Septembrī inflācijas gada rādītājs bija 4,3%, kas ir būtisks kritums salīdzinājumā ar 5,2% augustā. Vienlaikus pēdējā laikā pieaugušas naftas cenas, kas metušas ēnu uz Eiropas Centrālās bankas mērķi inflāciju samazināt līdz 2% līmenim, vēstīja ziņu aģentūra AP.
Pamatinflācijas, kas neietver svārstīgās degvielas un pārtikas cenas, kritums bija straujāks, nekā iepriekš prognozēja analītiķi. Tas saruka no 5,3% iepriekš līdz 4,5% septembrī, liecināja piektdien publicētie ES statistikas aģentūras "Eurostat" dati.
"Pamatinflācijas kritums nostiprina mūsu viedokli, ka ECB vairs nepaaugstinās procentu likmes," sacīja "Capital Economics" galvenā eirozonas ekonomista vietnieks Džeks Alens-Reinolds.
Viņš prognozēja, ka līdz gada beigām kopējais inflācijas līmenis samazināsies vēl par gandrīz vienu procentpunktu un sasniegs 3,5%.
Septembrī enerģijas cenas samazinājās par gandrīz 5%, taču pārtikas cenu inflācija joprojām bija nepatīkami augsta – gandrīz 9%.
ES lielākajās valstīs ekonomikās inflācijas rādītāji gan atšķīrās. Vācijā gada inflācija septembrī samazinājās līdz 4,3% salīdzinājumā ar 6,4% mēnesi iepriekš, bet Spānijā gada inflācija pieauga no 2,4% līdz 3,2%.
Ekonomisti gan brīdināja, ka lielo kritumu Vācijā, lielākajā eirozonas ekonomikā, bija ietekmējusi kāda statistiska anomālija – 2022. gada septembrī valstī tika pārtraukta transporta biļešu un degvielas subsidēšana, kas savukārt bija paaugstinājusi patēriņa cenas.
Jau iepriekš tika vēstīts, ka septembrī ECB jau desmito un, iespējams, pēdējo reizi cēla procentlikmes. Galvenā bāzes procentlikme tika paaugstināta līdz 4,5%, aizdevumu likme uz nakti - līdz 4,75%, bet noguldījumu procentlikme – līdz 4%.
ECB prezidente Kristīne Lagarda sacīja, ka, ja procentlikmju līmenis tiks saglabāts pietiekami ilgi, tas būtiski veicinās inflācijas atgriešanos 2% līmenī, ko banka paredz sasniegt tikai 2025. gadā.
Augstās cenas bremzē Eiropas tautsaimniecību, jo iedzīvotāju algas "nespēj tikt līdzi" arvien pieaugošajiem tēriņiem.
Gada pirmajos sešos mēnešos ekonomikas izaugsme stagnēja un daži rādītāji liecināja par lejupslīdi arī pašreizējā ceturksnī – no jūlija līdz septembrim.
Inflāciju izraisīja pasaules ekonomikas atveseļošanās no COVID-19 pandēmijas. Situācija pasliktinājās, kad Krievija iebruka Ukrainā, izraisot enerģijas cenu kāpumu.
Pandēmijas laikā radušies apgādes ķēdes sastrēgumi un kara izraisītās augstās enerģijas cenas ir samazinājušās, taču augušas dažādu pakalpojumu – piemēram, skaistumkopšanas un viesnīcu numuriņu cenas, jo darba ņēmēji, saskaroties ar pieaugošo dzīves dārdzību, pieprasīja celt algas.
ECB cenšas ierobežot inflāciju, paaugstinot procentlikmes, kas savukārt sadārdzināja aizņēmumus lieliem pirkumiem, piemēram, mājokļa vai ražošanas iekārtu iegādei. Augstās cenas samazina pieprasījumu, bet tā iespaidā krīt inflācija.
Taču augstākas procentlikmes var arī ietekmēt tautsaimniecības izaugsmi.
Daudzi ekonomisti uzskata, ka ECB likmes vairs nepaaugstinās, ja vien nenotiks kaut kas radikāls, kas neļautu inflācijai samazināties vēl vairāk.
Tas, piemēram, varētu būt turpmāks naftas cenu kāpums, kuru sekmējis tas, ka lielākie tās ražotāji – Saūda Arābija un Krievija – pagarināja naftas ieguves samazinājumus.
KONTEKSTS:
Lai cīnītos pret arvien pieaugošajām cenām, ECB pērnā gada vasarā pirmoreiz 11 gadu laikā paaugstināja bāzes procentu likmes par 0,5 procentiem. Tolaik arī tika lemts palielināt noguldījumu iespējas uz nakti likmi līdz 0% un aizdevumu iespējas uz nakti likmi līdz 0,75%. Abas šīs likmes tika celtas par 0,5 procentpunktiem.
Turpmāk likmes tika paaugstinātas vēl vairākas reizes; pēdējoreiz tas notika jūlija beigās, par 0,25% kāpinot galveno refinansēšanas operāciju likmi, kā arī likmes noguldījumu iespējām uz nakti un aizdevumu iespējām uz nakti.
