Galvenais vizītes mērķis iegūt informāciju, lai jau rudenī nāktu klajā ar rekomendācijām un ieteikumiem, kas tieši varētu straujāk un efektīvāk sekmēt reģiona ekonomisko attīstību, un kādi finanšu instrumenti tam nepieciešami.
OECD eksperti Rēzeknē, Krāslavā, Daugavpilī tikās ar pašvaldību vadītājiem, uzņēmējiem, Latgales Plānošanas reģiona pārstāvjiem.
Nozaru ekspertiem no OECD bija svarīgi izprast Latgales reģiona problēmas un specifiku.
Statistika nemelo – Latgale ir Baltijas valstīs nabadzīgākais reģions. Atsevišķu Lietuvas un Igaunijas pierobežas reģionu iekšzemes kopprodukts ir pat dubultā lielāks nekā Latgalē. Par to liecina Lietuvas "Luminor" bankas dati. Uzmanību Latgalei nu pievērsuši arī analītiķi no Francijas.
OECD analītiķis Maikls Flūds norādīja: "Iekšzemes kopprodukta, arī ražīguma un nodarbinātības mērījumi rāda, ka šis reģions ir atstāts iepakaļ un savā ziņā iekļuvis tādā kā slazdā. Vienlaikus ir arī infrastruktūras izaicinājumi – kā nokļūt līdz reģionam."
Paši analītiķi uz Latgali devās vilcienā. Vai dzelzceļš ir Latgales ekonomikas mugurkauls? Kokrūpniecības giganta "Latvijas finieris" Latgales meitasuzņēmuma "Verems" vadītājs Jānis Staris nepiekrita. "Attiecībā uz to ceļu, kas ir no dzelzs, – mēs domājam, ka to vajadzētu demontēt. Citādi es neredzu iespēju, kā mēs varētu pārtraukt balstīt Krievijas ekonomiku," piebilda Staris.
Uzņēmēji Latgalē sagaida konkrētus risinājumus. Austrumu pierobežas plānā, kas tapis ministrijās, bet ko šobrīd apspriež Saeimā, tādu sākumā trūka. Tagad tas pārstrādāts. Latgalē cer arī uz lielāku uzmanību no Briseles, analītiķi atzina – ir pamats.
OECD analītiķis Flūds atzīmēja: "Ir nepieciešams, lai institūcijas Latvijā, un, iespējams, pat Eiropas līmenī, apsvērtu mērķētāku atbalstu Latgalei, jo šī nav tikai Latvijas, šī ir Eiropas Savienības pierobeža."
Vai ieguldījumi pierobežas aizsardzībā būs arī ieguldījumi pierobežas ekonomikā? Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kameras (LTRK) pārstāvji Latgalē aizvadītajās nedēļas aptaujāja uzņēmējus.
LTRK Latgales reģionālās padomes priekšsēdētājs Ivo Dembovskis sacīja: "Lai mēs varam apvienot spēkus kopā un startēt personu apvienībās uz lielajiem, valstiskiem konkursiem. Samazinot šī brīža kārtību, kāda ieviesusies – visus lielos objektus paņem rīdzinieks, bet tāpat darbus dara latgalietis, tikai par zemāku cenu."
"Tie iespaidi no vizītēm ir ļoti konkrēti, ir definēts skaidrs problēmu loks, kas ir šeit reģionā uz vietas, un lielā mērā tas saistīts arī ar nacionālo līmeni, kuros virzienos ir jādarbojas un jādod atbalsts reģionam. Un tāpat pārskatāmā nākotnē tiks sagatavoti šie reģionālie ziņojumi un tāpat attiecīgi skatījums un ekspertu ieteikumi gan reģionālajam, gan nacionālajam līmenim attiecībā uz attīstības jautājumiem. Viena no pamatlietām, kas arī iezīmējas šīsdienas diskusijā – ir jāstiprina mācību programmas profesionālajā un augstākajā izglītībā, lai attiecīgi varētu sagatavot kvalitatīvus cilvēkresursus reģionam. Tas ir viens no tādiem pamatjautājumiem. Un tur arī nepieciešams lielāks atbalsts gan programmu, gan līdzekļu veidā," atzina Flūds.
Ļaut šīs organizācijas ekspertiem uz vietas iepazīties ar situāciju Latgalē ir solis uz izpratni un to, ka Latgales balss tiks sadzirdēta, pieņemot visdažādākos lēmumus, arī vietējā – nacionālajā līmenī, uzskata Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs un Balvu novada domes vadītājs Sergejs Maksimovs no Latgales partijas.
Nav jau tā, ka vietējie cilvēki Latgalē sēž bezdarbībā un gaida laimes lāci, uzsvēra Sergejs Maksimovs, norādot, ka nereti attīstībai traucē nevietā likti sprunguļi, nepareizi pieņēmumi, likumdošana, tad nu šī lūk OECD rekomendācija Latgales kontekstā, ko Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija plāno publiskot jau šī gada rudenī, arī būs labs pamats šim Latgales reģionam, aizstāvot savas intereses, un piesaistot Eiropas fondu līdzekļus visdažādākajā līmenī.
Jūnijā Latgalē gaida arī ekspertus no Pasaules Bankas.
