ĪSUMĀ:
- Šobrīd dabasgāzi mājsaimniecībām piegādā divi uzņēmumi - "Latvijas gāze" un "Latvenergo".
- No 1. maija dabasgāzes piegādes mājsaimniecībām Latvijā nodrošinās arī Igaunijas "Elenger".
- Par citiem potenciāliem tirgus spēlētājiem pašlaik ziņu nav.
- Enerģētikas eksperts: Trīs spēlētāji tirgū nozīmē lielāku konkurenci, kas nāk par labu patērētājiem.
- Asociācija: Tirgus pēc 1. maija nepiedzīvos ļoti radikālas izmaiņas; būs plašāki piedāvājumi.
Pašlaik dabasgāzes piegāžu izmaksas mājsaimniecībām ir regulētas – tās aprēķina pēc Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātas metodikas. Savukārt no 1. maija dabasgāzes tirgus būs atvērts un gāzi mājsaimniecībām piegādās par tirgus cenu.
Latvijā pašlaik mājsaimniecībām dabasgāzes piegādes nodrošina divi uzņēmumi – "Latvijas gāze" un "Latvenergo". No 1. maija šajā segmentā iesaistīsies arī "Elenger". Tā jau apmēram piecus gadus Latvijā piegādā gāzi uzņēmumiem. "Elenger" sašķidrināto dabasgāzi piegādā tieši no ražotāja – Norvēģijas kompānijas "Equinor" – un uzņēmumam ir piekļuve abiem mūsu reģiona sašķidrinātās dabasgāzes termināļiem – Klaipēdā un Inko Somijā.
Plānotie tarifu aprēķini rāda gala patērētājam tīkamu attēlu. To ietekmē arī gāzes cenas mazināšanās pēdējos mēnešos.
Patlaban Latvijā līdz 30. aprīlim spēkā esošais regulētais tarifs ar valsts atbalstu ir 9,7 centi par kilovatstundu. Salīdzinājumam – "Elenger" no 1. maija piedāvās divus tarifus – elastīgo tarifu 6,7 centi par kilovatstundu un fiksēto tarifu – 7,7 centi par kilovatstundu. Savukārt gāzei ēdiena gatavošanai plānotais tarifs ir 11,5 centi par kilovatstundu. Tiesa, papildus dabasgāzes cenai mājsaimniecībām būs jāmaksā vēl sadales un pārvades sistēmas tarifi, kas joprojām paliks regulēti.
"Mūsu piedāvājums pārsvarā orientēts uz tiem iedzīvotājiem, kuri dabasgāzi izmanto apkurei. Tā ir klientu grupa, kam izmaksas iepriekšējā gadā pieauga visstraujāk, savukārt šobrīd ir iespēja iegūt vislielāko ekonomiju. Vidējai mājsaimniecībai, kas patērē dabasgāzi apkurē, ietaupījums būs apmēram 500 līdz 800 eiro gadā," par piedāvātajiem tarifiem stāstīja uzņēmuma "Elenger" valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte.
Tātad pašlaik zināms, ka mājsaimniecībām gāzi no 1. maija piedāvās jau trīs kompānijas. Par citiem potenciāliem tirgus spēlētājiem pašlaik ziņu nav.
Vēsti par konkurenci brīvajā gāzes tirgū apsveic enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš, kurš gan atturējās vērtēt, vai šajā tirgū būtu vietas vēl kādam spēlētājam.
"Ja ir viens tirgotājs, viņš ir monopola stāvoklī. Ja ir trīs, tad tā ir konkurence. Protams, tā vienmēr nāk par labu patērētājiem.
Bez šaubām, ar to nevar teikt, ka tas ietekmēs gāzes cenu, jo to noteiks vairumtirdzniecības apstākļi. Skaidrs, ka tirgus ir mazs, dalībnieku nebūs daudz, bet galvenais, lai vispār ir konkurence!" sacīja Ozoliņš.
Lai arī jau 1. maijā notiks dabasgāzes tirgus pilnīga atvēršana, nozares regulējumu valdība plāno pieņemt tikai jaunnedēļ. Regulējuma kavēšanās uzņēmuma plānus gan neietekmēšot.
Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis sacīja, ka konkurence dabas gāzes tirgū mājsaimniecībām nav tikusi ierobežota arī līdz 1. maijam. "Patiesībā uzņēmumi jau drīkstēja bez ierobežojumiem piedāvāt dabasgāzi mājsaimniecībām arī iepriekš, bet, ņemot vērā šo regulētās cenas griestu atzīmi, tas varbūt nebija tik pievilcīgi," skaidroja Valdmanis.
Viņš lēsa, ka tirgus pēc 1. maija nepiedzīvos ļoti radikālas izmaiņas, bet mājsaimniecību segmentā parādīsies jaunas iespējas piedāvāt krietni atšķirīgus līgumus, kas varbūt tik ļoti neatšķirsies pēc cenas, bet citiem nosacījumiem, kas daļai patērētāju varētu būt būtiski.
"Šeit varētu būt, piemēram, tādi piedāvājumi kā cenas fiksēšana uz ievērojami ilgāku laiku. Tas varētu būt pievilcīgi tiem lietotājiem, kuriem ir paliels dabasgāzes patēriņš un kuri vēlas prognozēt savas apkures izmaksas uz ilgāku periodu, teiksim, diviem gadiem. (..) Un gluži pretēji, pieņemsim, tiem lietotājiem, kuriem ir pieejami vairāki apkures veidi un vairāki kurināmie, varētu būt pievilcīgs tāds cenu piedāvājums, kas ir piesaistīts vairumtirdzniecības cenai. Jo tas viņiem savukārt ļaus katru mēnesi jau operatīvi plānot, kas viņiem tajā mēnesī ir izdevīgāk no apkures viedokļa. Varbūt pavasara sezonā lētas elektroenerģijas gadījumā viņam var izrādīties izdevīgāk apkurināt ar elektroenerģiju un izvairīties no gāzes patēriņa, savukārt lētas dabasgāzes gadījumā ar mainīgu cenu viņam var būt pievilcīgi lietot arī dabasgāzi," skaidroja Valdmanis.
Pēc viņa teiktā, optimistiskais tirgus scenārijs ir, ka cenas vismaz tuvākajā laikā saglabāsies mērenas vai zemas, bet palielināsies piedāvājuma daudzveidīgums.
KONTEKSTS:
Lai gan teorētiski mājsaimniecības jau vairākus gadus var izvēlēties, no kā pirkt gāzi, praksē vairāk nekā 90% ir "Latvijas gāzes" klienti. Uzņēmuma tarifu joprojām nosaka SPRK, un citi tirgotāji konkurēt ar to vai nu nav spējuši, vai nav redzējuši jēgu.
1. maijā "Latvijas gāze" savu īpašo statusu zaudēs. Regulators tarifu vairs nenoteiks, un aptuveni 350 000 "Latvijas gāzes" klientu būs jāizlemj, vai slēgt jaunu līgumu ar "Latvijas gāzi", vai arī doties pie cita tirgotāja. Var arī nedarīt neko, un tad "Latvijas gāze" turpinās gāzi piegādāt par tā saucamā universālā pakalpojuma cenu.
Līdzīgi kā elektrības tirgū, arī gāzes tirgū universālais pakalpojums būs jāpiedāvā katram tirgotājam, kas gribēs gāzi pārdot mājsaimniecībām.
