ĪSUMĀ:
- Valdībā, diskutējot par dotācijām pasažieru pārvadājumiem, kritizē līdzšinējo neefektīvo sistēmu.
- SM nākotnē grib vairāk pārvadājumu ar dzelzceļu, nedublēt vilcienu reisus ar autobusiem.
- Plāno ieviest arī vienotu biļeti dažādiem transporta veidiem un intervāla grafikus.
- Nākamā gada sākumā plāno pārskatīt biļešu cenu.
- Šogad pārvadātāju zaudējumu segšanai nepieciešami vēl 30 miljoni eiro, pagaidām piešķir 15.
Premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"(JV)) valdības sēdē pauda, ka dotēt pasažieru pārvadājumus no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem nav pareizi un "visa šī politika jāmaina", uzsverot, ka "politikai jābūt plānojamai".
Kritiskus vārdus situācijai veltīja arī finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), norādot, ka nepieciešamība katra gada beigās meklēt fundamentālu finansējumu ir nopietna kļūda. Ministrs piebilda, ka saprastu nobīdi 2%–3%, bet pašlaik runa ir par 30%–40%.
Satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie") ar ironiju atvainojās, ka nespēja divu mēnešu laikā kopš stāšanās amatā reformēt ilggadējo neefektīvo sistēmu. Bet, runājot nopietnāk, atzina, ka ir nepieciešamas izmaiņas, jānovērš paralēlo reisu dotēšana un sistēma jāoptimizē, un nākotnē jāpāriet uz precīzāku plānošanu.
Dažus nākotnes rīcības virzienus ministrija ieskicēja valdībā izskatītajā ziņojumā.
Vairāk vilcienu, mazāk autobusu
Pašlaik reģionālajā maršrutu tīklā autobusu un vilcienu satiksme nav sinhronizēta, bet ministrija plāno pakāpeniski 2024.–2025. gadā samazināt autobusu tiešos reisus tur, kur iespējama vilcienu satiksme, un nodrošināt, ka ar autobusiem varētu tikt līdz vilcienam.
Tāpat plānots samazināt nerentablo autobusu reisu skaitu. Piemēram, no 749 reisiem, kuru reisu rentabilitāte nav augstāka par 10%, plānots saglabāt 556 reisus. Savukārt 29 reisos iespējams ieviest transportu pēc pieprasījuma.
41 reisu plāno nodrošināt ne visās dienās, atceļot tos, kad reisi ir vismazāk pieprasīti, vai arī saīsinot reisa daļu, jo pasažieri atsevišķos reisos nebrauc līdz noteiktajam galapunktam.
Lai varētu plašāk izmantot dzelzceļa pārvadājumus, šobrīd trūkst vilcienu, bet ministrija norāda, ka nākamgad plānots nodot ekspluatācijā jaunus elektrovilcienus, bet 2027.–2029. gadā sākt ekspluatēt bateriju vilcienus.
Jau tagad pakāpeniski dzelzceļu izmanto vairāk nekā autobusus. 2019. gadā 61,5% pasažieru reģionālajos pārvadājumos izmantoja autobusus un 38,5% – dzelzceļu. Savukārt jau 2023. gada astoņos mēnešos 56,5% pasažieru pārvadāti ar autobusiem, bet 43,5% – pa dzelzceļu.
Vienota biļete un regulāra intervāla grafiks
Lai padarītu sabiedrisko transportu pievilcīgāku iedzīvotājiem, reģionālajos pārvadājumos plānots izveidot regulāra intervāla kursēšanas grafikus elektrisko vilcienu satiksmei, pakāpeniski arī autobusu satiksmē, kur tas iespējams un lietderīgi. To plāno sākt darīt jau šī gada beigās un pakāpeniski uzlabot grafiku līdz 2027. gada beigām.
Ministrija arī secināja, ka
nepieciešams piedāvāt iespēju apvienot dažādu satiksmes veidu izmantošanu vienā biļetē, un plāno jaunu biļešu produktus izstrādāt un ieviest 2024.–2025. gadā,
kā arī vienkāršot abonementu biļešu sistēmu un noteikt tām lielākas atlaides jau nākamgad.
2024.–2026. gadā plānots izveidot vienotu biļeti Rīgas metropoles areālā. Ar to varētu piedāvāt plašākas iespējas pasažieriem plānot braucienu ar dažādiem transporta veidiem, tostarp velotransportu un mikromobilitātes rīkiem. Mērķis ir ieviest vienotu tarifu – vienotu biļeti – vienotu laika grafiku.
Vienlaikus ir jāparedz iespēja ieviest šādu sistēmu visas valsts mērogā, jo iedzīvotāju un sabiedriskā transportu lietotāju skaits ārpus Rīgas metropoles areāla ir salīdzinoši neliels, norāda ministrija.
Nākamā gada sākumā plāno pārskatīt biļešu cenu
Lai mazinātu pārvadātāju zaudējumus, plānotas arī tarifu jeb biļešu cenu izmaiņas, kuru ieviešanu varētu uzsākt 2024. gada 1. ceturksnī. Plānots, ka biļešu ieņēmumi palielinātos aptuveni par 8 miljoniem eiro.
Ministrija ziņojumā gan atzīst, ka vienlaikus sākotnēji varētu sarukt arī pasažieru skaits – aptuveni par 9% jeb 3,6 miljoniem pasažieru no kopējā 2023. gadā plānotā pasažieru skaita.
"Tomēr vadoties no plānotām iecerēm, ka, uzlabojoties sabiedriskā transporta pakalpojumu kvalitātei (piemēram, elektrovilcienu pārvadājumi) un piedāvājot pasažieriem iespēju plānot un pārvietoties ar vienotu biļeti un dažādiem transportlīdzekļu veidiem, pasažieru plūsmas atgriešanās ir paredzama jau īstermiņā," teikts ministrijas ziņojumā.
Ministrija arī norāda, ka nākotnē būtu nepieciešams diskutēt par regulāru braukšanas maksas (tarifu) pārskatīšanu reģionālās nozīmes maršrutos. Piemēram, paredzēt, ka braukšanas maksu pārskata ik pēc diviem gadiem atbilstoši inflācijas līmenim, ja uzkrātais inflācijas līmenis sasniedz 5%, vai arī pārskatīt tarifus ikreiz, kad uzkrātais inflācijas līmenis kopš tarifu izmaiņām sasniedz 5%.
Šogad zaudējumu segšanai nepieciešami vēl 30 miljoni eiro
Satiksmes ministrija (SM) atbilstoši finansēšanas plānam un Sabiedriskā transporta padomes lēmumiem katru mēnesi pārskaita naudu pārvadātājiem un vienu reizi ceturksnī – valstspilsētu pašvaldībām.
2023. gadā dotācijām pārvadātājiem budžetā paredzēti 74,787 miljoni eiro, kas ir par 6,4% vairāk nekā 2022. gada bāzes budžetā.
Bet līdz 2. oktobrim bija izlietots 99,1% no šī finansējuma, un skaidrs, ka līdz gada beigām ar atlikušo naudu nepietiks.
Un kopumā budžetā paredzētie 74 miljoni nesegs potenciālos zaudējumus 2023. gadā, un kopējais no valsts budžeta 2023. gadā nepieciešamais papildu finansējums ir 30,166 miljoni eiro.
Ministrija skaidroja, ka pasažieru pārvadājumos būtiski pieaugušas izmaksas, piemēram, dzelzceļā elektroenerģijas cenu kāpums veido jau aptuveni 7 miljonus eiro, augušas arī citas izmaksas.
Šogad pārvadāto pasažieru skaits pakāpeniski pieauga, salīdzinot ar 2022. gada pirmo astoņu mēnešu rādītājiem, šogad pārvadāti par 2,25 miljoniem jeb 9% vairāk. Pārvadāto pasažieru skaits 2023. gada pirmajos astoņos mēnešos ir pārsniedzis arī 2021. un 2020. gada rādītājus, bet vēl nesasniedz 2019. gada datus, kad ar autobusiem pārvadāti vismaz par 23% pasažieru vairāk nekā 2023. gadā, bet pa dzelzceļu – 8%.
Valdība otrdien arī nolēma piešķirt 15 miljonus eiro no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem – no tiem transporta pakalpojumu nodrošināšanai reģionālajos pasažieru pārvadājumos ar autobusiem 10 411 090 eiro un pārvadājumos ar vilcieniem – 4 588 910 eiro.
Jautājumu par finansējumu atlikušo saistību izpildei sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem Satiksmes ministrija risinās sadarbībā ar Finanšu ministriju.
