Izmeklēšanas komisijas sēdē uzklausīja uzņēmuma "RB Rail" padomes locekli no Lietuvas un arī nu jau bijušo Satiksmes ministrijas valsts sekretāra pienākuma izpildītāju Ligitu Austrupi, kura amatu atstāja pirms divām nedēļām.
Komisijā skata arī 36 lappušu garo starpziņojumu, un komisijas vadītājs Andris Kulbergs ("Apvienotais saraksts") atļāvis par to runāt publiski. Tajā ir 13 konstatējumi.
Piemēram, viens – atbilstoši 2014. gada Satiksmes ministrijas iepirkuma procedūras ziņojumam, uzņēmuma "RB Latvija" piedāvājums tika atzīts par saimnieciski izdevīgāko, pamatojoties uz piedāvāto cenu, lai gan pakalpojuma izpildes apraksta kvalitātē "RB Latvija" saņēma otro sliktāko rezultātu no visiem potenciālajiem piegādātājiem.
Satiksmes ministrija kā pirmo "Eiropas Dzelzceļa līnijas" valdes locekli iecēla Dinu Merirandu, kuram nebija atbilstošas pieredzes un izglītības un kurš, lai arī, pēc Izmeklēšanas komisijas sēdē noskaidrotā, bija iecelts tikai kā pagaidu valdes loceklis, valdes locekļa amata pienākumus pildīja trīs gadus. No 2014. gada Merirands vairāk nekā 10 gadus paralēli ir pildījis arī valsts sekretāra vietnieka amata pienākumus Satiksmes ministrijā.
Tad arī atbilstoši satiksmes ministra Anrija Matīsa 2014. gada rīkojumam nacionālās vadības grupas sastāvā ietilpa tikai Satiksmes ministrijas amatpersonas. Tajā nebija iekļauta neviena persona ar pieredzi šāda līmeņa gan infrastruktūras, gan finansējuma dzelzceļa projektu vadībā.
Vēl interesanti ir tas, ka sākotnēji paredzēja pat 14 variantus, kā projektā iekļaut Rīgu. Bet Satiksmes ministrija uz valdību virzīja tikai vienu variantu, skaidri nenorādot pārējos variantus un visu Rīgas ievadu izmaksu salīdzinājumu.
Tas tagad tieši ir spēkā – tātad no Misas uz lidostu, tālāk savienojums ar centru un Upeslejām, kur savienojas ar pamattrasi.
Satiksmes ministrija un atbildīgās amatpersonas, ziņojot Ministru kabinetam par nepieciešamo Eiropas naudu un arī valsts budžeta finansējumu, norādīja, ka risks neiegūt nepieciešamo Eiropas līdzfinansējumu posma Rīgas Centrālā stacija – starptautiskā lidosta "Rīga" pabeigšanai ir zems, vienlaikus ignorējot un neatspēkojot Finanšu un Tieslietu ministriju un Valsts kancelejas norādītos projekta riskus, tādējādi radot maldīgu priekšstatu valdībai, secināts starpziņojumā.
Komisija ir konstatējusi, ka Satiksmes ministrija ir mēģinājusi neuzrādīt Ministru kabinetam patieso "Rail Baltica" projekta izmaksu pieaugumu, to pārrēķinot 2016. gada cenās, lai sadārdzinājums neizskatītos tik liels. Izmeklēšanas komisija ir arī konstatējusi, ka Satiksmes ministrija jau savās 2021. gada prezentācijās "Rail Baltica" projekta izmaksas ir uzrādījusi 3,4 miljardu eiro apmērā.
Kā "Rail Baltica" pārvaldību varētu uzlabot?
Starpziņojumā ir seši priekšlikumi:
1. Jāgroza normatīvie akti, kas liegtu ministriju amatpersonām savienot amatus ar darbu valsts kapitālsabiedrībās.
2. Nepieciešama daudz lielāka Saeimas iesaiste "Rail Baltica" projekta realizācijā, pieņemot grozījumus "Rail Baltica" projekta īstenošanas likumā, paredzot konkrētas premjera, satiksmes ministra, finanšu ministra, tieslietu ministra un citu ministru funkcijas, pienākumus un atbildības, nosakot precīzu "Rail Baltica" projekta trases atrašanās vietu un staciju skaitu, "Rail Baltica" projekta finansējumu un tā avotus.
3. Ierosināt Saeimai izveidot pastāvīgu komisiju, kura uzraudzītu "Rail Baltica" projekta ieviešanu.
4. Ministru kabinetam izstrādājot un Saeimai pieņemot likumu "Par valsts budžetu", paredzēt iekļaut visas "Rail Baltica" projekta izmaksas un finanšu riskus.
5. Uzdot Finanšu ministrijai veikt nepārtrauktu "Rail Baltica" projekta finanšu uzraudzību, pilnībā vai daļā pārņemot funkcijas no Satiksmes ministrijas, grozot attiecīgos likumus.
6. Uzdot Valsts kancelejai izvērtēt un atslepenot visus Ministru kabineta lēmumus par "Rail Baltica", veicot attiecīgu dokumentu auditu atbildīgajās ministrijās.
Šos ieteikumus komisija taisās papildināt gala ziņojumā.
Komisija šo starpziņojumu taisās apstiprināt, iespējams, kaut ko labot. Tālāk to sūtīs uz Saeimu. Komisijai ir atvēlēts kopumā pusgads, kas beigsies decembra vidū, kad jābūt gatavam gala ziņojumam, ko iesniegs Saeimā. Nav izslēgts, ka tālāk būs iesaistītas tiesībsargājošās iestādes.
KONTEKSTS:
Šī gada jūnijā Saeimā tika apstiprināta "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisija, kuras mērķis ir sešu mēnešu laikā apzināt projekta īstenošanā pieļautās kļūdas, vienlaikus panākot, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu. Komisija gala ziņojumu par projekta ieviešanas nedienām sola sagatavot līdz decembrim.
Vērienīgā Baltijas valstu dzelzceļa projekta "Rail Baltica" izmaksas no sākotnēji nepilniem sešiem miljardiem eiro pieaugušas līdz gandrīz 24 miljardiem eiro, paziņoja projekta vadība. Projekta sadārdzinājums ir tik vērienīgs, ka līdz 2030. gadam plānots īstenot tikai projekta pirmo kārtu – divsliežu ceļa vietā pamatā izbūvējot viensliežu ceļu.
Tagad dzelzceļa projekts "Rail Baltica" būvniecības pirmajā fāzē savienojumu ar Rīgu plāno būvēt tikai no vienas puses. Savukārt sliedes uz Igauniju līdz 2030. gadam var arī neuzbūvēt. Tā izriet no Satiksmes ministrijas publiskotā informatīvā ziņojuma, kurā ministrija piedāvā piecus punktus projekta pirmās fāzes pabeigšanai.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
