Ministrijas piedāvājuma galvenie punkti
Beidzot saskaņošanai ar citām ministrijām ir iesniegts plāns, kā "Rail Baltica" projektu attīstīs pirmajā fāzē.
Satiksmes ministrija līdz 2030. gadam piedāvā:
- Izbūvēt vienu sliežu ceļu no Lietuvas robežas līdz Igaunijai, sākot būvdarbus posmā Lietuvas robeža–Misa un atbilstoši pieejamajam finansējumam.
- Pārdalot satiksmes nozarei pieejamos Eiropas Savienības (ES) līdzekļus, pabeigt darbus abās Rīgas starptautiskajās stacijās – Rīgas lidostā un Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļā, lai tās varētu funkcionēt.
- Izbūvēt jaunu Krievijas platuma dzelzceļa sliežu ceļu no Imantas stacijas uz Rīgas lidostu. Tad starp centru un lidostu kursēt varēs "Škoda" elektrovilcieni. Tādējādi vēl pirms Eiropas platuma sliežu izbūves savienojot abas pasažieru stacijas ar platsliežu dzelzceļu un integrējot Rīgas lidostu esošajā dzelzceļa tīklā.
- Izbūvēt vismaz četras reģionālās stacijas – Salacgrīva, Skultes muiža, Salaspils/Daugavkrasti, Bauska –, infrastruktūras apkopes punktus Iecavā un Skultē, kustības vadības centru un sānceļu nākotnes Salaspils kravu terminālim.
- Izveidot Eiropas platuma sliežu savienojumu ar vienu no abām Rīgas starptautiskajām stacijām. Tātad vai nu no Upeslejām līdz centram (Daugavas labajā krastā) vai arī no Misas līdz lidostai (attiecīgi kreisajā krastā). Lai šo realizētu, varētu piesaistīt alternatīvus finanšu risinājumus, piemēram, privāto un publisko partnerību.
Savukārt ES fondu finansējumu plāno primāri virzīt iepriekšējos punktos minēto aktivitāšu finansēšanai.
Nav garantijas, ka pirmajā fāzē sliedes līdz Igaunijai varēs izbūvēt
Kopš jūnija Satiksmes ministrija meklējusi risinājumus, lai Rīga būtu caurbraucama pa Eiropas platuma sliedēm, tomēr risinājumu neizdevās atrast.
Lai gan pirmajā fāzē kā prioritāte ir izvirzīts savienojums no Igaunijas robežas līdz Lietuvas robežai, patlaban nav garantijas, ka sliedes uz Igauniju var izbūvēt – atzina satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progersīvie").
"Par to ļoti jāiestājas un jācīnās. Tāpēc mums ir kritiski svarīgas Eiropas Savienības daudzgadu budžeta sarunas. Ārlietu ministrija jau šobrīd ir uzsākusi koordinējošo darbu nacionālās pozīcijas izstrādei. Šeit vajadzēs stāvēt plecu pie pleca ar Lietuvas, Igaunijas kolēģiem, cīnoties par to, lai "Rail Baltica" projektam nākamās septiņgades Eiropas Savienības budžetā tiktu piešķirts pēc iespējas augstāks finansējums, un tas tad arī noteiks, kādā ātrumā mēs esam spējīgi virzīties arī uz ziemeļiem, bet vienlaikus šis pārrobežu savienojums gan Igaunijas, gan Lietuvas virzienā ir šī projekta prioritāte," klāstīja Kaspars Briškens.
Jautāts, cik liela iespējamība, ka tas netiks realizēts, viņš norādīja, ka "te droši vien ir jāprasa tad mūsu diplomātiskajam dienestam vai Finanšu ministrijai, kādas ir mūsu gaidas attiecībā uz šīm Eiropas Savienības daudzgadu budžeta sarunām".
Tuvāko nedēļu laikā par šo ziņojumu Tiesību aktu portālā viedokli var izteikt ministrijas un organizācijas. Novembrī informatīvo ziņojumu plānots iesniegt valdībā.
Plāno piesaistīt ES finansējumu un samazināt projekta izmaksas
Saskaņā ar projekta ieviesēju aplēsēm pirmās kārtas pārrobežu savienojuma ieviešanas kopējās izmaksas no Igaunijas robežas līdz Lietuvas robežai (izmantojot tikai kravu apvedceļu caur Salaspili) ir 4,5 miljardi eiro, paziņojumā medijiem informēja Satiksmes ministrija.
Savukārt abu starptautisko pasažieru staciju un ar tā saistīto sliežu ceļu infrastruktūras kopējās izmaksas sasniedz 875 miljonus eiro, bet punktveida objektu, t.sk. infrastruktūras apkopes punktu Iecavā un Skultē, kustības vadības centra un sānceļa Salaspils kravu terminālim, kā arī četru reģionālo staciju izbūvei nepieciešami 133 miljoni eiro.
Kopuzņēmuma "RB Rail" aplēses liecina, ka Rīgas posma Upeslejas–Rīgas Centrālā stacija īstenošanai būtu nepieciešami 629 miljoni eiro, savukārt Misa–Rīgas lidosta posmam – 924 miljoni eiro.
Bet SM vadībā norit darbs arī pie projekta būvniecības izmaksu optimizācijas, lai samazinātu aplēstā finansējuma apjomu pirmās kārtas īstenošanai.
Projekta ieviesēji pārskata tehniskos risinājumus, kurus varētu izbūvēt nākamajās kārtās, un identificē izmaksu pozīcijas, kurās būtu iespējams vienkāršot tehnisko risinājumu, piemēram, autoceļu šķērsojumiem, pievedceļiem, trokšņu sienām u.tml.
No 2015. līdz 2024. gadam, piedaloties Eiropas Komisijas izsludinātajos projektu iesniegumu konkursos par finanšu palīdzības piešķiršanu no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI), t.sk. no Militārās mobilitātes aploksnes, Latvijā kopumā piesaistīts 1,426 miljardu eiro finansējums, ieskaitot valsts budžeta līdzfinansējumu.
Pēdējā EISI uzsaukumā ES daudzgadu budžeta plānošanas periodā (2021.–2027.), kas izsludināts šī gada 2024. gada septembrī, Latvija indikatīvi varētu piesaistīt papildu 160 miljonus eiro, kas ļautu turpināt būvdarbus dienvidu daļā virzienā no Lietuvas uz Salaspili.
Nākamā "Rail Baltica" kārta būs atkarīga no finansējuma pieejamības.
Kā prioritāru projekta otrajā kārtā SM redz pilnvērtīga – caurbraucoša – "Rail Baltica" pamatlīnijas koridora izveidi cauri Rīgas pilsētai.
SM paralēli strādā pie informatīvā ziņojuma par "Rail Baltica" projekta īstenošanai nepieciešamo nacionālo finansējumu 2024.–2025. gadā, kurā informēs par līdzekļu apmēru, kas nepieciešami uzsākto darbu pabeigšanai un noslēgto finansēšanas līgumu mērķu sasniegšanai.
