2023. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2022. gada 4. ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētiem datiem IKP palielinājies par 0,1%. Salīdzinot ar 3. ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem palielinājies par 0,8%.
Faktiskajās cenās IKP 4. ceturksnī bija 10,7 miljardi eiro.
Ražošanas aspekts
Ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2023. gadā samazinājās par 1,4%, bet pakalpojumu nozaru – pieauga par 0,8%.
Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares apjoms samazinājās par 8,1%, ko veicināja produkcijas apjoma samazinājums augkopībā un lopkopībā par 7,8% un mežsaimniecībā un mežizstrādē – par 9,2%, bet zivsaimniecības nozarē vērojams pieaugums par 2,2%.
Kritums kūdras ieguvē un pārstrādē par 19,9%, kā arī grants un smilts karjeru izstrādē par 18,9% ietekmēja kopējo ražošanas apjomu samazinājumu ieguves rūpniecības nozarē par 19,5%.
Pēc ilggadīga pozitīva ieguldījuma kopējās ekonomikas attīstībā apstrādes rūpniecība uzrādījusi kritumu par 5,2% un radīja lielāko negatīvo ietekmi (-0,7 procentpunkti) uz kopējo pievienoto vērtību.
Kritumu uzrādīja 15 no 22 apstrādes rūpniecības apakšnozarēm. Pēc īpatsvara lielākajā apstrādes rūpniecības apakšnozarē – koksnes un koka izstrādājumu ražošanā apjomi samazinājās par 8,4%.
Lejupslīde vērojama arī gatavo metālizstrādājumu ražošanā – kritums par 6,2%, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 16,8%, mēbeļu ražošanā – par 20,8%, kā arī farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā. Pozitīvi kopējo nozares pievienoto vērtību ietekmēja izaugsme pārtikas produktu ražošanā par 4%, elektrisko iekārtu ražošanā – par 12,4%, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 15,3%.
Elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā ražošanas apjomi samazinājās par 0,8%.
Pēc vairāku gadu negatīvām tendencēm būvniecības produkcijas pievienotā vērtība 2023. gadā palielinājās par 18,6% un bija galvenais pozitīvi ietekmējošais faktors IKP attīstībā (+0,8 procentpunkti). Ēku būvniecības apjomi gada laikā pieauga par 26,8%, inženierbūvniecības apjomi – par 10,8% (tajā skaitā pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecība – par 36,7%, pārējā inženierbūvniecība – par 35,7%, bet ceļu un dzelzceļu būvniecība samazinājās par 2,7%). Specializēto būvdarbu apjomi gada laikā palielinājās par 17,8% (tajā skaitā ēku nojaukšana un būvlaukuma sagatavošana – par 19,7%, elektroinstalācijas ierīkošana, cauruļvadu uzstādīšana un citas līdzīgas darbības – par 21%, būvdarbu pabeigšanas darbi – par 9,5%, bet citi specializētie būvdarbi – par 18,9%).
Mazumtirdzniecība samazinājās par 2,5%, tajā skaitā nepārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājusies par 1,8%, bet pārtikas preču mazumtirdzniecība – par 3,8%.
Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts palielinājās par 11,1%, bet vairumtirdzniecībā vērojama lejupslīde par 11,3%.
Negatīvu izaugsmi 2023. gadā uzrādīja visas transporta un uzglabāšanas apakšnozares, izņemot aviotransportu (pieaugums par 25,9%). Sauszemes un cauruļvadu transportā kritums par 5,2%, ūdens transporta jomā – par 11,9%, uzglabāšanas un transporta palīgdarbībās sniegto pakalpojumu apjoma kritums par 13,7%, pasta un kurjeru darbībās – par 3%. Kopumā transporta un uzglabāšanas nozares pievienotā vērtība saruka par 7,8%.
Izmitināšanas un ēdināšanas sniegto pakalpojumu apjoms palielinājies par 7,4%, tai skaitā izmitināšanā – par 1,5% un ēdināšanas pakalpojumos – par 9,4%.
2023. gadā informācijas un komunikāciju nozare palielinājusies par 3%, tajā skaitā lielākajās apakšnozarēs: datorprogrammēšanā un konsultēšanā – par 9,7% un informācijas pakalpojumu sniegšanā – par 7%. Savukārt kritums vērojams telekomunikāciju pakalpojumos par 9,9%.
Finanšu un apdrošināšanas nozare palielinājusies par 2,6%. Apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un pensiju uzkrāšanas nozares pieaugumu par 15% noteica bruto parakstīto prēmiju pieaugums nedzīvības apdrošināšanā un pensiju plāna dalībnieku iemaksu pieaugums privātajos pensiju plānos (3. pensiju līmenis). Finanšu pakalpojumu un apdrošināšanas darbību papildinošās darbībās pieaugumu 6,4% apmērā ietekmēja tādas darbības kā operācijas ar vērtspapīriem un finanšu tirgus vadīšana. Savukārt finanšu pakalpojumu nozarē ir bijis samazinājums 1,2% apmērā. CSP atzīmē, ka faktiskajās cenās banku pievienotā vērtība ir pieaugusi būtiski – par 55,3%, tomēr šis pieaugums ir noticis uz sniegto pakalpojumu cenu pieauguma rēķina (piemēram, banku izsniegto kredītu procentu likmju celšana).
Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozares apjoms 2023. gadā krities par 1%. Nozares attīstību veicināja izaugsme centrālo biroju darbībās, konsultēšanā komercdarbībā un vadībzinībās (par 8,1%), arhitektūras un inženiertehniskajos pakalpojumos, tehniskajā pārbaudē un analīzē (par 12,7%), citu profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu sniegšanā (par 2,6%). Savukārt negatīvi nozares attīstību ietekmēja kritums juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniegšanā (par 2%) un reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumu sniegšanā (par 22,7%).
Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību nozares pieaugumu par 5,4% veicināja pozitīva attīstība iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga pakalpojumu sniegšanā – par 4,1% un ēku uzturēšanas un ainavu kopšanas pakalpojumu sniegšanā – par 36,7%. Negatīvi nozari ietekmēja kritums darbaspēka meklēšanā un nodrošināšanā ar personālu – par 11,3%, apsardzes un izmeklēšanas sniegtajos pakalpojumos – par 2,3% un biroju administratīvajās darbībās – par 2,4%.
Mākslas, izklaides un atpūtas jomas veiksmīgā darbība veidoja nozares pieaugumu pret iepriekšējo gadu par 11,7%. Nozares attīstību veicināja pieaugums radošajās, mākslinieciskajās un izklaides darbībās par 17,8%, sporta nodarbībās, izklaides un atpūtas darbībās – par 12,6%, kā arī azartspēļu un derību apakšnozarē – par 8,3%.
Produktu nodokļu (galvenokārt pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) apjoms 2023. gadā samazinājās par 5,1%.
Izlietojuma aspekts
2023. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu mājsaimniecību kopējie izdevumi samazinājušies par 1%. Patērētās pārtikas apjoms, kas iegādāts gan mazumtirdzniecībā, gan e-vidē samazinājās par 3,4%. Par 7,3 % samazinājies ar mājokli saistīto preču un pakalpojumu (izdevumi par mājokli, ūdens, elektroenerģija, gāze un cits kurināmais) izmantošanas apjoms. Mājsaimniecības par 6,3% vairāk izmantojušas transportu (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija).
Valdības galapatēriņa izdevumi palielinājušies par 7%.
Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā auguši par 8,2%, tai skaitā mājokļos, citās ēkās un būvēs, palielinājušies par 18,9%, ko galvenokārt ietekmēja zemais bāzes līmenis 2022. gadā. Ieguldījumi mašīnās un iekārtās, tai skaitā transporta līdzekļos, samazinājušies par 0,3%, intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības u.c.) – par 0,8%.
Preču un pakalpojumu eksporta apjomi samazinājušies par 5,9%, tai skaitā preču eksporta – par 7,1%, bet pakalpojumu eksporta – par 2,6%.
Galvenās eksporta preces bija koks un koka izstrādājumi (izņemot mēbeles), mehānismi un mehāniskas ierīces, kā arī elektroierīces un elektroiekārtas. 2023. gadā galvenie eksportētie pakalpojumi: transporta pakalpojumi un citas saimnieciskās darbības pakalpojumi (pētniecības un attīstības, profesionālie un vadībzinību, tehniskie, ar tirdzniecību saistītie un citi saimnieciskās darbības pakalpojumi).
Preču un pakalpojumu imports samazinājies par 2,9%, tai skaitā preču importa apjomi samazinājušies par 3,9%, bet pakalpojumu imports pieaudzis par 2,5%. Galvenokārt tika importēti minerālprodukti, elektroierīces un elektroiekārtas, sauszemes transporta līdzekļi un to daļas. Svarīgākie importētie pakalpojumi: transporta pakalpojumi un citas saimnieciskās darbības pakalpojumi.
Ienākumu aspekts
2023. gadā, salīdzinot ar 2022. gadu, kopējais darbinieku atalgojums palielinājās par 12,7%, tai skaitā kopējā darba alga par 12,8%, bet darba devēju sociālās iemaksas par 12,1%.
Vislielākais kopējā darbinieku atalgojuma pieaugums ir lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarēs par 22,3%;
vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, automobiļu un motociklu remonta; transportēšanas un uzglabāšanas; izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozaru grupā kopā par 14,1% un informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē par 14%. Darbinieku atalgojums pakalpojumu nozarēs vidēji pieaudzis par 12,9%.
Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums ir samazinājies par 4,6%, ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo pieaudzis par 7,8%.
