Kā liecina CSP publicētā informācija, šī gada otrajā ceturksnī Latvijas IKP pieauga par 0,5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni. Savukārt salīdzinājumā ar šī gada pirmo ceturksni IKP saruka par 0,9%.
"Latvijas ekonomikā šobrīd visbiežāk sastopamais skaitlis ir nulle, jo ekonomika nav augusi jau vairāk nekā divus gadus, lai arī cenas pēdējos divus gados ir augušas par aptuveni 35%," vērtēja bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Pēc viņa teiktā, vājais ekonomikas sniegums otrajā ceturksnī nozīmē to, ka izaugsme Latvijas ekonomikā būs zemāka, nekā iepriekš prognozēts, tomēr pozitīvi ir tas, ka situācija nepasliktinās un vairākos rādītājos tā uzlabojas.
Algas Latvijā aug, inflācija ir zema, iedzīvotāju pirktspēja palielinās, procentu likmes mazinās, un pieprasījums kreditēšanā ir aktivizējies jau pēc pirmā Eiropas Centrālās bankas likmju samazinājuma.
Galvenie faktori, kas šobrīd kavē Latvijas ekonomikas attīstību, ir iepriekšējo gadu lielā inflācija, vājš pieprasījums eksporta tirgos, augstās procentu likmes, karš Ukrainā, joprojām gana augstās energoresursu cenas un nenoteiktība par nākotni.
Šie faktori, kā atzīmēja Āboliņš, ietekmē arī citas valstis un, piemēram, Igaunijā IKP šī gada otrajā ceturksnī saruka par 1,7% pret iepriekšējo gadu. Tikmēr Lietuvā izaugsme šī gada pirmajā pusē ir pārsniegusi pat 2%, ko noteica straujāka izaugsme rūpniecībā un spēcīgāks algu kāpums, kas ir nodrošinājis patēriņa un tirdzniecības pieaugumu.
Piesardzīgi patērētāji un rūpniecība joprojām bez izaugsmes
Bankas "Citadele" ekonomists atzīmēja, ka galvenais iemesls, kādēļ Latvijas ekonomikā šis gads nav bijis tik labs, kā cerēts, ir vājais pieprasījums eksporta tirgos. Patērētāji Eiropā joprojām ir piesardzīgi, daudzās nozarēs ražotājiem ir pietiekami pilnas noliktavas, un mūsu ražotājus negatīvi ietekmē arī Vācijas rūpniecības strukturālās problēmas, kas saistītas ar augstajām energoresursu cenām un pieaugošo konkurenci no Ķīnas auto ražotāju puses. Tā rezultātā Latvijas rūpniecības izlaide šī gada otrajā ceturksnī samazinājās par 2,3% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, savukārt transporta – par 7,8%.
Otrs iemesls lēnajai Latvijas ekonomikas izaugsmei ir vājš iekšējais patēriņš. Lai arī inflācija Latvijā šobrīd ir zem 1% un algas aug gandrīz par 10% gadā, iedzīvotāji ir piesardzīgi un tirdzniecība šī gada otrajā ceturksnī saruka par 0,9%.
Pēc Āboliņa teiktā, būvniecības apjomi Latvijā otrajā ceturksnī samazinājās par 1,5%, lai gan ir redzama ļoti liela atšķirība starp ēku būvniecību, kas augstu procentu likmju dēļ otrajā ceturksnī samazinājās par vairāk nekā 15%, un inženierbūvju būvniecība, kas pieauga par vairāk nekā 18%.
"Te gan no valsts puses būtu ļoti svarīgi paātrināt ES fondu investīciju projektu realizāciju, jo, saskaņā ar Finanšu ministrijas aktuālajām prognozēm, ES fondu investīcijas Latvijas ekonomikā šogad būs par vairākiem simtiem miljonu eiro zemākas, nekā bija plānots šī gada budžetā," vērtēja ekonomists.
Kritumu rūpniecībā, tirdzniecībā, transportā un būvniecībā šobrīd palīdz kompensēt pakalpojumu nozares, it īpaši sabiedriskā sektora nozares, kas otrajā ceturksnī pieauga par vairāk nekā 5%. Tāpat otrajā ceturksnī par 5,6% palielinājās informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozare, kas ilgstoši ir bijusi viena no straujāk augošajām Latvijas ekonomikas nozarēm.
"Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš atzīmēja, ka nelielu pieaugumu (0,2%) panākusi arī komercpakalpojumu nozare, kas ir Latvijas galvaspilsētas vislielākā eksporta nozare. Bet krīze turpinās transportā (-7,8%), kā arī apstrādes rūpniecībā (-2,3%), kas ir lielākā eksporta nozare ārpus Rīgas.
"Taču saglabājas ļoti spilgts pretstats starp valsts patēriņa kāpumu (+8,5% gada laikā) un sarūkošiem ieguldījumiem pamatlīdzekļos (-5,7%) un eksportu (-3,4%). Tas nav ilgtspējīgi.
Algu fonds ir strauji audzis (8,9%), taču uzņēmējdarbības peļņa samazinās. Līdz šim uzņēmumu finansiālā situācija kopumā ir diezgan laba, to noguldījumi pieaug (jūnijā par 4,2% gada griezumā), bet arī šis pretstatījums nevar saglabāties mūžīgi," sprieda Āboliņš.
Latvijas uzņēmēju noskaņojums uzlabojas
Bankas "Citadele" ekonomists norādīja, ka situācija ekonomikā nav ideāla, tomēr arī nekādas krīzes šobrīd nav.
Pēc vairāku mēnešu pārtraukuma augustā atkal ir uzlabojies Latvijas uzņēmēju noskaņojums, savukārt patērētāju noskaņojums Latvijā augustā ir sasniedzis augstāko līmeni kopš 2021. gada decembra.
Vienlaikus līdz ar procentu likmju pirmo samazinājumu Latvijā ir pieaudzis pieprasījums pēc kredītiem, kas ir pozitīvs signāls nekustamo īpašumu un būvniecības nozarēm, un līdz gada beigām "Euribor" varētu noslīdēt jau zem 3%.
"Tas ļauj cerēt uz mērenu izaugsmes atjaunošanos šī gada otrajā pusē, tomēr šogad kopumā Latvijas ekonomika izaugsme būs lēnāka, nekā iepriekš tika prognozēts. Pēc manām prognozēm, Latvijas IKP šogad varētu pieaugt par aptuveni 1%, savukārt 2025. gadā Latvijas izaugsme varētu paātrināties līdz 2,7%. Tomēr risku ir daudz un Latvijas ekonomikai būs grūti izrauties ārā no pašreizējās stagnācijas bez investīcijām, straujākas izaugsmes mūsu eksporta tirgos un lielākas procentu likmju mazināšanas eirozonā," vērtēja Āboliņš.
Arī Strautiņa vērtējumā gada otrā puse noteikti varētu būt labāka. "Ir skaidrs procentu likmju izmaiņu virziens – uz leju, līdz ar to arī tam būs labvēlīga ietekme gan uz patēriņu un investīcijām Latvijā, gan eksporta tirgiem".
Tāpat uz priekšu virzās pēcpadomju ēras lielākais rūpniecības investīciju projekts – biorafinēšanas rūpnīca "Fibenol", kas ir svarīgs signāls arī citiem.
Arī brīžos, kad ekonomika strauji neaug apjomu izteiksmē, tajā notiek kvalitatīva attīstība. Atsevišķas tehnoloģiju nozares aug zibenīgā ātrumā. Piemēram, nauda, ko to darbiniekiem pēdējo 10 gadu laikā ir nopelnījuši dronu ražotāji, ir augusi apmēram 20 reizes.
"Ir jau runa par nozīmīgām summām, šī nozare jau ir pārspējusi kādreiz prominentās kuģu un vilcienu būves un remonta nozares," teica Strautiņš.
Pēc viņa sacītā: "Vienīgā problēma, kas var kļūt par nepārvaramu šķērsli ekonomikas attīstībai mūsu valstī ar pašreizējo politiku, ir darbaspēka pieejamība. Tas liek domāt, ka šī politika agri vai vēlu mainīsies. Ir skaidrs, ka šogad IKP pieaugums būs mērāms vien procentu desmitdaļās, turklāt visdrīzāk ļoti nelielās. (..)"
