Eiropas Komisija ir piešķīrusi vairāk nekā 56 miljonus eiro šīs problēmas skarto zemnieku atbalstam.
Ukraina ir viena no lielākajām lauksaimniecības produkcijas eksportētājām pasaulē, bet Krievijas iebrukums pagājušogad deva smagu triecienu Ukrainas lauksaimniecības nozarei, jo Krievija bloķēja Ukrainas lauksaimniecības produkcijas eksportu no Melnās jūras ostām.
Vēlāk ar Turcijas un ANO starpniecību izdevās panākt vienošanos par graudu eksporta atsākšanu. Tas bija ļoti svarīgi gan Ukrainai, gan Āfrikas valstīm, kam bez Ukrainas graudiem būtu grūti pabarot savus iedzīvotājus.
Taču tagad vairākas Eiropas valstis apgalvo, ka daļa Ukrainas graudu nonāk nevis Āfrikā, bet gan Eiropas tirgū. Pret to iebilst šo valstu zemnieki, kas uzskata, ka lētā Ukrainas produkcija destabilizē tirgu.
Polijas valdības vadītājs Mateušs Moraveckis paziņojis, ka vajadzētu ieviest muitas nodevas un kvotas Ukrainas graudiem. Tas ir ļoti zīmīgs paziņojums, ņemot vērā, ka Polija ir viena no tuvākajām Ukrainas sabiedrotajām cīņā pret Krievijas agresiju. Taču poļi nav aizmirsuši arī par savām interesēm.
"Tagad šie graudi destabilizē tirgu. Mēs esam gatavi uzņemt šos graudus un palīdzēt tos nogādāt Āfrikā. Laipni lūdzam! Bet mēs neesam piekrituši tam, ka šie graudi nonāk Polijas un Rumānijas tirgū. Tāpat uzskata arī Rumānijas prezidents un premjers, ar kuriem esmu šo jautājumu apspriedis. Tas destabilizē vietējo tirgu," apgalvo Moraveckis.
Līdzīgi izteicies arī Bulgārijas prezidents Rumens Radevs.
"Esmu ļoti nopietni pacēlis šo jautājumu Eiropadomē sarunā ar Eiropas Komisijas un Eiropadomes priekšsēdētāju. Kopā ar Ungārijas, Polijas, Čehijas un Rumānijas līderiem mēs aicinām steidzami atrisināt šo jautājumu un piešķirt atbilstošu atbalstu mūsu lauksaimniecības ražotājiem, kas atbilst zaudējumiem, ko viņi cieš."
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena atzinusi, ka ir svarīgi palīdzēt Eiropas Savienības valstu zemniekiem, kuri tirgū sastopas ar sekām.
"Daudz graudu nokļūst Eiropas tirgū, un tas ietekmē cenas. Tādēļ tām valstīm, kas atrodas vistuvāk Ukrainai un visvairāk palīdz caur Solidaritātes koridoriem, nevajadzētu ciest no šādām sekām," spriež EK prezidente.
Šīs nesaskaņas arīdzan liecina, ka Ukrainas ceļš uz iestāšanos Eiropas Savienībā nebūs viegls, jo Eiropā netrūkst spēku, kas Ukrainu uzskata par nevēlamu konkurenti.
Ukrainā ir zemākas algas un lētākas ražošanas izmaksas, tādēļ Ukraina ar savu lēto produkciju varētu sekmīgi iespiesties Eiropas Savienības tirgū, kas nebūtu pa prātam ES valstu lauksaimniekiem un ražotājiem.
