Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem salīdzināmajās cenās IKP samazinājies par 0,9%.
Faktiskajās cenās IKP 2. ceturksnī bija 10,4 miljardi eiro.
Ražošanas aspekts
2024. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība samazinājusies par 0,1%, pakalpojumu nozarēm pieaugot par 0,5%, bet ražojošām nozarēm par 1,4%.
Saskaņā ar operatīvajiem datiem un veiktajiem novērtējumiem lauksaimniecības nozarē ir pieaugums par 7,1%, ko ietekmēja pieaugums augkopības nozarē (par 12,6%) un kritums lopkopībā (par 1,4%). Zivsaimniecības nozarē vērojams kritums par 16%, kā arī kritumu par 0,4% uzrādījusi mežsaimniecības un mežizstrādes nozare.
Dažādu ārēju un iekšēju ietekmējošo faktoru rezultātā ilgstošs lejupslīdes periods (apjomu kritums astoto ceturksni pēc kārtas) iestājies apstrādes rūpniecībā, kas samazinājusies par 2,3%. To ietekmēja kritums lielākajā apstrādes rūpniecības nozarē – koksnes un koka izstrādājumu ražošanā – par 0,8%. Kritums vērojams arī gatavo metālizstrādājumu ražošanā (par 7%) un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 11,2%). Savukārt apstrādes rūpniecību pozitīvi ietekmēja pieaugums tās otrajā lielākajā nozarē – pārtikas produktu ražošanā (par 2%). Ražošanas apjomi kāpuši arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanas nozarē (par 12,2%) un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (par 5,1%). Kopumā pozitīvus darbības rezultātus uzrādījušas 9 no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm.
Parējās rūpniecības ražošanas apjoms krities par 2,5%. Nozaru grupu negatīvi ietekmēja kritums elektroenerģijas, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā (par 7,6%), savukārt pozitīvu rezultātu, palielinoties pieprasījumam, uzrādīja ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde (pieaugums par 12,6%). Ūdens apgādē, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanā un sanācijā novērots kāpums par 3,6%.
Pēc straujajiem ražošanas apjomu kāpumiem pērn būvniecības nozares produkcijas apjoms šī gada otrajā ceturksnī samazinājās par 1,5%, ko noteica zems pieprasījums ēku būvniecībā (kritums par 15,8%).
Inženierbūvniecības apjoma pieaugumu (par 18,6%) ietekmēja pieaugumi pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā (par 50,3%), ceļu un dzelzceļu būvniecībā (par 1,6%), kā arī kritums pārējā inženierbūvniecībā (par 2,2%). Specializēto būvdarbu apjoms samazinājās par 1,5%.
Tirdzniecībā konstatēts samazinājums par 0,9%, ko ietekmēja kritums automobiļu un motociklu tirdzniecības un remonta nozarē (par 7,6%). Mazumtirdzniecības uzrādīto pieaugumu (par 0,4%) veidoja kāpums nepārtikas preču mazumtirdzniecībā (par 1,2%) un kritums pārtikas preču mazumtirdzniecībā (par 2,3%). Autodegvielas pārdotais apjoms pieauga par 3,8%. Vairumtirdzniecība saglabājās iepriekšējā gada līmenī.
Transporta un uzglabāšanas nozares kritumu par 7,8% negatīvi ietekmēja sauszemes un cauruļvadu transporta darbības (samazinājums par 7,5%), ūdens transports (par 29,2%), uzglabāšanas un transporta palīgdarbību joma (par 9,7%), pasta un kurjeru darbības (par 1,7%). Turpretī pozitīvu ieguldījumu sniedza gaisa transporta nozares izaugsme (par 13,4%).
Pieaugumu par 0,4% šajā ceturksnī uzrāda izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozare. Pakalpojumu sniegšanas apjomi palielinājušies par 2,9%, bet kopējo nozares attīstību bremzēja kritums ēdināšanas pakalpojumos par 0,5%.
Informācijas un komunikāciju nozaru darbībā novērots kāpums par 5,6%. To veicināja pieaugums datorprogrammēšanā un konsultēšanā (par 4,5%) un informācijas pakalpojumos (par 18,9%). Savukārt negatīvu rezultātu šajā ceturksnī uzrādīja telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanas nozare (par 1,9%).
Finanšu un apdrošināšanas nozares samazinājumu 8,2% apmērā veicināja sarukums finanšu pakalpojumu nozarē (par 9,9%), ko ietekmēja monetāro finanšu iestāžu izmaksu pieaugums, un finanšu pakalpojumus un apdrošināšanas darbības papildinošās darbībās (par 8,3%). Apdrošināšanas darbību un pensiju uzkrāšanas nozarē ir bijis pieaugums 0,4% apmērā.
Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozares apjoma samazinājumu par 1,4% ietekmēja aktivitātes samazinājums reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumu sniegšanā (par 23,4%) un veterināro pakalpojumu sniegšanā (par 3,6%).
Turpretī pozitīvu ietekmi uz nozares attīstību radīja pieaugums juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniegšanā (par 4,4%) centrālo biroju darbībās, konsultēšanā komercdarbībā un vadībzinībās (par 2,8%), arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu, tehnisko pārbaužu un analīzes pakalpojumu sniegšanā (par 5%), kā arī zinātniskās pētniecības darba attīstībā (par 1,3%).
Stabilu pieaugumu ilgākā laika periodā uzrāda administratīvo un apkalpojošo dienestu pakalpojumu darbības, un arī šajā ceturksnī pakalpojumu sniegtais apjoms pieaudzis par 3,5%. Pozitīvu ieguldījumu nozares attīstībā sniedza ēku uzturēšanas un ainavu kopšanas pakalpojumu sniegšana (par 9,2%), kā arī darbaspēka meklēšana un nodrošināšana ar personālu (par 4,5%). Apsardzes pakalpojumu un izmeklēšanas darbībās novērots kritums par 15,1%, bet iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga sniegto pakalpojumu apjoms samazinājās par 7,1%.
Produktu nodokļu (galvenokārt, pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) kāpumu 1,9% apmērā noteica pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu pieaugums.
Izlietojuma aspekts
2024. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu mājsaimniecību kopējie izdevumi palielinājušies par 0,5%. Mājsaimniecību tēriņi pārtikas iegādei samazinājušies par 1,3% un izdevumi par mājokli, ūdeni, elektroenerģiju, gāzi un citu kurināmo – par 0,6%. Izdevumi par atpūtu un kultūru palielinājušies par 1,1%, kā arī apģērbu un apavu iegādei – par 6,8%.
Valdības galapatēriņa izdevumi palielinājušies par 8,5%.
Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā samazinājušies par 5,7%, tai skaitā mājokļos, citās ēkās un būvēs – par 1,5%, mašīnās un iekārtās, tai skaitā transporta līdzekļos – par 9,5%. Ieguldījumi intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības u.c.) samazinājušies par 8,8%.
Preču un pakalpojumu eksporta apjomi samazinājušies par 3,4%, tai skaitā preču eksports samazinājies par 2,4%, bet pakalpojumu eksports samazinājies par 6%.
Galvenās eksporta preces bija koks un koka izstrādājumi (izņemot mēbeles), elektroierīces un elektroiekārtas, kā arī minerālprodukti. 2024. gada 2. ceturksnī galvenie eksportētie pakalpojumi: transporta pakalpojumi un citas saimnieciskās darbības pakalpojumi (pētniecības un attīstības, profesionālie un vadībzinību, tehniskie, ar tirdzniecību saistītie un citi saimnieciskās darbības pakalpojumi).
Preču un pakalpojumu imports samazinājies par 2,9%, tai skaitā preču importa apjomi samazinājušies par 1,8%, bet pakalpojumu imports samazinājies par 7,5%. Galvenokārt importēti minerālprodukti, elektroierīces un elektroiekārtas, sauszemes transportlīdzekļi un to daļas. Svarīgākie importētie pakalpojumi: transporta un citas saimnieciskās darbības pakalpojumi.
Ienākumu aspekts
2024. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2023. gada 2. ceturksni, kopējais darbinieku atalgojums ir pieaudzis par 8,9%, tai skaitā kopējā darba alga par 8,9%, bet darba devēju sociālās iemaksas par 8,8%.
Darbinieku atalgojums ražojošās nozarēs pieaudzis par 3,3%: straujākais tas ir bijis ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē (par 12,9%), ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē (par 7,7%). Būvniecībā darbinieku atalgojums pieauga par 3,3%.
Pakalpojumu nozarēs darbinieku atalgojums pieaudzis par 10,2%. Būtiski tas ir kāpis valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas nozarē (par 19,9%), izglītības nozarē (par 16,9%), veselības un sociālās aprūpes nozarē (par 10,8%), kā arī darījumos ar nekustamo īpašumu (par 11,8%).
