Valsts kontrole iepriekš revīzijā norādīja, ka pieeja vienlaikus ieņemt augstu amatu gan iestādē, gan kapitālsabiedrībā liek apšaubīt amatpersonu spēju kvalitatīvi veikt pilna laika vadoša amata pienākumus. Turklāt Valsts kontrole norādīja uz risku, ka amatu savienošana tiek izmantota kā instruments būtiskai atalgojuma palielināšanai.
Par prioritāti izvirzot kvalitatīvu darbu valsts pārvaldē un ņemot vērā Evikas Siliņas ("Jaunā Vienotība") valdības deklarācijā ietverto apņemšanos samazināt ierēdniecības pārstāvību amatos kapitālsabiedrībās, Valsts kanceleja ir sagatavojusi grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā".
Šie grozījumi paredz, ka valsts un pašvaldību institūciju augstākās amatpersonas drīkstēs savu amatu savienot tikai ar vienu citu atalgotu (vai citādi atlīdzinātu) amatu, bet ne ar valdes locekļa amatu publiskās kapitālsabiedrībās.
Vienlaikus likumprojekts paredz, ka valsts amatpersona var savienot savu amatu ar ne vairāk kā vienu padomes locekļa amatu un tikai uz termiņu līdz vienam gadam, ja tas nerada interešu konfliktu un nekaitē valsts amatpersonas pienākumu izpildei.
Iespēja atkārtoti ieņemt šādu amatu tiks pieļauta tikai pēc gada pārtraukuma, kopš valsts amatpersona beigusi pildīt pagaidu padomes locekļa amatu. Šīs izmaiņas atspoguļo padomes locekļa amata nepilnas slodzes būtību, paredzot darba laiku padomes locekļa pienākumu pildīšanai līdz 30% no normālā darbalaika.
Stingrākas prasības būs arī amatu savienošanas izvērtēšanai, nosakot, ka valsts un pašvaldību institūciju augstākajām amatpersonām, kā arī kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļiem atļaujas savienot amatus vairs nedrīkstēs izdot tikai uz rezolūcijas pamata, nodrošinot, ka katrs amatu savienošanas lūguma gadījums tiek izvērtēts individuāli, lai novērstu iespējamo interešu konfliktu un ietekmi uz valsts amatpersonas pienākumu kvalitatīvu un pilnvērtīgu izpildi.
Šie grozījumi ir vērsti uz labi organizētu amatu savienošanas praksi, kas mazina interešu konfliktu riskus, veicina efektīvāku valsts amatpersonu pienākumu izpildi un palielina sabiedrības uzticību publiskās pārvaldes darbībai un tās efektivitāti. Tajā pašā laikā tie nodrošina, ka valsts amatpersonas pilda savus pienākumus atbildīgi un godprātīgi, novēršot riskus, ka var tikt kavēta valsts amatpersonas pienākumu kvalitatīva un pilnvērtīga izpilde un amatu savienošana izmantota nesamērīgai finansiālu labumu gūšanai no papildu amatiem, skaidroja Valsts kancelejā.
Paredzēts, ka grozījumi pēc to pieņemšanas Saeimā stāsies spēkā no 2025. gada 1. janvāra, lai valsts amatpersonas būtu savlaicīgi informētas par jauno tiesību normu būtību, piebilda Ministru kabinetā.
KONTEKSTS:
Koalīcija šā gada aprīļa sākumā vienojās ievērojami mazināt ierēdņu skaitu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdēs un padomēs. Lai kapitālsabiedrību padomes un valdes būtu starptautiski konkurētspējīgākas, koalīcija iecerējusi piesaistīt profesionāļus, kas runā Eiropas Savienības valodās, iepriekš atzīmēja premjerministre.
Iepriekš raidījums "Nekā personīga", atsaucoties uz iepriekš izpētīto, vēstīja, ka valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomēs ieceļ pamatā vienus un tos pašus cilvēkus, nereti arī ministriju vadošos ierēdņus un citu iestāžu vadītājus. To revīzijā norādījusi arī Valsts kontrole.
Valsts kontrole apšaubīja, ka ierēdņi vienlīdz kvalitatīvi pagūst strādāt vairākās darba vietās vienlaikus. Valsts kontrole uzskatīja, ka tas ir veids, kā ierēdņiem palielina atalgojumu pamata darba vietā, un ieteica no šādas prakses atteikties.
