ĪSUMĀ:
- Neto algas gada izaugsme apsteidza cenu kāpumu par 0,1 procentpunktu.
- Ņemot vērā darba roku trūkumu, spiediens uz algām turpināsies.
- Ekonomisti: Vēl paies kāds laiks, līdz iedzīvotāji atgūs zaudēto pirktspēju.
- 3–4 gadu laikā alga "uz papīra" varētu sasniegt 2000 eiro.
Paies laiks, līdz atgūs pirktspēju
Centrālās statistikas pārvaldes trešdien publiskotie dati rāda, ka mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu 2023. gada 2. ceturksnī bija 1525 eiro, bet neto alga – 1114 eiro.
Gada laikā tā pieauga par 11,7%, apsteidzot patēriņa cenu kāpumu par 0,1 procentpunktu.
Āboliņš atzīmēja, ka līdzīgā tempā šobrīd aug algas arī Lietuvā un Igaunijā un pašreizējais algu kāpums ir ātrāks nekā tas, pie kā bijām pieraduši iepriekšējos 4–5 gados, kad Latvijā algas auga vidēji par 6–8% gadā.
"Šī brīža labā ziņa ir, ka darba algas Latvijā atkal aug ātrāk nekā cenas un iedzīvotāju pirktspēja pēc gandrīz divu gadu krituma atkal sāk palielināties, lai arī pēdējo divarpus gadu laikā cenas Latvijā ir augušas par vairāk nekā 30% un vēl paies zināms laiks, līdz algas noķers šo cenu pieaugumu," vērtēja "Citadeles" ekonomists.
Arī Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs atzina: lai arī algu kāpums tagad ir ļoti tuvu inflācijas tempam, kas turpinās mazināties nākotnē, vēl jāpaiet kādam laikam, lai iedzīvotāji atgūtu kopš 2022. gada sākuma zaudēto pirktspēju. "Tas, ka reālā alga vairs nemazināsies, jau ir pozitīvi – turpmāk kļūsim turīgāki."
Bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš sprieda, ka reālās darba algas pieaugums 0,1% apmērā ir simbolisks, taču šī gada beigās reālais algu kāpums atsevišķos mēnešos varētu sasniegt pat 10%.
Spiediens uz algām turpināsies
"Citadeles" bankas ekonomists atzina: nav šaubu, ka darba samaksa Latvijā turpinās augt un spiediens celt algas gan valsts, gan privātajā sektorā būs liels.
"Ienākumu līmenis Latvijā joprojām atpaliek no Eiropas Savienības vidējā līmeņa. Bezdarba līmenis ir vēsturiski zems, un pat pie salīdzinoši vājas ekonomikas izaugsmes Latvijā nav pamata bezdarba pieaugumam," sacīja Āboliņš.
Viņš pauda pārliecību, ka cīņa par darbiniekiem saasināsies. "Ekonomikai kopumā tas, protams, ir liels izaicinājums, un atsevišķās nozarēs, piemēram, veselības aprūpē vai izglītībā, darbinieku trūkums būs ļoti akūts," uzskata bankas "Citadele" ekonomists.
Viņaprāt, 3–4 gadu laikā vidējā alga Latvijā varētu pārsniegt jau 2000 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Latvijas Bankas ekonomists gan uzskata, tā kā Latvijas ekonomika šā gada otrajā ceturksnī piedzīvoja lejupslīdi, uzņēmēji turpmāk varētu kļūt piesardzīgāki un sākt konsolidēt savus izdevumus, no kā ievērojamu daļu veido algas. "Tas varētu mazināt arī spiedienu uz algu pieauguma tempu."
