Tematam par pārtikas cenu straujo kāpumu valdība pievērsās jau pavasarī, kad uzdeva Konkurences padomei un citām iestādēm sagatavot priekšlikumus cenu mazināšanai. Tie bijuši nepietiekami, tāpēc Ekonomikas ministrija pašlaik gatavojas uz papīra uzlikt plašāku pasākumu klāstu. Mērķis panākt, lai pamata nepieciešamības preču grupā cenu samazinājums būtu līdz 20%.
"Piemēram, atsevišķām preču grupām noteikt piecenojuma griestus. Otrais - ieviest kontroles mehānismus, cenu salīdzināšanas mehānismus, digitālos rīkus, kas palīdzētu kontrolēt cenu apjomu arī atlaižu politikā. Tajā skaitā arī tas, kā tiek organizētas lielveikalu un ražotāju savstarpējās attiecības, kurās ražotājiem nav tā labākā situācija," skaidro Valainis.
Ministrs minēja piemēru, ka ražotājs iegulda uzņēmuma energoefektivitātē, pārvaldībā, lai samazinātu produkta izmaksas veikala plauktā. Taču realitātē tas nepiepildās – augsta uzcenojuma dēļ cena nesarūk vai pat pieaug, taču ražotājs nopelna mazāk. Par šādiem gadījumiem Valainis dzirdējis vairākās vizītēs uzņēmumos. Viņš pieminēja arī krasi lielākus sodus par negodprātīgas prakses pārkāpumiem, piemēram, cenu sarunāšanu u.tml.
"Mēs izceļamies cenu dārdzības ziņā gan Baltijas valstu, gan plašākā mērogā. Kaut kā tā ir sanācis, ka lielveikalos ir izveidojusies varas koncentrācija, ietekme gan uz ražotāju, gan patērētāju. Līdz ar to uzskatām, ka vajadzīga būtiska iejaukšanās," uzsvēra ministrs.
Tiesa, pašlaik šīs idejas ir vēl tikai nozares ministrijas piedāvājums. Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijā uzskata, ka cenu regulēšana nav pareizais virziens, kurā iet. Taču plašāk asociācijā nekomentē.
Pēc nedēļas plānu paredzēts apspriest koalīcijas sadarbības padomē. Tad detalizētāku plānu uzzinās gan plašāka sabiedrība, gan arī iesaistītās nozares. Ministrs sola, ka, saņemot politisku atbalstu, notiks plašas diskusijas ar iesaistītajām nozarēm. Plāna iespējamais ieviešanas laiks ir 7–8 mēneši, kas sakrīt ar gaidāmo pašvaldību vēlēšanu norises laiku.
Mazajos veikalos vairās pielāgoties lielveikalu cenām
Lielveikalu cenu politika ietekmē arī nelielos piemājas vai lauku veikalus. Kartupeļi, kas iepirkti no vietējā zemnieka, vai pašu ceptas bulciņas ļauj būt godīgākiem pret pircēju, taču preces no vairumtirgotājiem visiem līdzīgas.
Salnavas ciematā ir tikai viens veikals. Daudzi lauku veikalā iegriežas pēc pāris precēm, bet vismaz reizi nedēļā mēro ceļu uz pilsētu, lai no lielveikala iznāktu ar pilnu iepirkumu maisu. Zemnieks, veikala īpašnieks Aivars Bozovičs par konkurentu cenu politiku saka – visu nosaka kāre nopelnīt.
"Nevaru saprast vienu – vairums tirgotāju man piedāvā preci pa tādu cenu, bet man viņa maksā, pieņemsim par eiro, pusotru eiro lētāk nekā "Maximā" vai "Rimi"," saka Bozovičs.
Uz lielveikalu pircējus aizvilina akcijas, atlaides, novērojis veikalnieks. Līdzīgi novērojumi arī lauku veikala īpašniecei, kas pērn atvēra vēl vienu veikalu Rēzeknē. Daudzdzīvokļu māju apkaimē, bet vienlaikus netālu no centra, pircējus pievilina ar pašceptām bulciņām un kūkām.
"Teiksim, vairumtirgotājs vienā mēnesī paaugstinājis miltu pārdošanas cenu, mēs uzreiz nepārliekam cenas saviem konditorejas izstrādājumiem," skaidro SIA "Madara LV" īpašniece Linda Bilinska.
Laika gaitā cenas tomēr jāsamēro ar tām, kas lielveikalos. Vēl mazajos veikalos stāsta par krasi atšķirīgo iedzīvotāju pirktspēju. Arī pārtikas izvēli nosaka pensijas vai algas dienu tuvums.
