Vairākās tautsaimniecībai būtiskās nozarēs, kurās ir visvairāk brīvo darba vietu un vislielākais darbaspēka iztrūkums, strādājošo mēneša bruto alga ir zemāka nekā valstī strādājošo mēneša vidējā bruto alga iepriekšējā gadā, piemēram, viesmīlībā, pasažieru pārvadātājiem, būvniecībā, apsardzes sektorā un citos.
Līdz šim spēkā bija prasība, ka ārvalstniekiem maksā vidējo darba samaksu valstī, nevis nozarē, radot situāciju, ka vietējam darbaspēkam, uz kuru nav attiecināta šāda prasība, tiek maksāts mazāk nekā ārzemniekiem.
Turpmāk visiem darba tirgus dalībniekiem attiecībā uz ārvalstnieku nodarbināšanu tiks piemēroti vienoti noteikumi, kuros katrai nozarei būs vienots nepieciešamais finanšu līdzekļu apmērs.
Attiecīgi ārvalstu darbaspēkam alga tiks noteikta ne mazāka par Latvijā strādājošo mēneša vidējo bruto algu nozarē iepriekšējā gadā vai ar nozares ģenerālvienošanos noteikto minimālo algu.
Savukārt, ja paredzamās nodarbinātības nozares vidējā alga ir augstāka, tad ārzemniekam nepieciešamais finanšu līdzekļu apmērs būs ne mazāks par Latvijā strādājošo mēneša vidējo bruto samaksu iepriekšējā gadā.
Ar apstiprinātajām izmaiņām darba devējiem tiks atvieglotas prasības attiecībā uz minimālo finanšu līdzekļu apjomu nodrošināšanu ārzemniekam, kurš saņem vīzu un tiesības uz nodarbinātību.
Paredzēts, ka izmaiņas veicinās nozaru konkurētspēju, ražošanas apjomu pieaugumu un investīciju piesaisti, attiecīgi pozitīvi ietekmējot arī uzņēmējdarbības vidi Latvijā kopumā, norāda EM.
Šīs izmaiņas ir daļa no kopējās regulējuma pakotnes, kuras mērķis ir samazināt uzņēmējiem administratīvo slogu un vienkāršot ārvalstu darbaspēka piesaistes procesu.
Iepriekš valdība jau apstiprināja grozījumus Imigrācijas likumā, lai ierobežotu negodprātīgus darba devējus – ārvalstu darba spēka uzaicinātājus, kā arī grozījumus "Ielūgumu apstiprināšanas un uzaicinājumu noformēšanas kārtībā", atvieglojot prasības visiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuri plāno Latvijā nodarbināt ārzemju darbiniekus profesijās, kas Latvijā nav reglamentētas.
Tuvākajā laikā Ekonomikas ministrija plāno virzīt arī citas izmaiņas, tostarp paredzot, ka uzņēmums varēs piesaistīt darbaspēku no ārvalstīm, ja darba devējs būs publicējis atklātu vakanci Nodarbinātības valsts aģentūrā, kā arī ieviešot "zaļā koridora" kritērijus godprātīgiem uzņēmējiem.
