Salīdzinājumā ar pērnā gada 1. ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieaugusi par 2,9%, bet stundas samaksa – par 7,2%.
Vidējā alga "uz rokas" – 1 213 eiro
Vidējā neto darba samaksa bija 1 213 eiro jeb 72,6% no bruto algas, un gada laikā tā pieaugusi par 8,9%, apsteidzot patēriņa cenu kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 8,0%.
Mēneša darba samaksas mediāna – 1 350 eiro
Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu šī gada 2. ceturksnī bija 1 350 eiro. Salīdzinot ar 2023. gada 2. ceturksni (1 215 eiro), tā pieauga par 135 eiro jeb 11,1%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada 2. ceturksnī bija 991 eiro, un gada laikā tā pieaugusi par 11,6%.
Mediāna ir vidējais rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā secībā sakārtotu darba ņēmēju algu rindas vidū, t.i., pusei darba ņēmēju algas ir lielākas par mediānu un otrai pusei – mazākas. Tā kā mediānu, salīdzinot ar vidējo aritmētisko darba samaksu, neietekmē ekstremālās darba samaksas vērtības, tā labāk raksturo tipisko atalgojumu.
Sabiedriskajā sektorā straujāks gada pieaugums
Gada laikā vidējais atalgojums sabiedriskajā sektorā pieauga par 4,1% straujāk nekā privātajā – attiecīgi par 12,4% un 8,3%.
2024. gada 2. ceturksnī sabiedriskajā sektorā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija 1 743 eiro, savukārt privātajā – par 99 eiro zemāka (1 644 eiro).
Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 1 684 eiro jeb par 12,9%.
Salīdzinot ar 2024. gada 1. ceturksni, vidējā darba samaksa sabiedriskajā sektorā pieauga par 5,2%, vispārējās valdības sektorā – par 4,8%, bet privātajā sektorā bija vērojams 1,8% pieaugums.
Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku atalgojuma pieaugums vai samazinājums, bet arī darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma tendences un darba tirgus strukturālās izmaiņas. Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.
Aprēķinātās darba samaksas fonds 2024. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada 2. ceturksni valstī kopumā pieauga par 8,5% jeb 290,2 miljoniem eiro, bet algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, samazinājās par 7500 jeb 1,0%.
Gada laikā vidējā darba samaksa visstraujāk pieauga izglītības nozarē – par 19,6%, būtiski ietekmējot gada pieauguma tempu sabiedriskajā sektorā.
Vidējais atalgojums strauji auga arī citu pakalpojumu nozarē (ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citus pakalpojumus) – par 15,6%, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē – par 14,4 %, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – par 11,5%.
Visās minētājās nozarēs, izņemot izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozari, vidējā atalgojuma straujo kāpumu ietekmēja ne tikai darba samaksas pieaugums, bet arī darbinieku skaita samazinājums gada laikā.
Labāk atalgotās nozares – finanšu, informācijas un komunikācijas
2024. gada 2. ceturksnī vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu lielāka par vidējo valstī bija finanšu un apdrošināšanas darbību (2 847 eiro), informācijas un komunikācijas pakalpojumu (2 661 eiro), enerģētikas (2 217 eiro), profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē (2 102 eiro), valsts pārvaldes (1 959 eiro), ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes (1 824 eiro) nozarē, veselības un sociālās aprūpes (1 754 eiro), kā arī ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē (1 747 eiro).
Viszemākā vidēja darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 1 094 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Straujāks darba samaksas pieaugums Zemgalē
2024. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2023. gada 2. ceturksni vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas
visstraujāk ir augusi Zemgalē (12%), Latgalē (11,6%) un Vidzemē (10,9%).
Vislielākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija Rīgā – 1 842 eiro, savukārt viszemākā – Latgalē (1 194 eiro), kas ir par 35% mazāk nekā galvaspilsētā. Vidējā atalgojuma plaisa starp Rīgu un reģioniem gada laikā ir nedaudz samazinājusies visos reģionos, izņemot Kurzemi. Lielākais samazinājums bija vērojams Zemgalē (2,1%).
Darba samaksa nostrādātā stundā – 11,41 eiro
Bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2024. gada 2. ceturksnī bija 11,41 eiro, un gada laikā tā pieauga par 8,9% (2023. gada 2. ceturksnī – 10,48 eiro).
Vienas stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga no 13,12 līdz 14,30 eiro jeb par 9,0%, ko ietekmēja kopējo darbaspēka izmaksu kāpums par 8,5% un nostrādāto stundu samazinājums par 0,4% gada laikā.
Baltijas valstīs vidējā atalgojuma pieauguma temps turpina samazināties
Kopš 2023. gada 2. ceturkšņa vidējā atalgojuma gada pieauguma temps visās Baltijas valstīs samazinās.
Igaunijā 2024. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2023. gada 2. ceturksni, vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas pieauga par 7,2%. Lietuvā pieaugums bija visaugstākais – 9,8%, bet Latvijā nedaudz zemāks – 9,6%.
Ekonomisti: Algu pieaugums turpinās bremzēties
Neskatoties uz algu kāpuma palēninājumu, tas Latvijā joprojām saglabājas salīdzinoši straujš, vērtēja Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs, norādot, ka straujā algu kāpuma un zemās inflācijas dēļ turpina pieaugt arī iedzīvotāju pirktspēja.
"Vājā ekonomiskā aktivitāte šī gada 2. ceturksnī var palēnināt algu pieaugumu turpmāk, taču zemās inflācijas apstākļos iedzīvotāju pirktspējas pieaugums saglabāsies. Turklāt zems bezdarba līmenis un nepietiekams darbaspēka piedāvājums ir šķērslis uzņēmējiem atrast jaunus darbiniekus.
Par darbaspēku ir jākonkurē, un viens no veidiem ir piedāvāt augstāku algu," skaidroja Migunovs.
Tikmēr straujais algu kāpums sabiedriskajā sektorā rada bažas arī valdībai, kura sākusi diskusijas par publiskā sektora algu kāpuma ierobežošanu, atzīmēja ekonomists, norādot, ka agri vai vēlu sabiedriskā sektora algu pieaugums ietekmēs arī privāto sektoru, kam ar konkurētspējīgu atalgojumu jānodrošina darbaspēks.
"Taču, tā kā produktivitāte joprojām nepieaug tik strauji kā algas, uzņēmumiem palielinās izmaksas, kuras tie nespēj nosegt ar augstāku izlaidi un produkcijas realizēšanu," atzīmēja ekonomists.
Migunovs atgādināja, ka nākamajā gadā tiek plānota arī minimālās algas reforma, visticamāk, piesaistot to pie vidējās algas kā procentuālo daļu. "Tāpēc, pieaugot vidējai algai valstī, roku rokā mainīsies arī minimālā alga. Šāda metodoloģija nodrošina godīgāku atalgojumu mazāk pelnošiem darbiniekiem, kā arī padara minimālo algu salīdzināmu ar citām Eiropas valstīm, kur arī stāsies spēkā šī reforma," pauda ekonomists.
Tikmēr bankas "Luminor" galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš atgādināja, ka ekonomisti jau gada sākumā teikuši, ka sabiedriskajā sektorā algu kāpums ir jābremzē. "Jaunākie algu dati dod papildus vielu pārdomām par šo tēmu," norādīja ekonomists. Viņš vērtēja, ka algu pieauguma tempa samazināšanās ir neizbēgama, jo ekonomikas izaugsme ir apstājusies un inflācija ir niecīga.
"Gada sākumā bija skaidri redzama sakarība – augsto algu nozarēs tās visumā auga lēnāk un otrādi, tādējādi samazinoties strādājošo nevienlīdzībai. Algu kāpums joprojām ir samērā lēns labi atalgotajās privātā sektora nozarēs ar lielu darbinieku skaitu," atzīmēja Strautiņš. "Darbaspējīgo skaita samazināšanās uztur sacensību starp darba devējiem, bet "silts" darba tirgus mēdz mazināt nevienlīdzību."
Arī Strautiņš norādīja, ka algu kāpums nozīmē arī pirktspējas pieaugumu. "Par spīti galvenokārt ārēju apstākļu radītajai izaugsmes paralīzei ar labklājības celšanu kopumā šogad sekmējas labi," viņš vērtēja,
vienlaikus prognozējot, ka turpmāk algu kāpumam būs jābremzējas, jo ienākumi nevar ilgstoši augt straujāk nekā tautsaimniecībā pievienotā vērtība.
"Iespēja palielināt patēriņu ir galvenā ekonomikas izaugsmes jēga. Taču ir jārūpējas arī par pareizu zirga un vezuma secību un jānodrošina, lai labklājības pieaugums būtu ilgtspējīgs, tai skaitā neizputinot nodokļu maksātājus," skaidroja Strautiņš.
Savukārt bankas "Swedbank" prognozes liecina, ka bruto algas turpmāk augs vidēji par 8,5%, bet nākamajos divos gados mazliet piezemētāk – ap 7,5%, norādīja bankas ekonomists Oskars Niks Mālnieks. Viņš atzīmēja, ka bezdarba līmenis Latvijā joprojām uz vēsturiskā fona ir zems, lai gan šogad sagaidāms augstāks nekā pērn.
"Labus darbiniekus atrast nemaz tik viegli nav, līdz ar to, lai arī nedaudz mazāks, tomēr spiediens uz atalgojuma palielināšanu saglabājas. Taču nākamgad vidējās algas pieauguma tempi būs lēnāki nekā šogad. Nesenie valdības lēmumi rāda, ka publiskā sektora algu fonda kāpums nākamgad tiks ierobežots, nosakot algu fonda pieauguma griestus 2,6% apmērā. Tas varētu likt pārskatīt arī kopējās 2025. gada algu pieauguma prognozes," sprieda Mālnieks.
