latvijai ir pārāk dārgs pasākums. Mēs esam ziemeļu valsts, nu nav mums 60 tonnas no hektāra desmit gadus pēc kārtas. Kādu gadu var gadīties liela raža, bet ne jau tā ilgstoši kā Vācijā, Polijā un Itālijā. Mums izmaksas ir ļoti lielas. Vēl pielikt klāt tīkliem… Bet jaunie cilvēki, kuriem viss darba mūžs priekšā, var rēķināt, bet mēs vairs ne," atzina Ligita Rezgale.
Šogad ābolu raža – jau augusta vidū
Šogad ābolus sākuši vākt daudz agrāk – jau augusta vidū, parasti tās ir mēneša beigas, skaidroja augļkope.
"Pa drusciņai pagājušajā nedēļā izlases veidā. Mēs vispār katru gadu, lai dabūtu labas kvalitātes produkciju un daudzmaz krāsainu, pirmo reizi ejam vākt izlases veidā, noraujam tikai krāsainos. Tas nozīmē, ka atbrīvojas vieta un saulīte tiek klāt arī tiem, kuri vainagā vairāk iekšā. Tie arī pēc pusotras, divām nedēļām ir nokrāsojušies, tad var visus dabūt labā kvalitātē. Pagājušā gadā 'Auksi' sākām raut tikai 29. augustā," atcerējās Rezgale.
Kopumā Latvijā raža ir laba, sprieda Dārzkopības institūta vadošais pētnieks Edgars Rubauskis. Taču situācija visur nav vienāda.
Vienā Latvijas daļā stādījumi cieta no salnām, bet citviet no krusas.
"Ja atceramies, tad bija divas naktis ar salnām Latvijā kopumā, bet otrajā naktī daļā Latvijas bija mākoņu masas, gar Daugavu bija tāda robežšķirtne. Tā nakts bija diezgan pamatīgi auksta, ja runājam par Rēzekni un tās puses saimniecībām, oficiāli mērot divu metru augstumā, tas varbūt ir citādāk, vainaga augstumā bija -8 līdz -11 grādi, – nu tur ir tukši dārzi, ja mēs runājam par ābelēm, bumbierēm un citiem augļkokiem," skaidroja Rubauskis.
Ja arī raža varbūt ir laba, tad krusa darījusi savu gan Kurzemē, gan Vidzemē, stāstīja pētnieks.
"Ne tikai Ligitai Rezgalai "Muceniekos", bet arī Vidzemē pašā vasaras sākumā atsevišķām saimniecībām gāja krusa pāri, un tur sekas ir diezgan redzamas. Pie Ligitas redzam sabojātu ābolu kvalitāti, lielu daļu nekur citur nevarēs likt, kā no tiem izspiest sulu, jo āboli vienkārši neizskatās ne pēc kā," atzina Rubauskis.
Papildus krusai un salnām šogad klāt nākuši arī vēja postījumi.
"Mēs zinām, ka citviet gāja pāri lielie vēji, kas nogāza gar zemi daļu no ražas. Izgāza kokus gandrīz ar visām saknēm vai nolauza potējumu vietās," atgādināja pētnieks.
Kāda būs cena āboliem, pagaidām vēl esot pāragri spriest, sacīja audzētāja Ligita Rezgale. Neesot arī skaidrs, cik pieprasīti būs āboli pārstrādei, tas lielā mērā būs atkarīgs no situācijas citviet Eiropā, piemēram, no ražas apjomiem Polijā.
