Siera ražošana pieaug, aug arī eksports
Biedrības "Siera klubs" dati rāda, ka šī gada pirmajā pusgadā siera ražošana pieaugusi par trīs procentiem un sasniegts jauns vēsturisks cipars. Pērn kopumā Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi saražojuši 56,5 tūkstošus tonnu siera, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā 2009. gadā.
Latvijā strauji palielinās siera patēriņš uz vienu iedzīvotāju – 2023. gadā sasniegti 23 kilogrami, un divdesmit gadu laikā šis apjoms gandrīz četrkāršojies.
"Siera apjoms ir divkāršojies, un arī iepirktā piena apjoms ir divkāršojies, un tas ir ļoti, ļoti labi," stāstīja biedrības "Siera klubs" vadītāja Vanda Davidanova.
"Pirmajā pusgadā siers ir eksportēts uz 41 valsti. Eksporta pieaugums ir mazliet svārstīgs, bet tas ir tikai pirmais pusgads. Latvijas tirgus ir tāds, kāds ir, [tas] nepalielinās, cilvēku skaits samazinās, tāpēc uzņēmumiem, kuri strādā ar gaišu un analizētu skatu nākotnē, pamatīgs ceļš ir eksports. Ja produkts ir labs un pamatīgs, tad eksportam ir vēziens," atzina Davidanova.
Davidanova uzteica uzņēmumu "Smiltenes piens", kas spējis tirgus apjomu palielināt tieši uz eksporta rēķina. Divu gadu laikā eksports ir dubultots un sasniedzis 16%, bet mērķis ir sasniegt 30% eksportu no kopējā saražotā apjoma jau šogad.
Tāpat biedrības vadītāja atzīmēja "Talsu piensaimnieka" centienus palielināt saražotā siera daudzumu. Talsinieki jau vairākus gadus stabili eksportē uz Lietuvu, Poliju un Angliju.
Pieaug arī siera imports, bijis arī neliels apjoms no Baltkrievijas
"Talsu piensaimnieka" valdes priekšsēdētājs Dainis Norenbergs atklāja, ka pašlaik eksports ir uz piecām sešām Eiropas Savienības valstīm, bet mērķis ir to palielināt. Tiesa, situāciju ietekmē importa pieaugums.
Pirmajā pusgadā siera imports palielinājies par 3%, norādīja Davidanova.
"Tie ir sieri [no] Ukrainas, Polijas, Lietuvas. Lēti sieri.
Bet mani visvairāk pārsteidza tas, ka mums ir siers no Baltkrievijas. Jājautā – kādā veidā? Apjoms pārāk liels nebija.
Vadošās instances mani mierināja, ka tas bijis tikai gada sākumā un tagad vairs neesot. Ko mēs varam darīt, ja šos sierus arī pērk? Jo šie sieri ir lētāki nekā mūsu sieri. Pircējam ar to ir jārēķinās – ja viņš ierauga lētu sieru, iespējams, ka tas ir pat ar augu taukiem," stāstīja Davidanova.
Importa pieaugums ietekmē ikvienu vietējo pārtikas produkcijas ražotāju.
Piensaimnieki vēlas samazinātu PVN pārtikai
"Talsu piensaimnieka" vadītājs Dainis Norenbergs saredz risinājumu: "[Imports] slikti ietekmē, jo mēs tirgojam par citām cenām, viņi tirgo zem mūsu cenām. Viegli nav šajā biznesā, jo pārtikas produkciju ved iekšā un tirgo lēti. Mums [pievienotās vērtības nodoklis] PVN ir 21%, poļiem ir 5%. PVN vajadzētu samazināt tāpat kā poļiem. Tas dotu pirktspēju, un cilvēkiem maciņā paliktu vairāk naudas. 21% ir liels cipars. Lai valdība beidzot kaut ko risina, jo tā visu laiku taisās mainīt nodokļus, bet beigās sanāk čiks, neko nevar izlemt."
Par to, ka būtu jāsamazina pievienotās vērtības nodoklis, jau ilgāku laiku cīnās Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība un citas lauksaimnieku organizācijas.
Tiesa, šajos spiedīgajos budžeta apstākļos cerību uz šādu valdības lēmumu praktiski neesot.
Tikmēr siera ražotāji sestdien pulcēsies Jelgavā uz Siera dienu, lai svētku apmeklētājus iepazīstinātu ar vairāk nekā 80 siera veidiem, kas saražoti Latvijas uzņēmumos.
