Latvijas ekonomika nākamgad, visticamāk, augs, inflācija vairs neplosīsies, bet algas – pieaugs. Iekšzemes kopprodukta pieaugumu Latvijas bankas prognozē no 1,4 līdz 2,5% apmērā.
Bet ir arī riski. Viens no tiem – procentlikmes. Šobrīd prognozes rāda, ka nākamgad tās samazināsies, mazinot arī kredītu maksājumus. Bet tās nosakot, kļūdas cena būs augsta, uzskata "Swedbank" galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija.
Nākamais gads varētu būt labāks
"Liela loma būs centrālajām bankām, Sabalansēt politiku. Ja centrālās bankas pārāk ilgi turēs likmes pārāk augstas, tas var Eiropas un Latvijas ekonomiku, kas jau šobrīd augsto procentlikmju dēļ klibo, var nospiest uz ceļiem. Liela loma – ģeopolitikai, tur riski ir ļoti augsti."
Būtisks faktors šai prognozētajai izaugsmei ir iekšējais patēriņš – cik mēs paši tērēsim un sildīsim ekonomiku. Un tam šobrīd ir pozitīvi signāli, uzskata ekonomists Pēteris Strautiņš no "Luminor".
"Aizejošais ir bijis ar mīnusu, nākamais – varētu būt labāks. Rodas jautājums – kadēļ? Acīmredzama atbilde – cenu līmenis Latvijā jau gandrīz gadu nemainās, sagaidāms nākamgad arī nemainīsies. Nav izslēgts, ka nākamgad cenu līmenis būs vēl nedaudz zemāks.
Algas pieaug – pieaugs droši vien lēnāk nekā šogad, kad pieaugums bija divciparu skaitļos.
Pieaugums mazāks, bet tas būs reāls pieaugums. Pirktspēja uzlabosies diezgan ievērojami. Nākamais gads būs kā apgriezts spoguļattēls 2022. gadam, kad algas auga, bet cenas auga straujāk un reālās algas samazinājās par 8,7%, kas bija dramatiski slikts rādītājs."
Algu pieaugums būs ne visiem
Par inflācijas līmeni prognozes ir no tuvu nullei līdz ap 2%. Bet tās visas principā paredz cenu kāpuma apstāšanos. Jāatgādina, ka 2% inflāciju kā mērķi noteikusi Eiropas Centrālā banka, veidojot procentlikmju politiku.
Darba samaksas pieaugums tiek paredzēts no 7 līdz 9%. Darbaspēks joprojām uzņēmumiem būs būtisks jautājums, jo demogrāfisko tendenču dēļ kopumā pieejamais darbinieku skaits turpinās sarukt.
Algu pieaugums nākamgad gan gaidāms ne visiem, un arī tiem, kam algas augs, tās nepalielināsies vienādā apjomā.
Atšķirības starp nozarēm saglabāsies, jo ne visi varēs atļauties algas celt un arī starp uzņēmumiem atšķirības būs.
Būsim atkarīgi no situācijas pasaulē
Daudzi riski Latvijas ekonomikai būs no mums maz atkarīgi. Ne tikai konflikti, bet arī Latvijai svarīgu tirdzniecības partneru, piemēram, Vācijas, Zviedrijas, ekonomiku vājums radīs galvassāpes eksportētājiem.
Jāuztraucās arī par situāciju Tuvo Austrumu reģionā, skaidro makroeokonomikas eksperts Dainis Gašpuitis no "SEB bankas".
"Tas mūs ietekmē netieši – caur enerģijas cenām. Tas deva grūdienu naftas cenām. Un redzējām, kā sarežģījās piegādes ķēdes, kas ja šis konflikts izplestos, noteikti atsauktos cenu spiedienā, kas labvēlīgi šajā konfliktā nav.
Protams, ka mums primārais būtu redzēt, lai virzās mums vēlamajā virzienā Ukrainas kara risinājums.
Bet spriedzes mazināšanās Tuvajos Austrumos dotu pozitīvu skatienu tajā ziņā, ka mazinātu nenoteiktību attiecībā uz konflikta eskalēšanās iespējām."
