"Šajā brīdī Latvijā visiem izskatās slikti ar "Rail Baltica" un sliktāk nevar būt... Tad es varu teikt, ka šie pārrobežu dzelzceļa projekti [Eiropas Savienībā] vienmēr bijuši sāpīgi. Piemēram, Brennera tunelis Austrijā. Tur bija visu laiku nesaskaņas ar Vāciju, un visu laiku bija vesela virkne interešu grupu, kas vai nu vides, vai citas – sociālās vai dzīves – kvalitātes dēļ protestēja. (..) Skaidrs, ka tas reflektējās uz politisko līmeni, kas to visu ietekmē.
Līdz ar to [attiecībā uz šiem] lielajiem pārrobežu koridora projektiem, kāds ir arī "Rail Baltica", mēs neesam sliktākie (..)," sprieda Zīle.
Viņš atzina, ka "Rail Baltica" projekta attīstībā bijuši dažādi brīži. Bija laiks, kad "sāpju bērns" šī projekta virzībā bija Igaunija, tad Lietuva un tagad Latvija. Arī Lietuvā esot problēmas ar kavēšanos viena svarīga mezgla attīstībā, taču kaimiņvalsts darot visu, un situācija šajā ziņā kļūstot cerīgāka.
EP deputāts sacīja, ka "Rail Baltica" projekts ir sadārdzinājies. Tas noticis objektīvu apsvērumu rezultātā, piemēram, inflācijas, arī kara Ukrainā dēļ, taču ne tikai.
Sadārdzinājums, pēc Zīles domām, ir pārāk liels, projekts apaudzis ar "putu kārtu", un ir iespējama izmaksu optimizācija.
Pēc Zīles teiktā, šobrīd izskatās, ka vienīgi Satiksmes ministrija zināja par "Rail Baltica" projekta papildināšanu, piemēram, ar Rīgas loku, arī reģionālajām stacijām, kam plānotās Eiropas Savienības (ES) fondu naudas nepietiks. "Finanšu ministrija [arī] noteikti zināja – vismaz gan politiskā, gan ierēdnieciskā līmenī –, ka ar to [naudu] nevar visu to izdarīt un ka Eiropas Komisija to nav garantējusi," teica Zīle.
Viņš sprieda, ka daļu no "Rail Baltica" projektam nepieciešamās naudas Latvijā varētu atrast citos ES finanšu instrumentos, kā to, piemēram, izdarīja Lietuva, pasmeļoties daļu no projektam vajadzīgā finansējuma Kohēzijas fondā. Arī Latvijā kas līdzīgs būtu iespējams, ņemot vērā Finanšu ministrijas paziņoto par kūtro ES fondu naudas apguvi Latvijā.
