Par nākamā gada budžetu un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam pirmajā lasījumā nobalsoja 52 deputāti, bet 39 balsoja pret.
Priekšlikumus budžeta paketes likumprojektiem un budžetam varēs iesniegt līdz 1. novembra darbadienas beigām, bet nākamā gada budžetu un ar to saistītās izmaiņas Saeimā plāno sākt izskatīt 4. decembrī.
ĪSUMĀ:
- Saeimas sēdē par 2025. gada budžetu bija aizķeršanās kvoruma trūkuma dēļ.
- Premjere uzsver, ka šis ir drošības un konkurētspējas celšanas budžets.
- Finanšu ministrs: Budžetu ietekmē jaunas striktākas ES prasības budžeta deficītam.
- Opozīcija kritizē sekas nākotnē: "Granāta, kas sprāgs" un demogrāfijas atstāšana novārtā.
Kādas izmaiņas paredz nākamā gada budžeta pakete:
- Nākamgad izdevumus plāno par 876 miljoniem lielākus.
- Būs izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa un neapliekamā minimuma sistēmā.
- Plāno lielāku atbalstu strādājošiem vecākiem, lielāku pensiju indeksāciju un GMI.
- Samazinās iemaksas pensiju otrajā līmenī.
- Auto nodoklis pieaugs par 10%, cels autoceļu lietošanas nodevu.
- Cels akcīzi un azartspēļu nodokli.
- Saglabās 12% PVN augļiem un dārzeņiem, augs dabas resursu nodokļa likmes.
- Būs solidaritātes maksājums bankām.
- Būs izmaiņas mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem.
Aizķeršanās kvoruma dēļ
Budžeta paketes izskatīšana nenotika gludi.
Pēc tam, kad steidzamība bija noteikta 31 saistītajam likumprojektam, Saeimai divas reizes neizdevās nobalsot par steidzamību likumprojektam par pašu budžetu un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam, jo zālē nebija kvoruma.
Lai arī opozīcija atradās zālē, tās uzmanību bija piesaistījuši trīs koalīcijas deputātu tukšie krēsli. Slimības dēļ uz sēdi nebija ieradušās Ingrīda Circene un Anna Rancāne no "Jaunās Vienotības" un Augusts Brigmanis no Zaļo un Zemnieku savienības.
Līdz ar to divos balsojumos piedalījās tikai 49 deputāti.
Pārtraukumam atvēlētajās 30 minūtēs sasirgušie deputāti ieradās Saeimā, un sēdē reģistrējies 51 deputāts – nepieciešamais minimums kvorumam – un darbu varēja turpināt.
"Drošības un konkurētspējas budžets"
Premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") uzrunā Saeimai atgādināja, ka šis budžets ir nosaukts par budžetu iedzīvotāju drošībai un konkurētspējas celšanai, jo mums kaimiņos joprojām notiek karš, "tāpēc mēs nevaram nedomāt par mūsu drošību".
Kopumā drošībai ir atvēlēti 3,5% no iekšzemes kopprodukta. "Vai tas ir labi? Jā, tas ir mūsu lepnums!" uzsvēra premjere,
atzīstot, ka tas gan nav nācis viegli, bet ļauj stiprināt Austrumu robežu, pretgaisa aizsardzību, kā arī obligāto dienestu.
Savukārt konkurētspējas celšanai šajā budžeta paketē piedāvātas izmaiņas nodokļu sistēmā, "mazāk sarežģītu procedūru uzņēmējiem", jo bez uzņēmēju interešu pārstāvības nevaram sagaidīt, ka mūsu ekonomika strauji atkopsies, norādīja Siliņa.
Siliņa arī pauda, ka pašreizējos apstākļos "nevar atļauties dalīties opozīcijā un pozīcijā, svarīgi, lai mēs visi kā politiķi spētu parādīt sabiedrībai, ka spējam strādāt sabiedrības interešu labā, lai cik dažādas būtu mūsu politiskās vērtības".
Budžeta deficīts – tuvu "griestiem"
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") savukārt skaidroja, ka budžetu ietekmēja 3 fundamentālie faktori – ģeopolitiskā nestabilitāte, Eiropas Centrālās bankas programma inflācijas ierobežošanai, kas bremzēja ekonomisko izaugsmi, un ES jauni striktāki ierobežojumi budžeta deficītam.
Jaunie ierobežojumi saglabā budžeta deficīta griestus 3% apmērā no IKP, bet nosaka arī maksimālo valsts izdevumu pieaugumu, ko katrai valstij aprēķina atsevišķi.
Turpmāk, ja ekonomika attīstīsies vājāk, izdevumi nebūs jāmazina, taču, ja tā attīstīsies straujāk, tas nedos pamatu palielināt izdevumus, skaidroja ministrs. Tas nodrošinās skaidrību un disciplīnu vidējā termiņā.
Nākamā gada budžeta deficīts ir plānots 2,9% apmērā no IKP. Tāpēc priekšlikumi budžeta otrajam lasījumam nedrīkst būtiski palielināt tēriņus 2025. un nākamajiem gadiem, norādīja ministrs.
"Budžeta veidošanā valdība ir centusies sasniegt divus stratēģiskos mērķus – nodrošināt pienācīgu finansējumu valsts iekšējai un ārējai drošībai, kā arī nodrošināt ekonomiskajai izaugsmei nepieciešamos stimulus," uzsvēra Ašeradens.
"Granāta, kas sprāgs"
Plašu kritiku ar sagatavotajam dokumentam veltīja opozīcija, pārmetot gan novārtā atstāto atbalstu ģimenēm ar bērniem, gan arī to, ka budžetā nav atvēlēti līdzekļi "Rail Baltica".
Opozīcijas deputāts Edgars Tavars ("Apvienotais saraksts") savukārt kritizēja budžetu, norādot – "mums saka, ka tas viss ir drošībai un aizsardzībai, tas ir mērķis, ko visi atbalstītu, tomēr tas kļuvis par ērtu piesegu nekā nedarīšanai". Viņš kritizēja nespēju pārskatīt valsts budžeta pamata tēriņus un sacīja, ka
šis budžets atgādina "granātu, kas ies gaisā", tāpēc "pieprasījums pēc valstsvīriem – sapieriem – tikai pieaugs".
Opozīcijas pārstāvis Raivis Dzintars (Nacionālā apvienība) debatēs norādīja, ka neatkarīgi no tā, kurš ir premjers, ir lietas, kas nemainās – vajadzību ir vairāk nekā iespēju, naudas tik, cik ir, bet šoreiz "aizsardzības ieguldījumu elements ir kļuvis par brīvbiļeti neatbildēt par citām vajadzībām", mēs neredzam atbalstu ģimenēm ar bērniem, atbalstu ģimenēm ar "mūžīgajiem bērniem" un citām īpaši atbalstāmajām grupām, nav investīciju zinātnē un eksportspējā, kas palīdzētu valsts izaugsmei nākotnē.
"Realitāte, manuprāt, ir tāda, ka šajā valdībā atbalsts ģimenēm ar bērniem nevienam nav bijusi pietiekami augsta prioritāte, lai pat cīnītos par to," sacīja Dzintars.
Opozīcijas deputāts Māris Kučinskis ("Apvienotais saraksts") pauda, ka "šis budžets kā vakarēdiens pirms kaut kā lielāka, kas īsti labi neizskatās, budžets ir uzpūsts, piepumpēts līdz 2,99% deficītam, vairāk nav kur iet, visi vairāk vai mazāk ir apmierināti, bet palasot prognozes un kritumu ekonomika, baidos, ka tas viss ir pirms tālākām kustībām, kuras būs jāveic ne vairs ar populāriem lēmumiem".
"Rail Baltica" projekta parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājs Andris Kulbergs ("Apvienotais saraksts") savukārt kritizēja to, ka budžetā bezatbildīgi izturas "pret lielo ziloni telpā, kurš sēž [satiksmes ministram Kasparam] Briškenam klēpī un prasa pēc nākamās maltītes, kuru Briškens nevar atrast". Bet šajā budžetā mēs izliekamies, ka šī projekta nav, pauda Kulbergs.
Viņš aicināja pieņemt lēmumus, ko valsts ar šo projektu darīs – iesaldēs vai turpinās, jo katra diena, kad lēmumi novilcināti, draud ar lielākiem zaudējumiem.
"Man ir žēl skatīties, ka Briškena kungs dzīvo savu dzīvi, sēž uz savas vientuļās salas ar to lielo ziloni klēpī, kuram ir pateikts: nu, lūdzu, uzjāj tajā stikla kalnā, aizej tur, nezin’ kur, atnes mums, lūdzu, fiskāli neitrālu ziloni, "Rail Baltica" ziloni! Bet viņš nevar būt fiskāli neitrāls. Vienalga, kuru virzienu jūs izvēlēsieties, tas būs fiskāli ietekmējošs. Un jūs esat atstājuši viņu vienu," secināja Kulbergs.
Opozīcijas deputāts Česlavs Batņa ("Apvienotais saraksts") budžetu salīdzināja ar "bedri uz ceļa, kas ir gulošā policista ekonomiskais variants", jo bedre ir slikti, to nākas lāpīt, bet "funkciju pilda – automašīnas sabremzē".
Bet deputāts Juris Viļums ("Apvienotais saraksts") rezumēja, ka budžeta pieņemšana Saeimā ir tikai kārtējā pārbaude, "vai koalīcijas deputāti uzticas savai valdībai un var sanākt vismaz 51 deputāta skaitā", jo budžeta paketes likumus vēl var koriģēt, bet "pašā budžetā Saeimā vairs neko nevaram mainīt – ne opozīcija, ne pozīcija", jo trūkst informācijas par Finanšu ministrijas sagatavotajām tabulām.
Savukārt "Jaunās Vienotības" frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics debatēs aicināja opozīciju ne tikai kritizēt, bet iesniegt savus priekšlikumus, taču katram priekšlikumam parādīt, kur tam ir finanšu avoti.
