Pēc provizoriskām aplēsēm IKP ietekmēja kritums ražojošajās nozarēs par 1,2% un pakalpojumu nozarēs – par 0,2%.
Par 1,5% vairāk iekasēti produktu nodokļi, bet produktu subsīdiju (samazina IKP) apjoms samazinājies par 45,4%.
Tas nozīmē, ka IKP rezultātu uzlabojis fakts, ka šogad vairs netiek piešķirts valdības atbalsts, kas pērn tika nodrošināts augstu energoresursu cenu apstākļos, skaidroja "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija.
Salīdzinot ar 2024. gada 1. ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem IKP samazinājies par 1,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Negaidīti lēna izaugsme, cerība uz būvniecības un lauksaimniecības rezultātiem
"Citadele bankas" ekonomists Mārtiņš Āboliņš norādīja, ka otrajā ceturksnī Latvijas ekonomikas izaugsme bijusi negaidīti lēna. Inflācijas straujais kritums un Eiropas Centrālās bankas (ECB) pirmais procentu likmju samazinājums jūtamus uzlabojumus Latvijas ekonomikā pagaidām nav nesis.
Ja neskaita inflāciju, tad Latvijas ekonomika faktiski nav augusi jau vairāk nekā divus gadus, un šobrīd Latvijas ekonomikā nav gandrīz nevienas nozares, kurā būtu kaut cik spēcīga izaugsme, norādīja Āboliņš.
Kritums ražojošajās nozarēs nav pārsteigums – vāja ārējā pieprasījuma dēļ Latvijas rūpniecība atrodas nelielā lejupslīdē jau kopš 2022. gada, savukārt procentu likmju kāpuma dēļ šogad ir mazinājusies būvniecības aktivitāte privātajā sektorā, skaidroja "Citadeles" ekonomists.
Zorgenfreija norādīja, ka pieejamie dati liecina, ka visdrīzāk 2. ceturksnī apstrādes rūpniecībā bijuši mīnusi. Noskaņojums nozarē joprojām pesimistisks, un eksportā arī nav redzami pozitīvi pavērsieni.
Arī enerģētikā pievienotā vērtība, visticamāk, bija nedaudz mazāka nekā pirms gada. Lai gan saules paneļi devuši tiešām būtisku pozitīvu pienesumu, mazāk saražots gan hidroelektrostacijās, gan koģenerācijā, pauda "Swedbank" pārstāve.
Viņa arī pauda, ka ir cerības uz to, ka būvniecības un arī lauksaimniecības rezultāti varētu būt bijuši pozitīvāki. Un 1. ceturksnī redzētajā IKP izaugsmē noteicoša loma bija valsts sektoram. Spēcīgāk augošās nozares gada sākumā bija valsts pārvalde, aizsardzība, izglītība, veselība, un ļoti iespējams, ka arī 2. ceturksnī valsts sektors spēlējis būtisku lomu.
Tomēr ekonomikas balstīšanās uz publisko sektoru nav un nevar būt ilgtermiņa tendence.
Arī Āboliņš pauda, ka pakalpojumu nozarē kritums skar ne tikai vietējo tirgu, bet arī eksporta nozares, šobrīd vairs neaug biznesa un IT pakalpojumu eksports, kas iepriekšējos gados ir bijis viens no būtiskākajiem Latvijas ekonomikas izaugsmes virzītājiem. Faktiski tas nozīmē, ka galvenais izaugsmes avots Latvijas ekonomikā šobrīd ir sabiedriskais sektors, un valsts budžeta izdevumi šī gada otrajā ceturksnī pieauga gandrīz par 10% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.
Tomēr šī izaugsme nav ilgtspējīga, un situācija valsts budžetā ir sarežģīta, tādēļ nākamgad noteikti nebūs iespējams kāpināt izdevumus tikpat strauji kā šogad, uzskata arī Āboliņš.
Bet pēdējos mēnešos ASV ekonomikā arvien ir redzamas vājuma un, iespējams, pat recesijas tuvošanās pazīmes, savukārt Eiropā izaugsme joprojām ir tuvu nullei.
Tas neļauj cerēt uz strauju izaugsmes atkopšanos eksporta nozarēs, līdz ar to ātri uzlabojumi Latvijas ekonomikā nav gaidāmi, prognozēja Āboliņš.
Arī "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš norādīja, ka pakalpojumu nozarēs varēja gaidīt labāku rezultātu par to, kas redzams IKP ātrajā novērtējumā jeb kritumu par 0,2%. Ir priekšnosacījumi patēriņa kāpumam – mājsaimniecību reālie ienākumi strauji aug. Nozaru datos var redzēt signālus, ka pēc pārsteidzošā vājuma kopš pērnā gada vidus sāk nostiprināties nozares, kas rada augstas pievienotās vērtības pakalpojumu eksportu – komercpakalpojumi, kā arī informācija un sakari. Viesnīcu un aviotransporta dati signalizē par tūrisma atkopšanos.
IKP pieaugums gada griezumā bija mikroskopiski pozitīvs vien tāpēc, ka iekasētie produktu nodokļi auga, bet subsīdijas samazinājās. Precizētajos un papildinātajos datos pēc mēneša uzzināsim, kas noticis. Var cerēt, ka precizējumi var nedaudz uzlabot šodien ieskicēto diezgan bēdīgo ekonomikas kopainu, rezumēja Strautiņš.
Latvijas Universitātes profesore, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka Latvijas Radio "Pēcpusdiena" atzina, ka dati neliecina, ka gada beigās varam sagaidīt kādu strauju izaugsmi, un šobrīd nekas neliecina par iespējamo izrāvienu.
KONTEKSTS:
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2024. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2023. gada 1. ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem salīdzināmajās cenās ir palielinājies par 0,1%.
Ekonomiskajai situācijai Latvijā un ārējās tirdzniecības partnervalstīs pēdējo mēnešu laikā būtiski nemainoties, Finanšu ministrija (FM) ekonomikas izaugsmi šim gadam prognozē 1,4% un 2025. gadam – 2,9% apmērā.
