61 miljons eiro, ko valdība piešķīrusi "Rail Baltica", ir līdzfinansējums pamattrases posmu būvniecībai. Lēmumu valdība pieņēma otrdien, 27. augustā, sēdes slēgtajā daļā. Lielāko daļu naudas būvniecībai piešķīrusi EK. Un, lai gan Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments šajā posmā sedz lielāko daļu izmaksu, EK lēmums neapmaksāt būvuzraudzības pakalpojumus, kā arī citas aktivitātes, valsts izmaksas palielinās. Tāpēc tuvāko četru gadu laikā būs jāatrod vēl vismaz nepilni 34 miljoni eiro.
"Eiropas Savienība piešķīra finansējumu pamatā būvdarbiem tieši šajos Lietuvas virzienos, un citas izmaksas diemžēl atstāj ārpus šīs finansējuma aploksnes, lai mēs varētu virzīties uz priekšu.
Mums bija nepieciešamība šo pieciem gadiem paredzamo apjomu, lielākā daļa no šīs summas kā rezerve. Būvuzraudzības finansējumu nākas šobrīd finansēt no budžeta," skaidroja satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie").
Atšķirībā no iepriekšējām reizēm EK nav atbalstījusi finansējumu arī citiem iepriekš atbalstītiem pasākumiem – piemēram, zemes iegādei, kvalitātes kontrolei un citiem. Atrast trūkstošo naudu valdība uzdevusi Satiksmes ministrijai. Kurus darbus atlikt uz vēlāku laiku un kur rast trūkstošos līdzekļus "Rail Baltica" būvniecībai, nākamnedēļ plānots apspriest arī ar pārējo Baltijas valstu satiksmes ministriem.
Tikmēr atklāts paliek jautājums arī par norēķiniem ar būvniekiem par jau padarītajiem darbiem.
No sadārdzinājuma, kas tika lēsts aptuveni 40 miljonu eiro apmērā, apmaksāti nepilni 10 miljoni eiro. Tos valdība piešķīra šī mēneša sākumā. Taču strauji tuvojas nākamais rēķinu apmaksas termiņš.
"Pēc nu jau šobrīd iesniegtajiem pārbaudītajiem apstiprinātajiem rēķiniem, kas ir šobrīd iesniegti Satiksmes ministrijai uz apmaksu, gala termiņš septembra beigas, kopējā summa ap 16 miljoniem. Attiecīgi mēs līdz tam brīdim sagatavosim šo iespējamo finanšu pārdali no citiem resursiem, ko mēs varam pārvirzīt, un attiecīgi šī summa, ko mēs prasīsim atbalstu no Ministru kabineta, būs mazāka," skaidroja "Eiropas Dzelzceļa līniju" valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs.
Viņš norādīja, ka daļu naudas izdevies ietaupīt, piemēram, mainot būvniecības risinājumus, kā arī zemes atsavināšanas procesā daļu līdzekļu izdodas pārvirzīt no citiem fondiem. Tāpēc galīgā summa, ko varētu prasīt no valsts budžeta, būšot mazāka par iepriekš minētajiem aptuveni 40 miljoniem eiro.
Atrod papildus naudu Centrālajai dzelzceļa stacijai
Latvijā pirms finansēšanas līgumā noteiktā termiņa veiksmīgi noslēgta Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) nekustamo īpašumu atsavināšanas aktivitāte.
Tādā veidā ietaupīti 2,9 miljoni eiro, kurus plāno novirzīt "Rail Baltica" Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas būvniecībai.
Rail Baltica projekta nacionālais ieviesējs SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas" (EDzL) pēc šā brīža datiem ieguvis virs 309 nekustamo īpašumu objektu jau būvniecībā esošajos Rail Baltica dzelzceļa trases posmos.
Kā ziņots iepriekš, šī gada 23. jūlijā Ministru kabinets lēma par finansējuma pārdali 9,6 miljonu eiro apmērā paveikto būvdarbu daļējai apmaksai Rīgas Centrālā dzelzceļa mezglā un Rīgas lidostā. Valdība atbalstīja Satiksmes ministrijas priekšlikumu novirzīt rēķinu apmaksai finansēšanas līgumos rastos ietaupījumus 5,8 miljonu eiro apmērā, kā arī piešķīra papildu 3,85 miljonus eiro no programmas "Līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem".
Lai pilnībā izpildītu saistības pret abu starptautisko staciju būvniekiem, saskaņā ar sākotnējo izmaksu prognozi būs nepieciešami papildu 41,6 miljoni eiro. Pašlaik EDzL strādā, meklējot iekšējos ietaupījumus, ko pārdalīt šo izdevumu segšanai.
