LU iecerējusi pārdot ēku Aspazijas bulvārī. Kas notiks ar citiem īpašumiem?

Nule kā atklātībā nācis fakts, ka LU ēkai Aspazijas bulvārī ir saplaisājušas sienas, griesti un sija. Kamēr tiek gaidīts ekspertu slēdziens, augšējie stāvi drošības apsvērumu dēļ ir slēgti.

"Ja runājam par Aspazijas bulvāri – tur augšējie divi stāvi ir jāatbrīvo no slodzes un atbilstošie departamenti izvērtēs situāciju un to, ko darīt tālāk. Mēģinām visu darīt preventīvi," sacīja LU Attīstības prorektors Enno Ence.

Jau tagad ir skaidrs, ka ekonomikas studentiem būs jāpārceļas uz Akadēmisko centru Torņakalnā, taču tas plānots vien nākamajā rudenī. Līdz tam laikam mācību iestādei būs jāmeklē risinājumi.

Ēka Aspazijas bulvārī nav vienīgais LU īpašums, ko skāris laikazobs un kurā būtu jāinvestē ievērojami līdzekļi atjaunošanā. Kāda ir situācija ar universitātes īpašumiem?

LU pārziņā 70 objekti

LU īpašumā, lietošanā vai valdījumā ir 70 objekti. Kopējā ēku un būvju platība ir vairāk nekā 280 tūkstoši kvadrātmetru, bet zemes platība ir vairāk nekā 2,3 miljoni kvadrātmetru. Daļa īpašumu universitātei piešķirti kā dāvinājumi vēl starpkaru periodā Latvijas brīvvalsts laikā. Tagad sabiedrība uzdod jautājumus, vai augstākajai mācību iestādei nebūtu galvenokārt jākoncentrējas uz savu pamatdarbību, nevis daudzo īpašumu apsaimniekošanu.

Daļēji atbildes uz šo sniedz pērn decembrī valdībā apstiprinātais LU Nekustamo īpašumu attīstības plāns līdz 2027. gadam un rīcība ar nekustamo īpašumu, ko augstskolai bez atlīdzības nodevusi valsts.

Jau šī plāna apspriešanā tika norādīts, ka, nerisinot infrastruktūras pilnveidošanas jautājumus, LU riskē zaudēt savu konkurētspēju vienotajā Eiropas augstākās izglītības un zinātnes telpā mūsdienīgu pētījumu un studiju programmu piedāvājumā.

No visām LU ēkām ārpus jaunā Akadēmiskā centra ir tikai viena – Raiņa bulvārī, kas būvēta kā augstākās izglītības ēka pirms vairāk nekā 100 gadiem.

Pārējās ir laika gaitā pielāgotas studiju un zinātniskā darba vajadzībām. Savukārt LU zinātnisko institūtu ēkas, kas būvētas apmēram pirms pusgadsimta, ir sasniegušas vai tuvojas plānotā ekspluatācijas termiņa beigām, un to plānojums un inženiersistēmas vairs neatbilst mūsdienu zinātniski pētnieciskā darba, vides pieejamības un energoefektivitātes prasībām.

Koncentrēsies uz studijām un pētniecību

Tieši jaunais attīstības plāns paredz koncentrēt studiju un pētniecības resursus, lai veicinātu universitātes pamatdarbību un starptautisko konkurētspēju. Šiem mērķiem tiek piesaistīti gan Eiropas Savienības nauda, gan izvērtētas iespējas realizēt attīstības projektus, piesaistot privātā sektora investīcijas.

Pašlaik universitāte turpina veidot studiju un zinātnisko Akadēmisko centru Rīgā, Torņakalnā, vienlaikus tiek optimizēta pārējo izmantoto telpu platība un apsaimniekošanas un administrēšanas izmaksas.

Attīstības plāns paredz saglabāt LU īpašumā un atjaunot vēsturisko ēku Rīgā, Raiņa bulvārī, bet citus īpašumus, visticamāk, skars lielas pārmaiņas. Spriežot pēc plāna, izsolē paredzēts pārdot vairākus nekustamos īpašumus, to vidū gan vairākus zemes gabalus Jūrmalas gatvē, gan būvi Imantas 7. līnijā, astoņas būves Zeļļu ielā, zemi Valērijas Seiles (agrāk Lomonosova) ielā un zemi un būves Aspazijas bulvārī un citus.

Universitātes attīstības prorektors Enno Ence gan saka, ka attīstības plāns izstrādāts pirms vairākiem gadiem, taču tagad ir izveidojusies jauna aina, tostarp ģeopolitiskā situācija jau ir cita un tas atstāj ietekmi.

Ja arī bija mērķis vairākas ēkas pārdot, pašlaik neesot labākā tirgus situācija, lai to darītu, līdz ar to notiek pārvērtēšana.

Ne labākā situācija pārdošanai

Tam, ka no pārdevēja viedokļa nav labākā situācija īpašumu pārdošanai, piekrīt arī nekustamo īpašumu uzņēmuma "Arco Real Estate" īpašnieks, Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits:

"No pārdevēju viedokļa varbūt ne, jo mēs zinām, ka restaurētie centra īpašumi mazliet stagnē uz pārdošanu, jo cenu kategorija ir pietiekami augsta – virs trīs tūkstošiem [par kvadrātmetru] eiro un gadā ir ierobežots darījumu skaits. No pircēja viedokļa šis ir izdevīgs laiks, jo īpašumu var dabūt par cenu, kad sanāks arī nopelnīt.

Manuprāt, gaidīt labākus laikus būtu diezgan muļķīgi. Visi cer uz "Euribor" likmju kritumu, bet investoriem ir pilnīgi citas likmes," pauž Šmits.

Par to, kādas ir izredzes pārdot īpašumu Rīgas centrā, turpina Šmits:

"Pareizā lieta būtu aiziet pie kāda sertificēta nekustamo īpašumu uzņēmuma un paprasīt, kāds būtu labākais lietošanas mērķis konkrētai ēkai. Pieļauju, ka Aspazijas bulvāris labāk būtu klasificējams kā dzīvokļu segments. Ja konkrētajā īpašumā būtu dzīvokļi, par cik viņus varētu pārdot un kādā termiņā. Tad attiecīgi aiziet pie būvnieka un pajautāt, aptuveni cik varētu izmaksāt šīs ēkas pilna rekonstrukcija, lai sagatavotu šo produktu dzīvokļu formātā. Un tad aiziet pie universitātes un teikt – mēs esam gatavi maksāt par māju tik, nevis taisīt, kā saka, tumšo tukšo izsoli cerībā, ka kāds nāks, jo šos minētos mājasdarbus ikviens investors veiks pirms došanās uz izsoli."

Ja investors redzēs, ka teorētiskā īpašuma cena un nepieciešamais ieguldījums pret pārdošanas cenu neveidos pietiekošu atdevi, tad, visdrīzāk, viņš gaidīšot otro, trešo izsoli, lai iegādātos šo īpašumu par viņam atbilstošu cenu.

Galvenā prioritāte – Akadēmiskā centra attīstība

Tikmēr LU koncentrējas uz Akadēmiskā centra attīstīšanu, kas ir galvenā prioritāte, stāsta LU attīstības prorektors Ence:

"Nākotnē Latvijas Universitātes studentu, akadēmiskais un zinātnes darbs notiks Torņakalnā. Tur ir Dabas māja, Zinātņu māja un top Rakstu māja. Ir izveidots plāns, pie kura daļējas realizācijas pašreiz strādājam. Pašlaik primāri strādājam pie tā, lai pabeigtu Rakstu māju, un aktīvi darbojamies, lai izvērtētu iespējas Sporta centra izveidei."

Lai uzlabotu studiju un zinātniskās darbības vidi, universitātei nepieciešami risinājumi papildu finansējuma ieguvei infrastruktūras optimizēšanai un attīstībai.

Rakstu māja tiek veidota, izmantojot Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējumu un valsts līdzfinansējumu, un tāpat piesaistīti vairāki aizdevumi no Eiropas Stratēģisko investīciju fonda. Šie aizdevumi ir bez ķīlas, bez galvojumiem un garantijām. Universitātes attīstības plāns paredz finansēt šo aizdevumu apkalpošanu un dzēšanu no LU nekustamo īpašumu attīstības fonda līdzekļiem, kas iegūti, atsavinot funkcionāli nepiemērotos LU nekustamos īpašumus un nekustamos īpašumus, ko universitātei bez atlīdzības nodevusi valsts. Plānots, ka līdz 2027. gadam atsavināšanas rezultātā tiks iegūts līdz 51 miljonam eiro.

Plāns paredz, ka nekustamo īpašumu objektu atsavināšanas rezultātā iegūtā nauda tiks ieguldīta vienotā Akadēmiskā centra attīstībā.

Iegūto finansējumu novirzīs studiju un zinātniskās funkcijas nodrošināšanai Akadēmiskajā centrā, bet tas netikšot novirzīts saimnieciskai darbībai, ar to domājot Studentu un viesu mājai jeb dienesta viesnīcas attīstību.

Kas notiks ar RTU ēku?

Tikmēr Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) ir pārcēlusies uz Ķīpsalu, kur tiek veidota moderna studentu pilsētiņa un inženierzinātņu centrs, un tur jau koncentrēta lielākā daļa fakultāšu. Bijušais Latvijas inženierzinātņu augstākās izglītības simbols Kaļķu ielā 1 jeb RTU ēka pieder Rīgas pašvaldībai.

Rīgas Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Dainis Locis stāsta, ka jau laikā, kad RTU ēka tika pielāgota un izmantota Ukrainas centra vajadzībām, kļuvis skaidrs, ka ēku vairs nevarēs tālāk izmantot, jo tās tehniskais stāvoklis kļuvis bīstams. Ukrainas centrs tika pārcelts, bet pašlaik ēka ir iekonservēta un tiek meklēts tālākais risinājums šīs ēkas izmantošanai.

Pašvaldība šo ēku piedāvājusi Kultūras ministrijai saistībā ar Laikmetīgās mākslas muzeja attīstības scenārijiem, atklāj Dainis Locis:

"Bumba ir Kultūras ministrijas pusē, kur Arhitektu savienība izpētītu un lemtu par labu esam un tad tālāk to realizētu valsts puse. Mēs varētu sadarboties, bet tas būtu tālākais risinājums."

Ja šis variants neizdotos, tad pastāv iespēja to atsavināt un vairāk nekā piecu miljonu vērtajam īpašumam meklēt jaunu saimnieku, kas šo īpašumu attīstītu. Lēmums pašvaldībā gan par to vēl nav pieņemts.