ĪSUMĀ:
- Šajā gadā ekonomika augs par 0,6%, 2024. un 2025. gadā – attiecīgi par 3% un 3,6%.
- Inflācija šogad – 9%, bet nākamgad saruks līdz 2,3%; 2025. gadā to lēš 2,5% apmērā.
- Bezdarbs Latvijā vēsturiski zemākais un turpmākajos gados saruks vēl vairāk.
- Nominālā bruto alga augs par 12%, bet nākamajos gados algu kāpums mazināsies.
- Ekonomikas vājās vietas meklējamas darba tirgū saistībā ar darbaspēka trūkumu.
- Vājā vieta arī uzņēmumu iespējās investēt; traucē šķēršļi kreditēšanā un būvniecībā.
Koriģētas arī 2024. un 2025. gada prognozes. Centrālā banka lēš, ka IKP nākamgad pieaugs par 3% (jūnija prognoze 3,1%), bet 2025. gadā – par 3,6% (jūnija prognoze 3,5%).
Savukārt inflācija nākamgad tiek lēsta 2,3% apmērā (jūnija prognoze 2,4%), bet 2025. gadā – 2,5% (jūnija prognoze 3%).
Latvijas Banka lēš arī, ka bezdarba līmenis šajā gadā būs mazāks, nekā domāts iepriekš. Jūnijā centrālā banka prognozēja, ka šajā gadā bez darba būs vidēji 6,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, bet saskaņā ar septembra prognozi bezdarba līmenis šajā gadā būs 6,4%. Bezdarba līmenis 2024. un 2025. gadās tiek prognozēts 6,2% apmērā (jūnija prognoze 6,4%). Bezdarba līmenis Latvijā sasniedzis vēsturiski zemāko līmeni.
Pēc centrālās bankas ekonomistu prognozēm, nominālā bruto darba alga Latvijā šajā gadā pieaugs par 12%, nākamgad – par 8,2%, bet 2025. gadā – 7,8% apmērā. Šī prognoze nav mainīta.
Kā norādīja Latvijas Bankā, prognozes pārskatītas, jo IKP izaugsme gada otrajā ceturksnī bija zemāka, nekā gaidīts.
Tāpat nedaudz mainīts skatījums par norisēm turpmākajos gados, bet IKP sastāvdaļās liela ietekme ir arī vēsturisko datu labojumiem:
- līdz šim augstā inflācija negatīvi ietekmēja pirktspēju un patēriņu;
- vairākas nozares, piemēram, apstrādes rūpniecība un lauksaimniecība, saruka no neraksturīgi augsta līmeņa;
- komercbankas norāda uz stingrākiem kreditēšanas standartiem un vājāku pieprasījumu pēc kredītiem;
- nedaudz pasliktinājās redzējums par ārējo pieprasījumu un eksporta iespējām;
- dabas procesi (karstums, vētras, lietavas, mizgraužu kaitējumi) nelabvēlīgi ietekmē divu eksportā nozīmīgu preču grupu – kokmateriālu un graudu – kvalitāti un cenu.
Tomēr ekonomiskā aktivitāte, pēc Latvijas Bankas ekonomistu aplēsēm, līdz šā gada beigām varētu pakāpeniski atjaunoties,
jo prognozējama mājsaimniecību pirktspējas uzlabošanās un investīciju pieaugums:
- inflācijai samazinoties vienlaikus ar spēcīgu algu pieaugumu, iedzīvotāju pirktspēja pamazām nostiprināsies. Neraugoties uz tautsaimniecības izaugsmes palēnināšanos, bezdarba līmenis saglabājas zems, turklāt darba tirgū vērojams darbaspēka trūkums;
- mājsaimniecību pirktspēju stiprinās arī valdības plānotie atbalsta pasākumi. Lai gan tiem paredzēti mazāki valsts budžeta izdevumi nekā iepriekšējā apkures sezonā, tie būs mērķētāki;
- tautsaimniecības dalībnieku noskaņojums un uzņēmēju nodarbinātības gaidas sāk pamazām uzlaboties;
- investīciju aktivitāti uzturēs investīciju projektu īstenošana, kas saskaņā ar Eiropas Savienības fondu finansējuma nosacījumiem jāpagūst šajā gadā.
Centrālajā bankā atzīmēja, ka inflācija turpina samazināties, izzūdot iepriekš novērotajiem piedāvājuma puses ierobežojumiem:
- globālās resursu cenas un izejvielu importa cenas ir mazinājušās – energoresursu cenas ir zemākas nekā pirms gada, globālās pārtikas cenas pēdējos mēnešos sarukušas;
- ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā mazinās un jau ir zemākas nekā pērn, lielā mērā atspoguļojot energoresursu cenu korekciju;
- paredzamās siltumapgādes cenas lielā daļā Latvijas apdzīvoto vietu ir zemākas nekā iepriekšējā apkures sezonā;
- patērētāju un uzņēmēju cenu pieauguma gaidas ir būtiski mazinājušās;
- tomēr cenu palielināšanas riski pastāv, un, piemēram, pēdējā laikā globālajos tirgos pieaugušas naftas cenas; pastiprinās arī algu kāpuma ietekme uz cenām.
Latvijas Bankā skaidroja, ka jaunākie inflācijas dati norāda uz spēcīgāku enerģijas, pakalpojumu un rūpniecības preču cenu pieaugumu, nekā prognozēts.
Tādējādi arī inflācijas prognoze 2023. gadam paaugstināta līdz 9% (jūnija prognoze – 8,5 %). Vienlaikus pamatinflācijas noturību 2023. gadā un turpmāk nosaka spēcīgais algu pieaugums, kas cenu veidošanās procesā ietekmē gan pieprasījuma, gan izmaksu pusi.
Savukārt pieņēmumi par zemākām pārtikas un dabasgāzes cenām ļauj samazināt turpmāko gadu inflācijas prognozi 2024. un 2025. gadam. Pamatinflācija (neietver pārtikas un enerģijas cenas) no 8,2% 2023. gadā samazināsies pakāpeniskāk, t. i., līdz 4,2% – 2025. gadā.
Latvijas Bankas ekonomisti secina, ka inflācija strauji mazinās un ekonomiskā aktivitāte, lai arī vēl nīkuļo, atjaunosies un kļūs straujāka.
Šā brīža straujais darba algu kāpums, kas pārsniedz inflāciju, atvieglo mājsaimniecību finanšu situāciju, un pirktspējas pieaugums veicina ekonomisko aktivitāti. Tomēr uzņēmēji spēj ilgstoši strauji palielināt darbinieku algas un saglabāt konkurētspēju tikai tad, ja strauji aug arī uzņēmumu produktivitāte. Tāpēc straujais algu kāpums, kas īstermiņā veicina pirktspējas atjaunošanos, var pasliktināt konkurētspēju.
Latvijas Banka, prognozējot pamatscenāriju ar tautsaimniecības veselīgas izaugsmes atjaunošanos, vienlaikus norāda uz bažām par darbaspēka izmaksu pieauguma negatīvo ietekmi uz Latvijas konkurētspēju un tādējādi atgriešanos pie vārgas tautsaimniecības izaugsmes.
"Vājās vietas meklējamas gan darba tirgū, ko raksturo darbaspēka trūkums, gan uzņēmumu iespējās investēt, ko traucē šķēršļi kreditēšanā un būvniecības procesā,"
norādīja Latvijas Bankā.
