Lai gan ražas novākšanu lauksaimnieki šogad varēja uzsākt 10 dienas agrāk, nekā ierasts, tomēr jūlijs atnāca ar izaicinājumiem: karstās dienas mijās ar lietusgāzēm un vētru, kad Bauskas novadā jau 11. jūlijā plosījās postošs pērkona negaiss, sasniedzot vēja ātrumu 29 m/s un radot plašus postījumus laukos, sasitot labību veldrē un izsitot rapsi, tāpat noraujot mājām jumtus un izgāžot kokus. Savukārt 13. jūlijs atnāca ar virpuļviesuli Olainē, kas bojāja sējumus un iznīcināja saules parku.
Savukārt pēdējo dienu, 28. un 29. jūlija, ekstremālie laika apstākļi un meteoroloģiskā situācija lauksaimniekiem bija kaut kas nepieredzēts. Nokrišņu daudzums, kas nolija 12 stundu laikā Zemgalē – Jelgavā, Olainē, bija vairāk nekā 200 mm, Vircavā 170 mm, Elejā, Vilcē un Bauskā 150 mm, Rīgā un Ogrē 120 mm, Siguldā 100 mm, Gulbenes un Balvu novadā 60 mm. Stiprā vēja brāzmas, kas jūras līča piekrastē un Rīgā sasniedza 30–32 un Zemgalē 26–28 m/s, radīja plašus postījumus laukaugu, dārzeņu un augļaugu audzētājiem.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKIC) konsultanti veica sējumu novērtēšanu pirms un pēc postošajām lietusgāzēm.
Pēc lietusgāzēm situācija, kopumā vērtējot, ir dramatiska Zemgales reģionā (Jelgavas, Bauskas un Dobeles), Pierīgas reģionā (Tukums),
nenovāktie ziemāju labības lauki, kas veido 50%, un visi vasarāju lauki 85% ir sagāzti veldrē. Ziemas rapsis, kas nebija nokults, 15% platībā ir izsists. Zirņi piespiesti pie zemes,
lauka pupām ar spēcīgo lietu un vēju norautas lapas un augi salauzti, kukurūzas augi saliekušies.
Visi dārzeņu sējumi ir applūduši un bojāti, un augsne dziļi piemirkusi, savukārt augļu koki daudzviet pārmitrās augsnes un stiprā vēja dēļ daudzviet izgāzti.
Savukārt Talsu un Limbažu novados nenovāktie ziemāju labības lauki veido 75% un visi vasarāju lauki 80% ir sagāzti veldrē. Ziemas rapsis, kas nebija nokults, 40% platībā ir daļēji izsists. Zirņi piespiesti pie zemes, un lauka pupas ar spēcīgo lietu un vēju noliektas.
Siguldas novadā daļēji ziemas kvieši saveldrēti 50%, stiprāk cietušas ir auzas un lauka pupas – 80 %.
Gulbenes un Balvu novados nokulti ir tikai rudzi, bet ziemas kvieši un vasarāji vēl nav sākti kult, sējumi daļēji saveldrēti, stipri pielijuši, un Balvos pēc liegraudu krusas atsevišķām saimniecībām 20–30 % graudu ražas ir izsista zemē.
Pārējā Latvijas teritorijā – Kurzemes dienvidu daļā, Liepājas, Ventspils, Saldus un Kuldīgas novados – 28. jūlijā bija spēcīgs lietus, bet vējš mērens, kas neradīja postījumus sējumiem.
Alūksnes, Madonas, Jēkabpils, Preiļu, Daugavpils un Rēzeknes pusē lietus ir nolijis, bet situācija stabila.
Pirms postošajām lietusgāzēm Latvijas vidusdaļā LLKC konsultanti veica ražas prognozēšanu ziemājiem.
Apsekojumā konstatēts, ka ziemas kviešiem nokultas agrīnākās šķirnes, Zemgalē prognozējama augstākā raža starp reģioniem, bet ar zemu proteīna un lipekļa saturu. Vidzemes pusē ziemas rudziem vārpas garas, bet graudu aizmešanos ietekmējis tripsis. Vidzemes un Latgales pusē, kur pēc pārziemošanas graudaugu un rapša sējumi bija stipri izretojušies, tukšās vietas pārņēmušas nezāles, kas samazina ražas potenciālu.
Ziemas mieži lielākā daļa nokulti, ražu ietekmēja gan nezāļainība, gan stiebru mušas bojājumi. Ziemas rapša kulšana Zemgalē noritēja intensīvāk nekā pārējos reģionos.
Rapsis izskatījās cerīgāk, nekā tika iegūts, jo pākšu daudzumu un sēklu skaitu būtiski ietekmēja siltajā laikā savairojušies kaitēkļi (stublāju un sēklu smecernieki, pangodiņš, zāģlapsene), bet sēklu kvalitāte ir laba. Pārējos reģionos uzsākta rapša kulšana, ražas potenciālu Latgalē un Vidzemē samazināja ziemošanas apstākļu rezultātā sējumos izretojušās vietās savairojušās nezāles, kā arī kaitēkļu bojājumi pākstīs. Kurzemē, Vidzemē un Latgalē sēklu rupjumu ietekmēja sausums, veidojās sīkas sēklas, kaitēkļu ietekmē neizveidojās pākstis.
Jūlijā notikušās laukaugu ražas prognozēšanas apkopotie rezultāti liecina, ka pašlaik vidēji Latvijā ziemas kviešu ražība varētu būt nedaudz virs 4 t/ha, ziemas rapsim ap 1,9 t/ha, ziemas miežiem – 3,3 t/ha, rudziem un tritikālei – ap 4 t/ha.
