"Šobrīd ir tā, ka Ministru kabinets ir parakstījis rīkojumu projektu, kas atļaus taisīt konkursu, kurā dažādi uzņēmēji varēs pieteikties ar iecerēm taisīt akvakultūras biznesu Rīgas jūras līcī. Šobrīd interese ir izrādīta no viena uzņēmuma, kurš gribēja audzēt foreles.
Teorētiski Zemkopības ministrija ir norādījusi, ka konkursā varētu uzvarēt dažādi uzņēmumi, piemēram, arī aļģu vai mīdiju audzētāji, bet tāda interese nav bijusi. Interese ir bijusi konkrēti no šī foreļu audzētāja," skaidroja Jentgena.
Tāpēc vides aizstāvji, izsakot savas bažas, runā konkrēti par ieceri Rīgas jūras līcī audzēt foreles atvērtos sprostos, jo šī saimnieciskā darbība ir jūru piesārņojoša.
"Tā ir saimnieciskā darbība, kas ir ne par kapeiku labāka, ne par kapeiku sliktāka, teiksim, kā tā pati cūku ferma. Tā ir saimnieciskā darbība, kas rada piesārņojumu," norādīja Aigars.
Ja tomēr ieceri par foreļu audzēšanu virza uz priekšu, ir jāmeklē kādi piesārņojumu kompensējoši mehānismi vai tehnoloģijas, kas to novērstu pavisam, pauda Aigars, jo pēc pāris gadiem to tāpat var pieprasīt Eiropas zaļā politika.
"Principā tas ir paša uzņēmuma interesēs. Viņiem pašiem vajadzētu būt ļoti ieinteresētiem šajā ietekmes uz vidi novērtēšanas procesā," Aigars norādīja.
Šajā procesā ļoti būtisks ir ietekmes uz vidi novērtējums, kura laikā tiek veikts pētījums, kas skatās uz visām konkrētās saimnieciskās darbības iespējamajām ietekmēm uz vidi, un tāpat meklē arī alternatīvas vietas, kur varētu īstenot konkrēto ieceri, skaidroja Aigars.
"Mēs jau arī esam teikuši, ka līcis varbūt nav tā labākā vieta. Ja tiešām gribas [audzēt foreles], varbūt jūra būtu tam labāka," norādīja Aigars.
Pilno novērtējumu uz vidi vēl tikai plānots veikt, bet šobrīd iecerēts, ka foreļu audzēšana varētu notikt divos laukumos tuvu viens otram – pretī Mērsragam un Rojai.
Jentgena pauda, ka potenciālo risku jau šobrīd ir pārāk daudz, lai šo ideju attīstītu uz priekšu, paļaujoties vien uz uzņēmēju godaprātu investēt milzīgus līdzekļus šo risku novēršanā.
"Mums šķiet, ka nav vērts riskēt un iet uz priekšu ar šo ideju. It sevišķi tāpēc, ka runa ir par līci. Ja mēs runātu par atklātu jūru, tā būtu cita diskusija, bet te risku ir daudz, riski ir dažādi, un mēs neredzam, ka valstij un cilvēkiem būtu ieguvums no tā.
Viss šis piesārņojums ar straumēm ies uz Engures, Jūrmalas, Rīgas pusi.
Mēs jau šobrīd nesasniedzam mūsu nacionālos un starptautiskos mērķus saistībā ar piesārņojumu jūrā, un tad vēl domājam, vai atļaut biznesu, kas piesārņos jūru vēl vairāk," analizēja Jentgena.
Aigars tikmēr norādīja, ka viņa pieredzē šis ir jau trešais gadījums, kad tiek runāts par iespējamām zivju fermām Latvijas ūdeņos. Pirmie divi gan nav bijuši pārāk nopietni, bet šoreiz, kā liecina viņam zināmā informācija, jau piesaistīts investors.
Ja šajā reizē ieinteresētajam uzņēmumam izdotos ieviest tehnoloģijas, kas piesārņojumu no foreļu audzēšanas novērš, piemēram, izmantojot nevis atvērtos, bet slēgtos sprostus, tad šī iecere vēl varētu būt atbalstāma, Aigars vērtēja, bet citādi tas tiešām ir riskanti.
Dabas eksperti atzina, ka, piemēram, to pašu mīdiju audzēšana vides kontekstā būtu daudz labāks variants, taču diemžēl, kā izpētījis Latvijas Hidroekoloģijas institūts, mīdiju audzēšana nav komerciāli izdevīga, norādīja Aigars.
"Zemkopības ministrijas atbilde Vides konsultatīvajai padomei uz vēstuli, kas tika sūtīta dažus mēnešus atpakaļ, bija: mēs nezinām, kas uzvarēs, mēs nezinām, vai tā būs foreļu audzētava, tās varētu būt arī mīdijas. Bet mīdiju audzēšana jūrā nav komerciāli izdevīga, tā kā neviens uzņēmums, visticamāk, to neplāno, visticamāk, ka tās nebūs mīdijas," stāstīja Jentgena.
