Kurzemē šovasar pārsvarā valdījuši mainīgi laikapstākļi, un sausuma periodu bijis pat vairāk nekā lietaino dienu. Tāpēc, atšķirībā no Latvijas austrumiem un centrālās daļas, kur laukus un dārzus pamatīgi ietekmēja vētras, valsts rietumos, pateicoties samērā sausajai augsnei, kartupeļu raža šogad esot virs vidējā līmeņa.
"Es teiktu, ka laba. Kad ir kartupelis, ko nomizot, nav jāmizo cūkrāceņi. Ir normāla lieluma kartupeļi, ir arī sēkla, ko pēc tam iestādīt, un nav daudz bojāto, sapuvušo, kas jāatstāj uz lauka," stāstīja Durbes pagasta iedzīvotāja Sanda Kesenfelde.
Bagātīgas ražas novērojamas arī reģiona augļu dārzos. Tai skaitā Durbes pusē saimniekojošais augļkopis Jānis Pakalns šogad vēl vairāk nekā citkārt aicina potenciālos ābolu pircējus braukt pie viņa un novākt augļus pašiem – turklāt tiekot pie tiem ar atlaidi, jo vienam pašam to paveikt šoruden neesot pa spēkam.
"Kad man prasa, kāda raža, es saku – paldies Dievam, nebūs liela. Bet šogad ir atkal liela. Vienkārši žēl – es redzu ābeli, vēl nav laiks vākt viņu, bet viņa lūzīs, viņa lūzīs, ja es viņai kaut ko nenoraušu nost kaut negatavu," teica Pakalns.
"Zemnieku saeimas" skatījumā dažādu lauksaimniecības kultūru raža reģionā kopumā vērtējama kā viduvēja.
Ja kādā no novadiem labāk auguši graudaugi, pākšaugi un augļi, citviet no laukiem vairāk nekā citus gadus cilvēki ved mājās kartupeļus, dārzeņus un ogas.
"Skatoties pat vienas Dienvidkurzemes vai Kurzemes kā tādas skatījumā, varbūt, ka Talsos viss ir pārmitrs, slapjš un gāž, – mums viss ir par sausu un izkalst. Tā ka ļoti šis gads mums iezīmējas tieši ar to reģionalitāti – kā kuram saimniekam paveicās, tieši kurā reģionā viņš saimnieko – pat ne tik daudz no kultūras atkarīgs," teica biedrības "Zemnieku saeima" valdes loceklis Mārtiņš Flaksis.
Laikapstākļi šogad bijuši labvēlīgi Dienvidkurzemes graudaugu ražotājiem – raža ir laba, toties ne tik kvalitatīva kā pērn vai aizpērn.
"Pagājušogad labs lauks skaitījās, kur bija sešarpus tonnas no hektāra, un šogad tā amplitūda ir no divām tonnām līdz desmit tonnām. Tas vidējais mums šogad ir vismaz par tonnu lielāks nekā pērn. Kvalitāte šogad ir švakāka," atzina Durbes pagasta ZS "Pīlādži" līdzīpašnieks Aigars Putra.
Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajā sabiedrībā "Latraps" stāsta, ka šāda tendence vērojama praktiski visā Latvijā – kviešos ir zemāks proteīna saturs nekā, piemēram, pirms diviem gadiem. Šobrīd tikai aptuveni 5% no visiem kviešiem ir ar atbilstošiem rādītājiem augstākajām kvalitātes grupām, savukārt teju ceturtdaļa šīs kultūras graudu klasificējas zemākajā kvalitātes grupā.
Novērojamas arī izmaiņas produkcijas iepirkumu cenās, kas, sākoties ražas novākšanai, tiešā veidā ietekmē to, cik izdevīgi lauksaimnieki var pārdot novākto ražu.
