Skaidrojot iecerēto pasta nodaļu reorganizāciju, Krauze-Čebotare norādīja, ka "Latvijas pasts" nav valsts iestāde, bet gan valstij piederoša akciju sabiedrība, kurai jāstrādā ar peļņu vai bez zaudējumiem un kurai nav sociālu funkciju.
Viņa pastāstīja, ka ik gadu redzams kritums vēstuļu un abonētās preses apjomā. Līdz ar to sarūk arī uzņēmuma ieņēmumi. "Mums kā vienam no lielākajiem darba devējiem Latvijā nav iespējams šo kritumu pielāgot darbinieku vai izmaksu samazinājumam. Joprojām pieaug arī spiediens uz darba algām, un mēs regulāri pārskatām darba algas.
Nav iespējams samazināt arī pamatlīdzekļu vai darbinieku skaitu proporcionāli tam, kā krīt abonētā prese un vēstuļu skaits,"
sacīja uzņēmuma vadītāja.
Līdz ar to pašlaik "Latvijas pasts" nonācis finansiāli smagā situācijā. Nepārveidojot nodaļas un saglabājot esošo tīklu, uzņēmumam nāktos strādāt ar zaudējumiem, kā rezultātā būtu jāprasa papildu finansējums no valsts.
Taujāta par uzņēmuma iespējamo maksātnespēju, Krauze-Čebotare to noliedza, piebilstot: "Ja nerīkosimies atbildīgi, tas ir divu trīs gadu jautājums, kad tas notiks."
Viņa pauda, ka problēmas sākušās pirms daudziem gadiem. Toreiz bijušas arī sarunas starp Igaunijas, Latvijas un Lietuvas pastu par kopuzņēmuma veidošanu, par ko gan lēmums netika pieņemts.
Savukārt par pasta nodaļu reorganizāciju pašlaik notiek sarunas ar Satiksmes ministriju, spriežot par optimālo modeli un vērtējot iespējamo papildu finansējumu nodaļu saglabāšanai.
KONTEKSTS:
"Latvijas pasts" bija lēmis slēgt vai reorganizēt 105 no 176 pasta nodaļām visā valstī. Tas publiskajā telpā raisījis sašutumu. Satiksmes ministrija uzdevusi "Latvijas pasta" padomei atkārtoti izvērtēt ieceri šogad, un padome solīja pārskatīt termiņus, cik īsā laikā īstenot pārmaiņas.
