Dekoratīvo stādu pavairošanu LVM jau kopš pavasara pārtrauc palēnām, lai līdz nākamā gada rudenim pilnībā izbeigtu to tirdzniecību. Uzņēmums norāda, ka tas nav tādēļ, ka būtu sarucis pieprasījums pēc stādiem, jo līdz šim gadā vidēji realizēja ap 200 tūkstošus dekoratīvo skuju koku, lapu koku un ziemciešu stādu, un īpaši pieprasījums pat pieauga Covid-19 laikā, kad visi rūpējās par piemājas dārziem, taču, pārvērtējot ilgtermiņa plānus, "Latvijas Valsts meži" grib fokusēties uz savu pamatnodarbi, tātad, uz meža stādu ražošanu.
LVM: Privātie uzņēmēji labi tiek galā
"Tas stādu apjoms, ko mēs izaudzējam meža stādiem, ir šogad virs 50 miljoniem, tad pamata produkts ir šie meža stādi un no dekoratīvajiem mēs ejam prom, jo privātie stādu audzētāji ar šo nozari ļoti labi tiek galā. Un, lai neradītu nevēlamu ažiotāžu, ka LVM ir arī šajā privātajā segmentā iekšā, tad mēs esam nolēmuši no tā iziet ārā. Dekoratīvie stādi mums vēsturiski bija, bet mēs šo nozari sašaurinām un beidzam ar to darboties," skaidro "Latvijas Valsts mežu" pārstāvis Māris Druvaskalns.
Uzņēmuma audzētos ceriņus, spirejas vai hortenzijas pēc gada vairs nevarēs iegādāties, bet vēl ir jāiztirgo gana lieli krājumi – vairāki simti tūkstoši stādu.
Krājumu iztirgošana nozīmē, ka arī cena būs, visticamāk, zemāka un ap pašizmaksu.
Lai arī LVM dekoratīvo stādu apjoms nav ļoti liels, tomēr tas noteikti ietekmēs kopējo stādu tirgu, vērtē Latvijas Stādaudzētāju asociācijas vadītājs Andrejs Vītoliņš. Tāpat iespējams, ka uz brīdi palielināsies kādu specifisku stādu imports, lai aizpildītu šo nišu, bet Vītoliņš saka, – pakāpeniski vietējie audzētāji spēs pārņemt arī šo pieprasījumu, jo audzētavas šobrīd ir augošas un uz tirgu orientētas.
Cena labākajās tradīcijās
"Iztirgojamiem augiem cena tiešām ir kā labākajās iztirgošanas tradīcijās, un tik tiešām lielākā daļa tirgotāju galīgi nemaz nav apmierināti par to, kādās cenās tie tiek tirgoti. Bet visas puses saprot, ka tam ir jānotiek, ka tas notiek noteiktā periodā, kad tie augi neatgriežas, tie tiek iztirgoti. Bet Latvijai raksturīgs tas, ka audzētavas audzē diezgan plašā sortimentā augus, un, kā teikt, paķert klāt vēl 3, 5, 10 vai pat 20 sugas – tas nesagādās grūtības," stāsta Vītoliņš.
Arī dārzkopības eksperte Mārīte Gailīte valsts uzņēmuma aiziešanu no dekoratīvo stādu tirgus vērtē pozitīvi. Viņasprāt, ieguvēji būs gan audzētāji, gan patērētāji, jo stādu cena tādēļ nebūs augstāka arī vēlāk.
"Cenu dārzkopības produkcijai nosaka piedāvājums un pieprasījums. Un mazie audzētāji, tirgotāji ir ciešāk saistīti ar gala patērētāju, viņiem arī ir mazāk starpnieku, un viņi labāk zina patērētāja vēlmes. Un nevajadzētu domāt, ka tikai "Latvijas Valsts mežiem" bija ļoti labi stādi, kas piemēroti, pielāgoti mūsu klimatiskajiem apstākļiem," saka Gailīte un piebilst, ka stādu audzētāji, kuru ir diezgan daudz, ir ļoti atbildīgi, radoši cilvēki, kuri ļoti rūpējas par kvalitāti. Līdz ar to patērētāji neko nezaudēšot.
Šobrīd jau slēgtas LVM dekoratīvo stādu tirdzniecības vietas Daugavpilī un Salaspilī, kā arī tirdzniecības laukumi uzņēmuma kokaudzētavās Popē un Pļaviņās.
Kalsnavas kokaudzētavā, kur vairāk bija tieši dekoratīvo stādu, turpmāk audzēs bērzus ar augstu selekcijas vērtību. No dekoratīvajiem stādiem atbrīvo platības kokaudzētavās Valmierā, Smiltenē, Strenčos un Jelgavā.
LVM kokaudzētavu kopējā platība ir vairāk nekā 400 hektāri. Dekoratīvie stādi aizņēma vien 17 hektārus.
