Valdība otrdien, 28. novembrī, izskatīja priekšlikumus nākamā gada valsts budžeta otrajam lasījumam Saeimā.
Saeimas deputāti 2024. gada budžeta likumprojektā iesnieguši 289 priekšlikumus, aicinot dažādiem pasākumiem pārdalīt kopumā 5,1 miljardu eiro. To piedāvāts nodrošināt, palielinot budžeta deficītu, budžeta izpildes procesā pārdalot finansējumu, izmantot budžeta līdzekļus neparedzētiem gadījumiem, kā arī paaugstinot nodokļus. Piemēram, uzņēmumu ienākuma nodokļa celšana ietverta 13 priekšlikumos, lai arī Finanšu ministrija nākamgad neplāno palielināt nodokļu slogu. Lauvas tiesu no visiem priekšlikumiem iesniegušas Saeimas opozīcijas frakcijas.
Valdība šos priekšlikumus neatbalstīja.
No Saeimas iesniegtajiem priekšlikumiem atbalstīts tikai viens - Saeimas priekšsēdētājas, Zaļo un zemnieku savienības pārstāves Daigas Mieriņas pieteikums nākamajā gadā par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus.
Ir atbalstīta iecere nākamgad tomēr uz vienu gadu piemērot samazināto 12% pievienotās vērtības (PVN) nodokli svaigiem augļiem, dārzeņiem un ogām. Vairākus gadus PVN likme svaigiem augļiem un dārzeņiem bija 5%, un pēc šī gada tā vairs nebija plānota. Tomēr Zaļo un Zemnieku savienība uzstāja saglabāt pazeminātu PVN augļiem un dārzeņiem. Koalīcija vienojās par 12% PVN likmi, ko piemēros tikai nākamgad.
Zemkopības ministrs Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku savienība) aicināja 12% PVN likmi noteikt nevis uz gadu, bet pastāvīgi. Tomēr tam būtu nepieciešams atrast vēl 8 miljonus eiro budžetā arī 2025. un 2026. gadā. Krauze valdības sēdē nevarēja piedāvāt risinājumus, kā varētu to kompensēt, un valdība vienojās 12% likmi noteikt tikai uz gadu un nākamgad izskatīt jautājumu vēlreiz.
Diskusijas par ilglaicīgāku risinājumu turpināsies, norādīja premjere Evika Siliņa no "Jaunās Vienotības".
"Es vēlreiz atgādinu, ka mums bija vienošanās, ka nākamā gada laikā mēs kopā ar nozares organizācijām, Valsts ieņēmumu dienestu, varbūt Lauku atbalsta dienestu - tām institūcijām, kas redz, kādas preces tiek ievestas un kādas tiek ražotas - lai mēs saprastu, vai tiešām [ar samazināto PVN likmi] sasniedzam mērķi par labu vietējam ražotājam," sacīja Siliņa.
Bet, lai nodrošinātu 12% PVN augļiem, ogām un dārzeņiem nākamgad, piedāvāts palielināt akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem, straujāk celt akcīzes nodokli stiprajam alkoholam, cigaretēm, tabakai un tās aizstājējproduktiem.
Tādējādi nākamgad, piemēram, cigarešu paciņas cena augs vidēji par 49 centiem, smēķējamās tabakas 40 gramu iepakojumam - par 67 centiem, litram stiprā alkohola - par 67 centiem. Papildu finansējumu gūs, ceļot akcīzes nodokli dabasgāzei, ko izmanto par degvielu, kā arī precizējot azartspēļu automātu skaita prognozi.
Valdība arī vienojās aicināt Saeimas atbildīgo komisiju izskatīt iespēju diferencēt akcīzes likmes bezalkoholiskajiem dzērieniem, paredzot lielāku likmi dzērieniem, kas satur vairāk nekā 8 gramus cukura uz 100 mililitriem, un mazāku likmi mazāk cukurotiem dzērieniem.
Arī vairākas ministrijas ir iesniegušas priekšlikumus, kuri atbilst valdībā lemtajam un nerada negatīvu ietekmi uz valsts budžetu. Visiem priekšlikumiem ir kompensējošie pasākumi, piemēram, nozaru ministriju iekšējās pārdales vai papildu ieņēmumi.
Piemēram, Izglītības un zinātnes ministrija precizējusi sākotnējo finansējuma sadalījumu budžeta programmās pedagogu darba samaksas nodrošināšanai. Labklājības ministrija precizēja speciālā budžeta izdevumus bezdarbnieka pabalstiem, un rasta iespēja par 100 eiro palielināt pabalstu cilvēkiem ar invaliditāti, kuriem nepieciešama īpaša kopšana.
Kultūras jomā rasts papildu finansējums profesionālo mūziķu un tehnisko darbinieku atalgojuma palielināšanai. Kultūras ministrija vēl gatavos normatīvo regulējumu, lai nākamā gada budžetā rezervētu finansējumu Dziesmu un Deju svētku kolektīvu vadītāju atlīdzības reformai.
Gaidāmās nodokļu izmaiņas
Budžeta likumprojektu pakete ietver vairākas izmaiņas attiecībā uz nodokļiem:
- ikgadējas uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemaksas noteikšana 20% apmērā kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem;
- UIN nepiemērošana ekspluatācijas izdevumiem, kas rodas, izmantojot reprezentatīvos automobiļus, kuri ir reģistrēti uzņēmuma turējumā vai valdījumā vairāk nekā 60 mēnešus;
- paaugstināts ar algas nodokļiem neapliekamās darba devēja kompensācijas apmērs par darbinieka izdevumiem saistībā ar attālināto darbu (līdz 40 eiro mēnesī);
- iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atbrīvojuma sliekšņa paaugstināšana veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju summām (līdz 750 eiro gadā);
- IIN atvieglojumu un neapliekamā minimuma piemērošana arī mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, ja persona vienlaicīgi gūst ienākumus, kas tiek aplikti ar progresīvo IIN likmi;
- ar IIN neapliks atbalstu hipotekāro kredītu ņēmējiem vai valsts atbalstu programmām un ES sociālā fonda stipendijas;
- speciālā nodokļu režīma nereģistrētiem autoratlīdzības saņēmējiem darbības laika pagarināšana un vienotas nodokļu likmes noteikšana;
- vienotas mikrouzņēmumu nodokļa likmes noteikšana 25% apmērā;
- azartspēļu nodokļa likmju paaugstināšana;
- pievienotās vērtības nodokļa (PVN) reģistrācijas sliekšņa Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā paaugstināšana līdz 50 000 eiro, zaudēto parādu vērtības sliekšņa noteikšana 1000 eiro, PVN atbrīvojuma piemērošana sporta nodarbībām, priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežojuma attiecībā uz izdevumiem reprezentatīvajiem auto pārskatīšana;
- izmaiņas dabas resursu nodokļa likmēs, jauni nodokļa objekti, atvieglojuma atcelšana un sadalījumu maiņa starp valsts un pašvaldību budžetiem;
- svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem uz vienu gadu – 2024. gadā – pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātā likme 12% apmērā;
- akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana bezalkoholiskajiem saldinātiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, e-šķidrumiem, tabakas aizstājējproduktiem, alkoholiskajiem dzērieniem un dīzeļdegvielai un petrolejai, ko izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās.
- minimālā alga no 2024. gada pieaugs līdz 700 eiro mēnesī.
Trīs prioritātes ar lielāko finansējuma pieaugumu
2024. gada valsts budžetā piedāvāts papildus esošajām valsts programmām finansēt jaunas valdības programmas un prioritātes 783 miljonu eiro apmērā.
Ministru kabinets noteicis trīs galvenās prioritātes, kurām novirzīts lielākais finansējuma pieaugums – iekšējā un ārējā drošība, izglītība un veselība, kurām paredzēts papildu finansējums kopumā 486,4 miljonu eiro apmērā.
Drošības jomā papildu finansējums 91,9 miljonu apmērā paredzēts atalgojuma palielināšanai iekšlietu un tieslietu jomā nodarbinātajiem, valsts ārējās drošības pasākumu nodrošināšanai, ārējās robežas infrastruktūras izveidei, robežapsardzei, kiberdrošības, kā arī ugunsdzēsēju un glābēju kapacitātes stiprināšanai.
Izglītības jomā pasākumiem plānots papildus novirzīt 119,5 miljonus eiro, ievērojamus līdzekļus piešķirot algu palielināšanai pedagogiem ar zemāko stundas likmi. Tāpat papildu līdzekļi plānoti augstākajai izglītībai, zinātnei, kā arī tam, lai īstenotu pāreju uz mācībām valsts valodā.
Veselības jomā plānots finansējums 275 miljonu eiro apmērā. Finansējums paredzēts, lai uzlabotu kompensējamo zāļu pieejamību, iekļaujot jaunus medikamentus, mazinātu gaidīšanas rindas uz izmeklējumiem un medicīniskajām procedūrām, kā arī citiem pasākumiem.
Citām nozaru prioritātēm 2024. gadā paredzēti gandrīz 176 miljoni eiro.
Plānots, ka likumprojektu par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam otrajā lasījumā Saeima sāks skatīt 7. decembrī.
