Sankcijām visvairāk pakļautā valsts turpina izaugsmi
Krievija tiek dēvēta par sankcijām visvairāk pakļauto valsti, taču divarpus gadus pēc tās uzsāktā kara pret Ukrainu Krievijas ekonomika ne tikai turas virs ūdens, bet arī turpina izaugsmi. Starptautiskais Valūtas fonds prognozē, ka Krievijas tautsaimniecība šogad pieaugs par vairāk nekā 3%, apsteidzot tādas ietekmīgas ekonomikas kā Lielbritāniju un Vāciju.
Žurnālists Konstantīns Egerts norādīja, ka Krievijas ekonomikas izaugsmes dzinējspēks ir militārā rūpniecība. "Militārās rūpnīcas ražo visu, sākot ar zābakiem un beidzot ar munīciju. Tās strādā 24 stundas septiņas dienas nedēļā, bet cilvēkiem, kuri strādā šajās rūpnīcās, maksā algas. Un valdība drukā naudu. Tāpēc ekonomikas izaugsme galvenokārt ir saistīta ar militārās rūpniecības izaugsmi," Egerts sacīja intervijā raidsabiedrībai "Deutsche Welle".
Izdevums "The Financial Times" pagājušajā nedēļā rakstīja, ka Krievijas ar karu saistītie izdevumi, tostarp tehnikas un apģērbu ražošana armijas vajadzībām, degvielas ražošana un maksājumi Ukrainā karojošajiem, ir ievērojami pieauguši – no aptuveni 23% pirms kara sākuma līdz gandrīz 40% pašlaik.
Krievijas galvenais ienākumu avots joprojām ir naftas un dabasgāzes eksports. Energoresursu pārdošana nenodrošina tik lielus ienākumus kā agrāk, tomēr ļauj uzturēt milzīgos kara izdevumus, norādīja Egerts.
"Eksportējot preces, jums vienmēr ir nauda, ko izlietot sociāli mazāk aizsargātajiem iedzīvotājiem un specdienestu uzturēšanai. Tātad investīcijas nāk no naftas un gāzes pārdošanas, turklāt valdības rīcībā ir Nacionālais labklājības fonds, kura līdzekļi arī ir ieguldīti militārās rūpniecības attīstībā. Tā nav augsto tehnoloģiju nozare, bet tā ražo pietiekami daudz lādiņu, kas izposta Ukrainu," atzīmēja Egerts.
Straujais algu pieaugums veicina patēriņu
Krievijas kara mašinēriju apkalpojošajos valsts uzņēmumos darbinieku algas pēdējos divos gados ir ievērojami augušas, piespiežot arī daudzus privātos uzņēmumus maksāt lielākas algas, lai piesaistītu darbiniekus. Bet straujais algu pieaugums ir veicinājis patēriņu.
Kopš 2022. gada reālās algas Krievijā ir pieaugušas par gandrīz 14%, bet preču un pakalpojumu patēriņš – par aptuveni 25%, liecina Krievijas federālā statistikas biroja "Rosstat" dati.
Ievērojamo atalgojuma pieaugumu izjūtot visi sociālekonomiskie slāņi, būtiski mainot daudzu vienkāršo darbu veicēju dzīvi, vienā no savām publikācijām rakstīja politoloģe Jekaterina Kurbangalejeva. Piemēram, audējas, kuras 2021. gada decembrī nopelnīja aptuveni 350 dolāru mēnesī, tagad varot nopelnīt līdz pat 1400 dolāru mēnesi. Savukārt tālbraucēju šoferu vidējā alga šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir pieaugusi par 38%, apgalvoja Kurbangalejeva.
Daudziem Krievijas iedzīvotājiem ir sajūta, ka viņu finansiālais stāvoklis uzlabojas. Vairāk nekā 13% Krievijas iedzīvotāju savu finansiālo stāvokli vērtē kā "labu" – tas ir augstākais rādītājs kopš 1999. gada, kad sāka veikt šādas aptaujas. Arī to iedzīvotāju, kuri savu finansiālo stāvokli vērtē kā "sliktu" vai "ļoti sliktu", īpatsvars ir vēsturiski zemākais – attiecīgi 14% un 1%, apgalvo "Rosstat".
Algu un patēriņa pieauguma negatīvā blakne – augsta inflācija
Taču straujajam algu un patēriņa pieaugumam ir negatīva blakne – augsta inflācija. Tā šomēnes pārsniedza 9%, lai gan Krievijas Centrālās bankas mērķis ir to samazināt līdz 4%, kāda tā bija pirms gada.
Domnīcas "RUSI" pētnieks Toms Kītings uzskata, ka Krievijas ekonomika ir kā bumba ar laika degli.
"Nereti tiek apgalvots, ka Krievijas ekonomika aug straujāk nekā Eiropas ekonomika. Bet šī tā dēvētā izaugsme nozīmē to, ka tiek saražotas kravas automašīnas un tanki, kurus pēc divām nedēļām iznīcina Ukrainā. Krievijas ekonomika pilnīgi noteikti cieš," Kītings sacīja telekanālam ABC. "Sankcijas ir kā mazs caurumiņš. Tās nav slēdzis, ar ko var izslēgt ekonomiku acumirklī. Mums ir jābūt pacietīgiem un neatlaidīgiem, lai ļautu šim mazajam caurumiņam padarīt savu darbu, līdz riepa būs pilnībā tukša."
Ekonomisti arī prognozē, ka Krievijas rūpniecības tempi tuvākajos mēnešos sāks samazināties, jo valstij trūkst darbaroku. Tikai aizsardzības sektorā vien pietrūkstot aptuveni 160 000 speciālistu.
