VID nesūta īsziņas un e-pastā neprasa ievadīt nekādus kodus
Mēģinājumi cilvēkiem Latvijā izkrāpt naudu pieaug ar katru gadu. Pērn no četru lielāko banku klientiem izkrāpti teju 13 miljoni eiro, bet vēl 9 miljonu eiro gadījumā krāpšana novērsta. Savukārt šī gada janvārī četrās lielākajās bankās izkrāpts pusotrs miljons eiro, pašiem klientiem apstiprinot maksājumus.
Finanšu nozares asociācijas dati liecina, ka ik mēnesi ir novērojama augsta krāpnieku aktivitāte, bet īpaši martā un aprīli, jo noziedznieki izmanto laiku, kad liela daļa iedzīvotāju iesniedz gada ienākumu deklarāciju ar mērķi saņemt nodokļu pārmaksu. Pērn martā no iedzīvotājiem izkrāpti ap 900 tūkstoši eiro, aprīlī – 600 tūkstoši.
Krāpnieki savos pikšķerēšanas uzbrukumos visbiežāk uzdodas par VID, Latvijas Bankas vai komercbanku pārstāvjiem – to vārdā zvana, sūta īsziņas vai e-pastus.
Lai no šādām situācijām izvairītos, ieņēmumu dienests atgādina – tas ar saviem klientiem komunicē tikai un vienīgi Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS).
"Jebkādi citi ziņojumi – īsziņa kā tāda, pat nav jāskatās uz saturu, ja tā ir īsziņa, tad tie būs krāpnieki, kas kaut kur mēģina jūs aizvirzīt. Tāpat, ja tas ir e-pasts, kur aicina ievadīt kaut kādus kodus vai kas aicina sniegt savu informāciju, kaut kādus kontus – tas viss būs krāpniecisks," skaidro VID pārstāve Inita Kabanova.
Latvijā apkrāpto iedzīvotāju skaits viens no augstākajiem OECD valsīs
Krāpšanu ziņā Latvija nav unikāla, tādas notiek arī citviet. Tomēr, kur atšķiramies, – Latvijā starp attīstītajām valstīm ir vidēji salīdzinoši zemāka finanšu pratība. Latvijā apkrāpto iedzīvotāju skaits ir viens no lielākajiem starp OECD ( Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas) dalībvalstīm, turklāt krāpnieku lamatās iekrīt pat iedzīvotāji ar augstu finanšu pratību. Paradoksāli arī – absolūti lielākā daļa sabiedrības ar savām prasmēm ir komfortā.
"Tas ir absolūti dīvaini. Par šo jautājumu mēs runājam jau vairākus gadus – par finanšu krāpšanu, par sevis aizsargāšanu. Bet, iespējams, kamēr es pats neesmu saskāries, es jūtos ļoti labā komfortā. Jo, iespējams, cilvēki par zemu saprot, kas ir digitālā prasme, varbūt tā ir vienkārši telefona lietošana. Bet mūsdienās telefonā ir iekšā visa mūsu banka," sacīja Latvijas Bankas Licencēšanas un sankciju pārvaldes galvenais juriskonsults Ingus Valtiņš.
Pēc viņa teiktā, diemžēl 99% gadījumu cietušie paši apstiprina visus krāpšanas gadījumos izkrāpto līdzekļu pārskaitījumus.
"Cietušās personas 99% gadījumos pašas ir apstiprinājušas visus krāpniecības gadījumus. Ar bankas piešķirtajiem stingrās autentifikācijas rīkiem visi gadījumi ir apstiprināti, gan karšu darījumi, gan kredītu pārvedumi. Svarīgi noraut stopkrānu, apstāties un neuzsākt sadarbību pēc zvana saņemšanas, izvērtēt situāciju un tad mēģināt saprast, vai tas tiešām bija no policijas vai tas bija krāpnieks," klāsta Valtiņš.
Viens no sarkanajiem signāliem – pasakainas peļņas solījumi
Populārs krāpniecības veids ir investīciju krāpniecība un, pirms ieguldīt, Valtiņš aicina pārbaudīt, vai investīciju pakalpojums ir legāls. Pēdējā laikā krāpnieki izmanto arī konkrētas grupas, kur realizēt savus nodomus, piemēram, grāmatvežus. "Cert.lv" vadītājas vietnieks Varis Teivāns aicina būt modriem un brīdina par to, kā sevi pasargāt:
"Sarkanie signāli ir – vai nu pasakaina peļņa kādās investīciju iespējās, kas visbiežāk realitātē tomēr nav. Viens sarkanais signāls – ja uzreiz notiek uzruna krievu valodā.
Nākamais – atpazīt resursus, uz kuriem jūs aicina klikšķināt. Ja, piemēram, izliekas par Valsts ieņēmumu dienestu, tad mums jāatpazīst, ka Valsts ieņēmumu dienesta oficiālā vietne ir "vid.gov.lv" vai EDS sistēmai tā ir "eds.vid.gov.lv". Ja jūs aicina uz tādām klikšķināt, tad tomēr vajag pārliecināties, ka tas nav kaut kas cits. Latvijas oficiālās iestādes neuztur savus resursus .com, .net un citos domēnos. Ja ir mazākās šaubas telefonsarunā, kad jūs uzrunā, un tur parasti rada trauksmi, kad jums cenšas palīdzēt, jo kaut kas noticis ar jūsu finansēm, pārtraukt šo sarunu un sazināties ar zināmiem kontaktiem no tās iestādes, par kuru uzdevās uzbrucējs."
Lai sevi no zagļu metodēm pasargātu,
Teivāns arī iesaka pirkumiem internetā lietot atsevišķu maksājumu karti, kurā nav visi uzkrātie līdzekļi, kā arī tai noteikt maksājuma limitu.
"Un, ja tomēr es iekrītu kā upuris šo krāpnieku nagos un tā mana kredītkartes informācija nonāk viņiem, tad viņi nevar nozagt vairāk kā šo dienas limitu. Tad varbūt šos 100 eiro. Līdz ar to risku es samazinu," skaidro "Cert.lv" eksperts.
Vēl viens veids, kā krāpnieki, visticamāk, pavasarī mēģinās izvilināt naudu, būs atbalsts hipotekāro kredītu ņēmējiem. Bankas un VID atgādina, ka maksājums tiks veikts automātiski – iedzīvotājiem nekas nav jādara, lai to saņemtu.
Teivāns piebilst – katrs Latvijas iedzīvotājs un juridiska persona bez maksas var izmantot "Cert.lv" pakalpojumu "DNS ugunsmūris", kas ļauj pasargāt no krāpniekiem internetā. Pēdējo nedēļu laikā ar šo risinājumu novērsti vairāk nekā 500 gadījumi, kad iedzīvotāji varēja kļūt par upuriem.
