Ekonomikai jāaug, inflācijai jāsaglabājas stabilai
Noteiktais mērķis nozīmē, ka ekonomikas apmēriem ir jādubultojas salīdzinājumā ar esošo situāciju. Lai to panāktu, tuvāko gadu laikā ir jāsasniedz 4-5% vidējie ekonomikas pieauguma tempi ik gadu, pie nosacījuma, ka inflācija saglabājas stabila 2% robežās.
Valdības sēdē satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie") pozitīvi novērtēja, ka ziņojuma centrā ir produktivitāte un ekonomikā sākot iezīmēties prioritārie virzieni. Vienlaikus viņš ekonomikas attīstībā vēloties akcentus likt uz kvantu skaitļošanu, transporta elektrifikāciju, investīcijām transportā un aviāciju.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") pauda nostāju, ka valstij prioritāri jādomā par cilvēkkapitālu, investīciju piesaisti, produktivitāti un efektīvu valsts pārvaldi, katrā no šiem četriem virzieniem definējot trīs līdz piecas apakšprioritātes.
Savukārt premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") izcēla produktivitāti, digitalizāciju un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) attīstīšanu, kā arī nepieciešamību stimulēt ražošanu.
Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, nepieciešams nodrošināt darbaspēka resursus – vismaz 900 000 nodarbināto gadā, jāpanāk eksporta īpatsvara pieaugums līdz vismaz 80% no IKP, jānodrošina ikgadējs privāto investīciju apjoms vismaz 25% apmērā no IKP.
Produktivitātē balstīta izaugsme nākamo 10 gadu laikā var nodrošināt vidējās mēneša bruto darba algas pieaugumu līdz vismaz 3200 eiro, teikts ziņojumā.
Gatavos priekšlikumus produktivitātes, cilvēkkapitāla un eksporta atbalstam
EM norāda, ka informatīvais ziņojums sagatavots, lai rosinātu diskusiju un publiskas debates Saeimā par Latvijas ekonomikas attīstības izaicinājumiem un valsts izaugsmes prioritātēm.
Ziņojuma pamatā ir padziļinātā situācijas analīze, kas atspoguļota tautsaimniecības struktūrpolitikas pārskatos, politikas plānošanas dokumentos, tostarp valdības rīcības plānā.
Kopš Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) ir veiktas vairākas būtiskas ekonomikas struktūrpolitikas pārmaiņas, kas radīja priekšnosacījumus un deva iespēju pārvarēt finanšu krīzes, pandēmijas un jaunās ģeopolitiskās realitātes raisītos izaicinājumus.
EM norāda, ka Latvijā ir stabila makrovide un labi kredītreitingi. Lai arī ģeopolitiskā situācija reģionā negatīvi ietekmē ekonomiku, tomēr nepieciešamība palielināt Latvijas preču un pakalpojumu eksportu un produktivitāti, nemainās. Tāpat aktuālas ir arī ES sāktās iniciatīvas kā, piemēram, zaļais kurss un digitālā transformācija.
Vienlaikus EM pauž, ka Latvijas attīstībai fundamentāls priekšnosacījums ir ekonomikas konkurētspējas priekšrocību balstīšana uz tehnoloģiskiem faktoriem, ražošanas efektivitāti, inovācijām, kā arī spējai pielāgoties un izmantot globālo pārmaiņu radītās iespējas.
Lai īstenotu valdības ekonomisko mērķi, ir būtiski jāuzlabo finansējuma pieejamība komersantiem un aktīvi jāpiesaista investīcijas tautsaimniecībai, jāveic mērķtiecīgas valsts investīcijas tautsaimniecībā, kas kopā ar ES fondu, tostarp Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma, investīcijām, sniedzot būtisku atbalstu Latvijas uzņēmēju produktivitātes, digitalizācijas, energoefektivitātes, eksportspējas un konkurētspējas kāpināšanai, dos būtisku ieguldījumu Latvijas ekonomikā, tādējādi veicinot Latvijas tautsaimniecības izaugsmi un eksporta apjoma palielināšanu.
Galvenie darbības virzieni, kuru mērķis ir celt konkurētspēju kā pamatu labklājības pieaugumam, ir ieguldījumi cilvēkkapitālā, tostarp izglītības kvalitāte un sabiedrības veselība, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas pilnveidošana un darbaspēka efektīvāka izmantošana, talantu un kvalitatīva darbaspēka piesaiste.
Tāpat arī konkurētspējīga uzņēmējdarbība – resursi uzņēmumu attīstībai un modernizācijai, jaunu biznesa ideju īstenošanai, atbalsts uzņēmumu konkurētspējai, inovāciju sistēmu un digitalizācijas attīstībai. Birokrātijas mazināšana - ātri publiskie procesi - digitāli transformēta publiskā pārvalde.
Vienlaikus darbības virziens, kam jāpievērš uzmanība ir reģionāli sabalansēta izaugsme - labi apmaksātas darba vietas, globāli konkurētspējīgi uzņēmumi, reģionālo centru savienojamība, pieejami kvalitatīvi publiskie pakalpojumi.
EM norāda, ka uzmanība jāpievērš arī modernai infrastruktūrai un pieejamiem mājokļiem, tostarp ir nepieciešama birokrātisko šķēršļu noņemšana nekustamo īpašumu attīstībai, ēku fonda atjaunošana un atbilstība klimata neitralitātei, zemas īres maksas mājokļu pieejamība un mājokļu tirgus attīstība, attīstīta transporta infrastruktūra un plaši pieejama sabiedriskā transporta pakalpojumu mobilitāte.
Tāpat arī darbības virziens, kam jāpievērš uzmanība, ir klimata pārmaiņas un ieguldījumi zaļajā infrastruktūrā - enerģētiskā neatkarība un ambiciozi atjaunojamās enerģijas projekti.
EM norāda, ka Latvijas ekonomikai jābalstās uz nišu gala patēriņa produktu ražošanu ar augstāku pievienoto vērtību un attīstītu vietējo piegādātāju klasteri.
Latvijas konkurētspējas priekšrocības pamatā ir jābalsta uz tehnoloģiskiem faktoriem, ražošanas efektivitātes uzlabošanu un inovācijām, mazākā mērā uz lētu darbaspēku un zemām resursu cenām.
Vidēja termiņa periodā Latvijai ir iespējas sasniegt politikas plānošanas dokumentos un arī 2023. gada 15. septembrī Saeimā apstiprinātās Siliņas vadītās valdības deklarācijā noteiktos izaugsmes mērķus, norāda EM.
Ministri vienojās, ka EM sadarbībā ar Valsts kanceleju un citām ministrijām līdz 1. septembrim sagatavos priekšlikumus valdības rīcības plāna papildināšanai produktivitātes, cilvēkkapitāla un eksporta atbalstam.
