ĪSUMĀ:
- Vēja parku attīstītājiem būs jāmaksā 2500 eiro par katru uzstādīto jaudas megavatstundu.
- 50% saņems pašvaldība, 50% – apkārtnes māju īpašnieki, ja ēka ir 2 km attālumā no parka.
- Minimālais atbalsts iedzīvotājam – 1 minimālā alga, maksimālais – 3 minimālās algas gadā.
- Šo maksājumu neapliks ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.
- Pašvaldība naudu varēs tērēt energoefektivitātei, infrastruktūras sakopšanai, ceļu un ielu remontiem.
- Ieguldījumu kopienā būs jāmaksā gan sauszemes, gan jūras vēja parkiem.
- Būs jāmaksā arī, ja palielina jaudu vai turbīnu skaitu.
- Maksājumu iecerēts pārskatīt ne retāk kā reizi 5 gados, bet, mainoties ekonomiskajai situācijai, varēs pārskatīt ātrāk.
- Šobrīd pie pārvades sistēmas pieslēgti trīs vēja parki, kas atrodas Ventspils reģionā.
- Vēja enerģijas nozare atbalsta ieguldījumus.
- Ministrija uzsver vēja parku nozīmi un elektrības cenu kritumu vēja parku dēļ.
Vēja parku tuvumā iedzīvotāji un pašvaldības saņems naudu
Finansiālais labums pašvaldībām un iedzīvotājiem, kuri dzīvo vēja parku tuvumā, būs 2500 eiro par megavatstundu gadā. To sadalīs divās vienādās daļās – 50% iedzīvotājiem (esošajiem ēku īpašniekiem) un 50% pašvaldībai.
Minimālais finansiālais labums gadā iedzīvotājam būs vienas mēnešalgas apmērā, bet maksimālais apmērs – trīs mēnešalgas (2024. gadā minimālā alga bija 700 eiro).
Šo atbalstu neapliks ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Šo naudu maksās vēja projektu attīstītājs no saviem līdzekļiem.
Pašvaldība šos līdzekļus varēs izmantot klimata un energoefektivitātes projektiem, infrastruktūras sakopšanai, ceļu un ielu remontiem.
Maksās, ja vēja parks ir 2 km attālumā no mājas
Nauda kopienai būs jāiemaksā gan vēja parkiem sauszemē, gan jūrā izvietotām vēja turbīnām, kuru jauda ir vismaz 1MW un vairāk.
Ieguldījums vietējā kopienā būs jāmaksā, ja vēja turbīnas sauszemē atradīsies 2 kilometru attālumā no dzīvojamās ēkas, bet jūrā – ja vēja parks atradīsies līdz 25 kilometru attālumā no krasta (mērot no vēja parka robežas taisnā leņķī pret krastu un maksājumu piemērojot dzīvojamajām mājām 2 kilometru rādiusā no krasta punkta).
Ja vēja parka attīstītājs plānos palielināt jaudu jau esošajai vēja elektrostacijai vai palielināt turbīnu skaitu jau esošā vēja parkā, arī tādā gadījumā projekta attīstītājam būs jāsniedz ieguldījums vietējai kopienai.
Lai saņemtu šo naudu, dzīvojamai ēkai jābūt nodotai ekspluatācijā pirms vēja elektrostacijas būvatļaujas izsniegšanas, kā arī ēka nav pilnīgi vai daļēji sagruvusi, bīstama vai ainavu bojājošā būve.
Ja īpašums pieder diviem īpašniekiem (piemēram, laulātie), finansiālais labums tiek sadalīts vienādās daļās starp kopīpašniekiem.
Finansiālo labumu iecerēts pārskatīt ne retāk kā reizi piecos gados.
Ja būtiski mainās ekonomiskā situācija valstī (inflācijas straujš pieaugums u.tml.), ieguldījumu vietējai kopienai varēs pārskatīt ātrāk.
Šobrīd pie pārvades sistēmas pieslēgti trīs vēja parki, kas atrodas Ventspils reģionā.
Vēja enerģijas nozare atbalsta ieguldījumus
Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs paziņojumā medijiem uzsvēra, ka industrija ir gandarīta par šo lēmumu, ar kuru vēja parku attīstītāji maksās vietējām kopienām.
"Vēja projektu attīstītāji ir gatavi nodrošināt finansējumu vietējām kopienām [..]. Turklāt šāda maksājuma ieviešana nav vienīgais labums, ko vietējās kopienas iegūs no vēja parku tuvuma. Vēja parku būvniecības laikā radīsies jaunas darba iespējas un pieaugs pieprasījums pēc vietējiem produktiem un pakalpojumiem veikalos, viesu namos un kafejnīcās, kas sniegs papildu ekonomisko stimulu reģioniem," pauda Nāburgs,
"Ekspluatācijas posmā tiks radītas ilgtermiņa darba vietas ekspluatācijas un apkopes darbiniekiem. Turklāt lētāka enerģija palielinās uzņēmēju konkurētspēju, piesaistot investīcijas jaunām ražotnēm un veicinot nodarbinātības pieaugumu reģionos," norādīja asociācijas vadītājs.
Ministrija prognozē elektrības cenu kritumu vēja parku dēļ
Ministrija paredz, ka vēja parku attīstība palīdzēs samazināt elektrības cenu. Piemēram, vidējā elektrības cena biržā 2022. gadā bija 22 centi/kWh, 2023. gadā – 9 centi/kWh, 2024. gada nepilnos 8 mēnešos cenai saglabājoties līdzvērtīgai – 9 centi/kWh.
Ministrija paziņojumā medijiem pauda, ka, ņemot vērā, ka vēja enerģijas pašizmaksa ir 4–7 centi kWh,
"pieaugot atjaunīgo energoresursu īpatsvaram mūsu enerģijas ražošanas grozā, raugāmies uz elektrības cenu 5–7 centi/kWh".
Uzņēmējiem lētāka enerģija ļaus palielināt konkurētspēju reģionā, bet valstij – desmitiem miljardu vērtas investīcijas, lai palielinātu valsts budžetu.
Latvijas mērķis ir uzstādīt 1,5–2 GW vēja enerģijas, kas gadā vidēji saražo aptuveni 3,6–4,9 TWh.
Latvijā patērē 53% atjaunīgās elektroenerģijas, Lietuvā – 26%, bet Igaunijā – 29%. Latvija virzās uz 100% atjaunīgās elektroenerģijas sasniegšanu līdz 2030. gadam. Lai to īstenotu, nepieciešami 1,5–2 GW vēja enerģijas.
Šāds saražotais vēja enerģijas apjoms sniedz iespēju aizstāt gan elektroenerģijas importu, gan elektroenerģijas ražošanā esošo fosilo kurināmo, kā arī nodrošināt Latvijas eksporta potenciālu.
"Šobrīd pie pārvades tīkla ir rezervēta nepilnu 6000 MW liela jauda, no kuriem 60% veido saules elektrostacijas, 14% – vēja elektrostacijas, savukārt dažāda veida hibrīda projekti 26%. Rezervētais jaudas apmērs pārsniedz mums nepieciešamo enerģijas apmēru, ko rezervētā jauda var saražot. Lai virzītos straujiem soļiem tālāk, mums ir būtiski spert nākamo soli – nodrošināt energotīkla efektīvāku izmantošanu, kas ļaus projektu attīstītājiem veidot jaunus elastīgus pieslēgumus, negaidot jaunu tīkla izbūvi. Plānojam jauno regulējumu Ministru kabinetā apstiprināt līdz gada beigām," norādīja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (Zaļo un Zemnieku savienība).
Laikapstākļu ietekmē elektrostaciju (saule un vējš) ražošanas laiki atšķiras. Piemēram, naktī, kad saules elektrostacijas nedarbojas, tīkla jaudu tajā pašā pieslēgumā var aizpildīt, piemēram, vēja elektrostacija, kura pietiekama vēja apstākļos nakts stundās var izmantot tīklu tikpat efektīvi. Drīzumā būs pieejams jaunais regulējums šādu priekšrocību kombinēt atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas iekārtas ar atšķirīgiem ražošanas grafikiem projektu attīstītājiem.
