Ziemeļu investīciju bankas akcionāri ir astoņas valstis: Dānija, Igaunija, Islande, Latvija, Lietuva, Norvēģija, Somija un Zviedrija. Banka finansē privātos un publiskos projektus dalībvalstīs un ārpus tām. Konkrēti Latvijā kopējais investīciju apjoms veido ap 1,6 miljardiem eiro, kas gan starp visām dalībvalstīm ir pārliecinoši zemākais. Finanšu ministrija cer, ka ar pārstāvniecību Latvijā investīcijas varētu palielināt.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") norādīja: "Latvijas sistēmiskās bankas nav sevišķi aizrautīgas ar finansēšanu. Un, protams, tāda līmeņa spēlētāja kā Ziemeļu investīciju banka ir ārkārtīgi gaidīta šeit. Tas nozīmē, ka mums būs pieejami ne tikai finanšu resursi, bet arī ekspertīze."
Ziemeļu investīciju banka ilgstoši nav finansējusi projektus, kas saistīti ar militāro industriju. Taču, pielāgojoties ģeopolitiskajiem apstākļiem, šī pieeja mainīta. Un šajā ziņā bankas vadītājs Andrē Kūsveks saredz iespējas arī Latvijai.
Ziemeļu investīciju bankas prezidents Andrē Kūsveks atzīmēja: "Mēs esam atvērti finansēt gan ražošanu šeit, Latvijā, ražošanu arī citās dalībvalstīs, gan arī, ja būtu tāda nepieciešamība, finansēt šī ekipējuma pirkšanu, kas varbūt ražots citviet."
Bankas finansētajiem projektiem jābūt inovatīviem un ilgtspējīgiem. Teorētiski tādam aprakstam atbilstu arī plānotais dzelzceļa projekts "Rail Baltica", kas patlaban tiek finansēts no Baltijas valstu un Eiropas Savienības budžeta. Taču, ņemot vērā lielo nepieciešamo summu, laika gaitā teorētiski nauda varētu būt jāpiesaista arī no citiem avotiem.
Ziemeļu investīciju bankas vadītājs nākotnes ieguldījumus "Rail Baltica" projektā neizslēdz.
Kūsveks sacīja: "Mēs redzam "Rail Baltica" kā ļoti noderīgu projektu. Mēs šobrīd neesam iesaistīti kā banka, bet gan no vides viedokļa, gan drošības iemesliem ir ļoti svarīgi to pabeigt. Principā tas atbilst mūsu vērtībām, bet katrs atsevišķs projekts tiek vērtēts rūpīgi no finansiālās, juridiskās un citām pusēm. Tā ka tas šobrīd nav mums uz galda."
Līdz šim Ziemeļu Investīciju banka Latvijā finansējusi tādus projektus kā "Preses nama kvartāla" attīstību, Ķekavas apvedceļa būvniecību, arī "Rīgas siltuma" un "Latvenergo" investīciju programmas.
