Industrija paredz, ka pasaulē šogad tiks saražots nedaudz mazāk par 2,3 miljoniem tonnu olīvu, kas ir nedaudz mazāk nekā pagājušā gada raža – 2,5 miljoni tonnu – un ievērojami mazāka nekā 3,4 miljoni tonnu, kas tika saražoti 2022. gadā.
Klimata pārmaiņu radītās problēmas ražošanā atbalsojas arī cenās. Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem vidējās olīveļļas cenas mazumtirdzniecībā visās Eiropas Savienības 27 dalībvalstīs šī gada jūnijā bija par 45% augstākas nekā iepriekšējā gadā.
Salīdzinājumam – vidējās pārtikas cenas šajā periodā pieauga par 1,3 procentiem, bet kategorijā, kas ietver eļļas cenu, pieaugums bija 13 procenti. Vidusjūras valstīs kopumā pēdējo trīs gadu laikā cena ir trīskāršojusies.
Īpaši satraukti ir Spānijas lauksaimnieki. Valensijas reģionā olīveļļas ražotāji cietuši zaudējumus 13,5 miljonu vērtībā, un tur ražošana samazinājusies par vairāk nekā 78%.
Lauksaimnieki uzsver, ka tie ir tikai tiešie ekonomiskie zaudējumi tikai šai 2024.–2025. gada sezonai, neņemot vērā vēl citas zaudējumu kategorijas.
Lai risinātu problēmas ar augstajām olīveļļas cenām, Spānijas valdība nolēma no 1. jūlija atcelt pievienotās vērtības nodokli olīveļļai. Patērētāju organizācijas gan norāda, ka cenas joprojām ir pārāk augstas.
Spānijā šī gada janvārī cena sasniedza visaugstāko punktu – aptuveni 9 eiro par kilogramu, taču tagad tā joprojām ir ap 8 eiro kilogramā. Cenas par ceturto daļu ir kritušas eļļai, kas tiek iepirkta no ražotājiem, bet kritums veikalos joprojām ir neliels.
Spānijas olīveļļas ražotāji tajā vaino lielveikalus. Proti, lauksaimnieki apgalvo, ka lielveikali izmanto nelāgo situāciju, kurā nonākuši olīveļļas ražotāji, lai palielinātu peļņu uz patērētāju rēķina.
"Mūsu produktu sākotnējā cena pieaugusi tikai par aptuveni 3%, taču lielveikalos patērētāji par olīveļļu joprojām maksā 59% vairāk…" sacīja lauksaimnieku asociācijas "La Unió" ģenerālsekretārs Karless Periss Ramoss.
Lielveikali nolieguši, ka mākslīgi uzpūstu cenas. Par to, ka PVN atcelšana olīveļļai vismaz pagaidām nav devusi gaidīto rezultātu, pārliecināts ir arī patērētāju aizstāvju organizācijas FACUA ģenerālsekretārs Rubjens Sančess.
"Tā ir bijusi kļūda. Tas ir devis priekšroku tikai lielajai pārtikas nozarei un lielveikaliem. Patērētāji nav redzējuši, ka mūsu vietējā ekonomika tiktu atslogota. Gluži pretēji, uzņēmumi ir atļāvušies sev turpināt palielināt peļņas robežu," teica Sančess.
To, ka olīveļļa joprojām pircējiem ir par dārgu, var redzēt arī paradumos. Olīveļļu pērk arvien mazāk un mazāk. Pēdējais kāpums bija pērnā gada rudenī, kad patērētāji sapirka vairāk eļļas, lai to noglabātu, jo jau tad izplatījās ziņas par sliktu nākamo ražu.
Cilvēki izvēlas lētākus produktus, piemēram, saulespuķu eļļu. Tā ir kļuvusi par populārāko izvēli valstī, neskatoties uz to, ka olīveļļa ir viens no Vidusjūras kulinārijas pamatiem.
Šā gada pirmajā pusē spāņi iegādājās 179 miljonus litru saulespuķu eļļas salīdzinājumā ar 107 miljoniem litru olīveļļas.
Ar augstajām cenām cīnās arī citas valstis. Turcijā un Marokā tika ieviests lielapjoma eksporta aizliegums, lai palielinātu vietējās olīveļļas īpatsvaru tirgū. Ražotāji un patērētāji abās valstīs gan ir apšaubījuši šo pasākumu efektivitāti. Tikmēr Tunisijas valdība paziņoja par plāniem decembrī ierobežot olīveļļas cenu vietējā tirgū līdz 4,45 eiro par litru.
