Ministrs sacīja, ka postījumus vēl apzina, zemnieki var pieteikties elektroniskajā pieteikšanas sistēmā, un valsts pārstāvji pēc tam cietušās saimniecības apsekos, lai apzinātu radītos zaudējumus.
Bet, ņemot vērā ziņas par nokrišņu daudzumu, skaidrs, ka postījumi ir plaši, Zemgalē cietuši arī 24% augļu dārzu.
Saimniecībās, ko skāra lietavas, labība nogāzta veldrē, šobrīd nav zināms, cik no tās ies bojā, tas būs atkarīgs no turpmākajiem laika apstākļiem un tā, vai lauksaimniecības tehnika varēs uzbraukt uz lauka, atzina ministrs.
Bet ar rapsi tiem saimniekiem, kas nav paspējuši to nokult, būs bēdīgi, secināja ministrs. Rapsis bija nokults vairāk Zemgalē, bet Kurzemē un Vidzemē ir lielāki postījumi.
Krauze arī pauda, ka pašlaik nav zināms, vai varēs apsēt laukus ar ziemas rapsi, jo tas jāsēj augustā, bet lauki ir mitri, un, ja lietus turpināsies, sēt nebūs iespējams. Savukārt, ja to darīs vēlāk, tas ietekmēs ziemošanu un ražu.
KONTEKSTS:
Naktī uz pirmdienu, 29. jūliju, piedzīvotā vētra skārusi arī vairākas zemnieku saimniecības Zemgales reģionā. Daudzviet vēl nenokultā labība sagāzta vējā un lauki ir zem ūdens. Tāpat postījumi šajā reģionā sagaidāmi kartupeļu un citu dārzeņu laukos, un dažviet cietuši arī augļkoku dārzi.
