ĪSUMĀ:
- ES pēdējos gados regulāri ir saskārusies ar draudiem no ekonomiskajiem konkurentiem.
- ES vienojās atbalstīt tā dēvēto piespiešanas novēršanas instrumentu.
- ES varēs īstenot tādus pretpasākumus, kā, piemēram, muitas tarifu palielināšana.
- EK pārstāve: Tas ļaus mums labāk aizsargāt sevi globālajā arēnā.
- Pašlaik grūti pateikt, kādos gadījumos ES izmantos piespiešanas novēršanas instrumentu.
- EK pārstāve: To izmantos tikai kā galēju līdzekli, nelietos pie pirmās izdevības.
- Lietuva: ES rīcībā būs rīks, ar ko "apturēt diktatorus, kuri iebiedē ES ar neoficiālām sankcijām".
Eiropas Parlamenta (EP) un ES dalībvalstu pārstāvji šonedēļ pēc ilgām sarunām vienojās atbalstīt tā dēvēto piespiešanas novēršanas instrumentu, ko 2021. gada decembrī piedāvāja Eiropas Komisija (EK).
"Tas ir juridisks instruments, ko izstrādāja, lai reaģētu uz to, ka pēdējos gados pret Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm arvien biežāk bijis vērsts apzināts ekonomiskais spiediens. Tas stiprinās Eiropas Savienības rīcībā esošos rīkus un ļaus mums labāk aizsargāt sevi globālajā arēnā," skaidroja EK pārstāve Miriana Garsija Ferrera.
ES pēdējos gados regulāri ir saskārusies ar draudiem no ekonomiskajiem konkurentiem, piemēram, ASV lēmumu noteikt augstu ievedmuitu no Eiropas importētajam tēraudam un alumīnijam vai Ķīnas noteikto faktisko Lietuvas preču importa aizliegumu pēc tam, kad Viļņā tika atklāta Taivānas pārstāvniecība, kuras nosaukumā ir minēts pašas Taivānas, nevis salas galvaspilsētas Taibejas vārds, ko parasti lieto, lai neaizvainotu Pekinu.
Vēsturiski ES ir vērsusies pie Pasaules Tirdzniecības organizācijas, lai risinātu tirdzniecības strīdus, taču Ženēvā bāzētās organizācijas arbitrāžas process ir pārāk lēns un neuzticams.
Piespiešanas novēršanas instruments paredz, ka ES varēs īstenot tādus pretpasākumus, kā, piemēram, muitas tarifu palielināšana, importa vai eksporta licenču atsaukšana un ierobežojumi pakalpojumu un publisko iepirkumu jomā.
Par ekonomiku un tirdzniecību atbildīgais EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis ("Jaunā Vienotība") jauno tirdzniecības aizsardzības rīku ir nodēvējis par būtisku, lai atturētu no ekonomiskās iebiedēšanas un aizstāvētu ES intereses arvien nestabilākajā pasaulē.
EK pārstāve Ferrera norādīja, ka pašlaik ir grūti pateikt, kādos gadījumos ES izmantos piespiešanas novēršanas instrumentu. Taču tā galvenais uzdevums būs atturēt un mīkstināt trešo valstu ļaunprātīgu vēršanos pret bloku vai kādu atsevišķu dalībvalsti.
"To izmantos tikai kā galēju līdzekli, mēs to nelietosim pie pirmās izdevības. Mēs konstruktīvā veidā mēģināsim rast kompromisus ar trešajām valstīm, lai novērstu ekonomisko piespiešanu. Ja šī pieeja nestrādās, tad mūsu rīcībā būs virkne pretpasākumu, kurus varēsim izmantot, lai pretotos trešo valstu piespiedu darbībām," teica Ferrera.
Jaunais instruments likuma spēku varētu iegūt pēc aptuveni sešiem mēnešiem. Tad jebkura ES dalībvalsts varēs vērsties pie EK ar lūgumu izmeklēt gadījumus par iespējamo trešo valstu ekonomisko piespiešanu.
ES Padomes, EP un EK noslēgto vienošanos apsveica Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis. Viņš paziņoja, ka ES rīcībā tagad būs rīks, ar ko "apturēt diktatorus, kuri iebiedē ES ar neoficiālām sankcijām".
Landsberģis norādīja, ka Lietuva pielika daudz pūļu, lai paātrinātu piespiešanas novēršanas instrumenta apstiprināšanu pēc tam, kad tai nācās aizstāvēties pret "Ķīnas speciālo tirdzniecības operāciju".
