Darba likumā ir noteikts – ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros.
2. maija darba dienu pārcels uz 10. maiju, jo tā iekrīt starp svētku dienu ceturtdienu – 1. maiju, un sestdienu, 3. maiju. Savukārt 17. novembra darba diena iekrīt starp svētdienu – 16. novembri un svētku dienu otrdienu – 18. novembri.
Tas attiecas uz no valsts budžeta finansējamām valsts pārvaldes institūcijām un to darbiniekiem, kuriem ir noteikta piecu darba dienu nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai.
Visām pašvaldībām, komersantiem un organizācijām, nosakot darba un atpūtas laiku, ir ieteikts ievērot attiecīgo darba dienu pārcelšanu.
Saskaņā ar likumu, ja darbinieks savas reliģiskās pārliecības vai citu pamatotu iemeslu dēļ nevar ierasties darbā pārceltajā darba dienā, šī diena tiek uzskatīta par darbinieka ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma dienu vai, vienojoties ar darba devēju, tā tiek atstrādāta citā laikā. Darba dienas pārcelšanas gadījumā minētais darbs nav uzskatāms par virsstundu darbu.
Darba dienu pārcelšana tiek īstenota jau daudzus gadus un kļuvusi par tradīciju, kuru sabiedrība kopumā atbalsta un vērtē pozitīvi, norādīja Labklājības ministrijā (LM): "Pārceļot darba dienu, tiek nodrošināta nedēļas darba laika nepārtrauktība tajā nedēļā, no kuras tā tiek pārcelta, savukārt iedzīvotājiem ir nodrošināts lielāks atpūtas dienu skaits pēc kārtas, kuras tie varēs izmantot pēc sava ieskata. Turklāt kopējais darba dienu skaits kalendārajā gadā nemainīsies."
