Kā pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes paziņoja premjerministre Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"), zemkopības ministrs Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku savienība) un "Progresīvo" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs, februāra laikā plānots sagatavot un pieņemt Saeimā attiecīgu likumprojektu.
Krauze norādīja, ka turpmāk tiks īstenota pastiprināta graudu tranzīta kontrole, ko veiks Pārtikas un veterinārais dienests, vērtējot kvalitāti, nekaitīgumu un arī izcelsmi.
Tas esot būtiski, lai varētu noteikt, vai graudi ir Krievijas izcelsmes vai nozagti Ukrainas okupētajās teritorijās.
Zemkopības ministrs atzīmēja, ka Ukraina ir apzinājusi zinātniskas metodes un datubāzi, kā ES dalībvalstis var noteikt, vai graudi ir audzēti Krievijā vai Ukrainā.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" apgalvoja, ka graudu tranzītu pašlaik nevarot aizliegt, jo aizliegums nebūtu tiesisks.
"Latvija kā maza valsts nevar pieļaut prettiesisku rīcību, tādējādi radot risku, ka citas valstis ar Latviju nerēķināsies," izteicās Ašeradens, kā risinājumu problēmai nesaskatot arī "Latvijas dzelzceļa" potenciālu atteikšanos no Krievijas graudu kravām, kuras šāda scenārija gadījumā vienkārši varot pārņemt citi komersanti.
Tāpat koalīcija ir vienojusies, ka lauksaimnieku atbalsta programmās nevarēs pretendēt uzņēmumi, kas savā ražošanā izmanto Krievijas izcelsmes graudus, akcentēja zemkopības ministrs: "Tas nozīmē, ja Latvijas ražotāji, pārstrādātāji, lauksaimnieki vēlēsies pretendēt un saņemt atbalstu, tad viņiem būs jāpiekrīt un jāapliecina, ka viņi nesaņems nekādā veidā Krievijas izcelsmes graudus."
Premjere sacīja, ka patlaban esot grūti prognozēt importa aizlieguma finanšu ietekmi.
Šuvajevs teica, ka šis jautājums koalīcijas dienaskārtībā bija vairāk nekā mēnesi, tas esot plaši izdiskutēts un izvērtēti arī līdzīgi regulējumi ES. Politiķis pauda gandarījumu par lēmumu, jo tas esot pareizs un var izraisīt plašu starptautisku rezonansi, rādot piemēru.
Līdzīgi domā premjerministre, paužot cerību, ka šis mudinās arī Baltijas valstis un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis pieņemt līdzīgu iniciatīvu.
Vienlaikus tiks noteikts regulējuma pārejas periods. Krauze piebilda, ka "absolūtais lauksaimnieku vairākums" neizmantojot Krievijas izcelsmes graudus. Taču šo graudu pārvadāšanai tiek izmantota Latvijas dzelzceļa un ostu infrastruktūra.
Jautājums par graudu importa no Krievijas aizliegumu Latvijā ir aktualizēts jau ilgāku laiku, taču līdz šim valdošā koalīcija pieturējās pie pozīcijas, ka vajadzīgs visas Eiropas Savienības (ES) kopīgs lēmums un Latvijai vienai to pieņemt neesot prātīgi, jo tas būtu ierobežojums "tikai uz papīra", kuru iespējams viegli apiet caur citām ES valstīm.
Iepriekš lēsts, ka importa aizliegums Latvijas ostu un dzelzceļa pārvadājumu nozarēm viena gada laikā varētu nest kopumā 100 miljonu eiro zaudējumus.
Aptauja: gandrīz puse atbalsta importa aizliegumu
Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju atbalsta Krievijas graudu, izejvielu un citu pārtikas preču importa aizliegumu, bet aptuveni trešdaļa to neatbalsta, liecina pētījumu centra "Norstat" sadarbībā ar LSM.lv veiktā iedzīvotāju aptauja.
UZZIŅA:
Aptauja notika no 16. līdz 25. janvārim, izvaicājot 1008 respondentus. Šie dati ir reprezentatīvi Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 74 gadiem, kas vismaz reizi nedēļā lieto internetu.
Uz jautājumu, vai atbalstāt Krievijas graudu, izejvielu un citu pārtikas preču importa aizliegumu, "noteikti jā" atbildēja 32% respondentu un "drīzāk jā" – 16%.
Neitrālu atbildi "ne jā, ne nē" izvēlējās 14%.
Savukārt 12% drīzāk neatbalsta aizliegumu un 20% – noteikti neatbalsta.
6% izvēlējās atbildi "nezinu".
Biežāk noteiktu atbalstu aizliegumam pauduši laukos dzīvojošie – 41%, jaunieši vecuma grupā 18–29 gadi – 36%, kā arī kurzemnieki – 36%.
No respondentiem, kuri kā savu tautību norādīja "latviešu", aizliegumu noteikti atbalstīja 46%, drīzāk atbalstīja – 20%, neitrālu atbildi sniedza 14%, drīzāk neatbalstīja – 7%, bet noteikti neatbalstīja – 7%.
Savukārt no respondentiem, kuri kā savu tautību norādīja "krievu", aizliegumu noteikti atbalstīja 6%, drīzāk atbalstīja – 8%, neitrālu atbildi sniedza 15%, drīzāk neatbalstīja – 23%, bet noteikti neatbalstīja – 41%.
KONTEKSTS:
Latvija patlaban ir otrā lielākā Krievijas lauksaimniecības un pārtikas produktu importētāja Eiropas Savienībā aiz Spānijas. Lielu daļu šo preču veido tieši graudaugi.
Latvijā ir izskanējušas arī diskusijas par to, vai nebūtu jāliedz arī Krievijas graudu kravu pārvadāšana tranzītā uz trešajām valstīm, lai Latvija nekādā veidā nebūtu daļa no šīs ķēdes, jo pastāv risks, ka daļa graudu var būt arī tā dēvētie asiņainie graudi, kas nozagti no Ukrainas. Tomēr nav pārliecības, vai Eiropas Savienība būtu gatava arī tranzīta aizliegumam.
Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākšanas Ukrainā pret to ieviestas vairākas sankciju kārtas. Kamēr sankcijām pakļauto preču eksports uz Krieviju rūk, apjomi strauji auguši uz valstīm, kuras turpina tirdzniecību ar Krieviju. Tas radījis bažas par sankciju apiešanu, ko ierobežot ar jauniem pasākumiem cer Eiropas Komisija.
Pēc tam, kad tapa zināms, ka Latvijā no Krievijas 2023. gada pirmajos 11 mēnešos ievestas teju 400 000 tonnas pārtikas graudaugu, Latvija rosināja Eiropas Savienību aizliegt Krievijas graudu importu.
