Ģeopolitiskie apstākļi un dabas untumi
Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula vērsa uzmanību uz pēdējā laika iekšzemes kopprodukta (IKP) pārmaiņām, uz ko esam varējuši raudzīties no visai kustīga sākumpunkta, it kā datus piemeklētu kāda zemestrīcīte. Šā gada 1. ceturksnī ātrais novērtējums rāda 0,8 % IKP pieaugumu ceturkšņa laikā (sezonāli koriģēti dati), lai gan īstermiņa datu radītais priekšstats bija visai izkliedēts.
Viņa norādīja, ka ekonomiskās izaugsmes tālākā redzējuma vīstīšanās visai biezā nenoteiktības sablīvējumā vairs nav jaunums. Redzējums par globālās tirdzniecības attīstību, kā arī Eirozonas izaugsmes prognozes aktuālajā Eiropas Centrālās bankas (ECB) prognožu publikācijā pasliktinājās; līdzīgi arī Eiropas Komisijas (EK) un Starptautiskā Valūtas fonda jaunākajās prognožu publikācijās pasliktinājies tuvāko periodu izaugsmes vērtējums nozīmīgām Latvijas tirdzniecības partnervalstīm, un tas ir vāja Latvijas eksporta pieprasījuma signāls.
Iespējams, ar maziem gabarītiem (relatīvi mazais Latvijas uzņēmumu izmērs) var vieglāk lavierēt cauri ietekmējošo faktoru burzmai, tomēr, ja šī burzma kļūst par blīvu, turklāt strauji viļņojas, mazie gabarīti vien var nebūt pietiekams pluss. Gan ģeopolitiskā nenoteiktība, gan laikapstākļu untumi nevilšus ievelk īstermiņa domāšanā.
Pakāpeniska un nevienmērīga atkopšanās
Tikmēr AS "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš saskata, ka pēdējos mēnešos Latvijas ekonomikā redzams arvien vairāk pozitīvu signālu, ka pēc divu gadu stagnācijas varētu atsākties izaugsme. Viņš norādīja uz inflācija sarukumu, to, ka uzņēmēju un patērētāju noskaņojums vairs nepasliktinās, pēdējos mēnešos tas pat nedaudz uzlabojas, savukārt bezdarbs ir zems un darba samaksa turpina strauji augt. Tas dod pozitīvu impulsu patēriņam, un martā mazumtirdzniecības pieaugums bijis straujākais kopš 2022. gada rudens. Tikmēr finanšu tirgi joprojām sagaida pirmo ECB procentu likmju mazināšanu jau jūnijā.
Pēdējos mēnešos ekonomiskā situācija uzlabojas arī Latvijas eksporta tirgos. Eirozonā aprīlī uzņēmēju noskaņojums sasniedzis augstāko līmeni pēdējo 11 mēnešu laikā, rūpniecībā Eiropā turpina pakāpeniski samazināties gatavo preču krājumi, un Latvijā sāk pieaugt jaunie pasūtījumi rūpniecībā, kas ir pozitīvs signāls eksportētājiem, norādīja Āboliņš.
Viņaprāt, pēc divu gadu stagnācijas Latvijas ekonomikā nu ir pamats piesardzīgam optimismam un
šis gads ekonomikā, visticamāk, būs labāks par iepriekšējo, tomēr atkopšanās būs mērena un nevienmērīga.
Rūpniecībā esot pamatotas cerības uz ciklisku pieprasījumu pieaugumu, taču tas drīzāk ir saistīts ar nepieciešamību papildināt noliktavu krājumus, un par noturīgu izaugsmi pagaidām ir pāragri runāt. Tikmēr, neraugoties uz finanšu tirgus gaidām par likmju mazināšanu, procentu likmes eirozonā joprojām ir augstas, kas bremzē kreditēšanu, un būvniecībā eirozonā šogad ir iespējama recesija, skaidroja Āboliņš.
Tāpat viņš vērsa uzmanību uz to, ka pērn izlaides kritumu Latvijas rūpniecībā un tirdzniecībā kompensēja izaugsme pakalpojumu nozarēs, taču šī gada pirmajā ceturksnī pakalpojumu nozaru izlaide Latvijā ir sarukusi par 1,1 % salīdzinājumā ar pērno gadu. Tūristu skaits Latvijā turpina augt, taču tas joprojām atpaliek no 2019. gada līmeņa. Tāpat pērnā gada otrajā pusē Latvijā nedaudz samazinājās informācijas tehnoloģiju (IT) un biznesa pakalpojumu eksports, kas ir tikai trešais kritums pēdējo 20 gadu laikā.
Vienlaikus pasaules ekonomikā risku joprojām ir daudz un dzīvošana kara ēnā noteikti nepalīdz arī investīcijām, tādēļ Āboliņa vērtējumā Latvijas ekonomika šogad varētu augt vien par aptuveni 2 %.
Ekonomika silst lēni un tikai no iekšpuses
Arī Pēteris Strautiņš, "Luminor" bankas ekonomists, vērsa uzmanību uz to, ka ekonomika pamazām izkļūst no pagājušo gadu kopumā raksturojušās seklās lejupslīdes. Tā aug, bet bez lielas enerģijas. Pieaugums pret iepriekšējo ceturksni par 0,7% ir diezgan spēcīgs, taču to ekonomika, visticamāk, nenoturēs visa gada laikā, it īpaši apstākļos, kad eksporta tirgi joprojām diezgan vāji, bet patērētāji ir diezgan piesardzīgi.
Viņš vērtēja, ka salīdzinoši vāja ir ekonomikas eksporta puse. Apstrādes rūpniecībā – galvenajā eksporta nozarē – pirmajā ceturksnī ražošana samazinājās apmēram par 4%. Stipri vājinājies ilgstoši ļoti uzticamais "balto apkaklīšu" pakalpojumu eksporta motors. IT un biznesa pakalpojumu nozarē gaidāma vien viduvēja izaugsme, ir iespējami arī nelieli mīnusi. Ražošanas izmaiņas šogad kopumā varētu būt apmēram pa nullēm, kas ir labāk nekā pērn, bet ar to nepietiek ekonomikas attīstībai.
Uz strauju eksporta tirgu uzlabošanos nevarot cerēt. Vajag jaunas investīcijas šajā nozarē, kuru galvenais avots apvienojumā ar ražošanai gataviem produktiem un pieejamiem pārdošanas kanāliem, visticamāk, būs Ziemeļvalstis, Vācija un Francija, norādīja Strautiņš.
Labāka aina gan esot iekšzemes patēriņā. Ekonomists prognozēja, ka šogad var gaidīt spēcīgu (ap 8%) reālo algu kāpumu, kas ir kā atbalss no trīs gadu perioda (2021.–2023.gads), kad ekonomika naudas izteiksmē auga ļoti strauji. Savukārt investīciju kāpumu finansēs Eiropas fondi, kas daļēji ir atbalss no pandēmijas.
Strautiņš norādīja, ka šogad ekonomiju ne tikai virza pagātnes notikumu atbalsis, bet arī bremzējošie faktori lielā mērā ir pagātnes atbalss. Esot cerīgi signāli rūpniecības noskaņojuma datos. Savukārt patērētāju prāti dziedē inflācijas radītās traumas, cenu kāpuma gaidas turpina vājināties.
"Būs ekonomikas izaugsme, būs," pārliecināts ir Strautiņš.
Zorgenfreija: IKP zīmē mānīgi pozitīvu ainu
Savukārt "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija skaidroja, ka šogad būtiski sarucis valdības atbalsts, kas pērn tika nodrošināts augstu energoresursu cenu apstākļos. Tā kā IKP aprēķinos subsīdijas tiek atņemtas no kopējā IKP, tad šī gada sākumā energoresursu subsīdiju samazināšanās devusi pozitīvu pienesumu IKP.
Viņasprāt, ceļš uz atkopšanos eksportā un no tā atkarīgajā apstrādes rūpniecībā nebūs gluds. Februārī pieredzēts eksporta kritums, un ražotāju skats uz eksportu tuvākajos mēnešos ir piesardzīgs – eksporta pasūtījumos kāpums netiek gaidīts.
Ekonomiste ar cerībām raugās uz to, ka pozitīvs pieaugums ir ne tikai preču patēriņā, bet arī pakalpojumu patēriņš varētu būt audzis. Mājsaimniecības kopumā šogad būšot viens no galvenajiem ekonomikas izaugsmes balstiem.
Lai gan IKP dati ir pozitīvāki, nekā varēja gaidīt, interpretācija par ekonomikas attīstību nav mainījusies – ekonomika joprojām ir stagnācijā, norādīja Zorgenfreija.
Straujāks un noturīgāks pieauguma temps Latvijas ekonomikā esot gaidāms vien nākamgad. Tad spēcīgākas izaugsmes un zemāku procentu likmju iespaidā sāks atgūties būvniecības aktivitāte un mājokļu tirgi tirdzniecības partnervalstīs, un līdz ar to – augs mūsu eksports, skaidroja Zorgenfreija.
Eiropas Centrālā banka likmes nu jau kādu laiku tur nemainīgi augstas, taču inflācija atkāpjas. Bankas ekonomiste prognozē, ka pagrieziena punkts uz zemākām likmēm varētu būt jūnijs.
