Eiropas Savienībā ir noteiktas četras vistu turēšanas formas, kuras ar konkrētu kategorijas ciparu norādītas uz veikalos atrodamajām olām:
➔ Ar nulli apzīmē olas, kuras dējušas bioloģiskās vistas. Tās uzturas ārā un tiek barotas ar bioloģisku barību;
➔ Cipars 1 uz olas nozīmē, ka vistas arī turētas brīvos apstākļos, taču barotas ar standartizēto barību;
➔ Cipars 2 - vistas brīvi pārvietojas kūtī;
➔ Ar 3 apzīmē olas, kuras dējušas vistas sprostos.
Atteikšanās no sprostiem – liels solis putnu labturībā
2016. gadā biedrība "Dzīvnieku brīvība" publicēja putnu fermās slepeni uzņemtus videomateriālus, kuri izraisīja plašu rezonansi sabiedrībā. Tajos atklājās, kādos apstākļos tiek turētas dējējvistas. Vienlaikus sākās kampaņa "Atbrīvo.lv", un tika izplatīta petīcija pret vistu turēšanu sprostos.
Biedrības vadītāja Katrīna Krīgere stāsta, ka patiesā aina ir daudz šausminošāka, nekā varētu iedomāties:
"Šajos sprostos ļoti daudz novārgušu, ievainotu, slimu putnu bez spalvām. Tādi putni, kas apsēsti ar parazītiem, ērcēm. Līķi šajos sprostos, kas ir tur jau satrunējuši, kamēr pārējās vistas tajā pašā sprostā dēj olas. Viņas pat īsti nevar izplest spārnus. Uz vienu vistu ir vienas A4 lapas platība jeb citiem vārdiem – tās ir 13 ar pusi vistas uz kvadrātmetru. Un viņas visu mūžu ir spiestas stāvēt uz šī te režģa tādā blīvumā. Skaidrs, ka tur nekas cits kā murgs nevar būt.
Viņasprāt, atsakoties no 3. kategorijas olām jeb no sprostu sistēmām ražošanā šo putnu labturība strauji uzlabotos.
"Tas ir viens mazs solis, cenas atšķirība ir neliela, bet dzīvnieka labklājībā atšķirība ir milzīga.
Mēs zinām – tas ir ļoti labi pārbaudīts pārmaiņu modelis, kas ir nostrādājis ļoti daudzās valstīs. Šīs pārmaiņas notiek tieši caur uzņēmumu korporatīvās, sociālās atbildības politiku," pauda Krīgere.
Veikali pamazām sāk atteikties no 3. kategorijas olām
Veikalu plauktos aizvien biežāk ir tieši kūtī dētās vistu olas (kods sākas ar nr. 2). Tām pēdējā laikā arī piemēro lielāku atlaidi.
Kā norāda "Maxima Latvija" komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule, veikals uzsācis ilgtermiņa cenu samazināšanas kampaņu tieši ārpus sprostiem dēto vistu olām, kas ir veicinājusi pieprasījuma pieaugumu trīs reizes:
"Mūsu apņemšanās ir līdz 2025. gadam arī atteikties no sprostos dētām jeb 3. kategorijas olām. Mēs jau to pakāpeniski esam sākuši tagad, un pašreiz lielākā daļa olu jeb 60% ir ārpus sprostiem dētu vistu olas."
Vienlaikus viņa atzina, ka šobrīd ir tāds kā pārejas posms, kurā iesaistītas vairākas puses: "Tas ir ciešs darbs ar mūsu partneriem, jo apjoms, kas ir nepieciešams mūsu veikaliem, ir gana plašs un liels. Līdz ar to tas aizņem vairāk laika."
Arī "Rimi Latvija" sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite norāda, ka uzņēmums ir apņēmies pakāpeniski atteikties no sprostos turēto vistu olu pārdošanas. Uzņēmumā pēdējā laikā pieaug brīvo vistu olu pārdošanas apjomi, taču novērojumi liecina – lielākā daļa pircēju joprojām izvēlās 3. kategorijas olas:
"Pagrieziena punkts bija 2017. gads, kad mēs apņēmāmies un parakstījām šo memorandu ar dzīvnieku aktīvistiem – "Dzīvnieku brīvību" – un uz šo mērķi mēs noteikti ejam. Lieldienu laikā aicināsim pircējus padomāt divreiz, un
varbūt tieši svētku reize ir tas brīdis, kad mēs varam apdomāties un paskatīties, kādas olas mēs liekam uz tā sava svētku galda."
Eiropā sprostos – 40% vistu, Latvijā – 69%
Latvijā sprostos tiek turēti aptuveni 69% dējējvistu. Šajā ziņā esam apsteiguši savus kaimiņus Lietuvā un Igaunijā, kur sprostos atrodas apmēram 80% vistu, taču uz Eiropas fona Latvijai vēl ir kur augt, jo Eiropā kopumā sprostos atrodas tikai 40% vistu.
Lielākais pašmāju olu ražošanas uzņēmums "Balticovo", kurš nodrošina aptuveni 80% no visām veikalā pieejamām olām, uzsver, ka uzņēmuma plāns ir līdz 2027. gadam pilnībā pāriet uz ārpus sprostiem dēto olu ražošanu. Pašlaik uzņēmuma putnu fermās ārpus sprostiem atrodas vien nedaudz vairāk kā 30% no visām uzņēmuma vistām.
"Joprojām tāls ceļš ejams. Mēs vairāk nekā 40 miljonus eiro esam ieguldījuši. Sanāk rekonstruēt, būvēt fabriku par jaunu. Industrijā droši vien, ka sprostus stipri drīz nomainīs 2. numura vai kūtī dētās olas. Domāju, ka tas ir neatgriezeniski un labi, ka tā. Mēs esam vieni no pionieriem, kas iet šajā virzienā un kā saka - diktējam arī toni pārējiem olu ražotājiem," pauž "Balticovo" komunikācijas un attīstības direktors Toms Auškāps.
Līdzīga situācija ir arī otrajā lielākajā olu ražotnē Latvijā – "Alūksnes putnu fermā". Arī šis uzņēmums pakāpeniski pāriet uz principu turēt vistas ārpus sprostiem.
Pētniece: Lielāka ietekme ir barībai
Olu ražotāji norāda, ka vistu sprosti, kas vēl atlikuši, esot uzlaboti. Vistu turēšana šajos sprostos 2012. gadā noteikta kā obligāta visā Eiropas Savienībā. Taču "Dzīvnieku brīvība" norāda, ka šī sprostu "uzlabošana" bijusi ļoti minimāla:
"Ja iepriekš bija sprosti, kur bija, manuprāt, 16 ar pusi vistas uz kvadrātmetru, tad šajos uzlabotajos sprostos jau vairs tikai 13 ar pusi vistas uz kvadrātmetru. Tāpat tika ieviests kaut kāds kāts, uz kura vista var gulēt, it kā lakta, bet vistas uztverē tā nav lakta, jo tā ir turpat sprosta režģa līmenī.
Iepriekšējie sprosti bija sliktāki, bet diemžēl joprojām arī šie uzlabotie sprosti ir ļoti slikti."
Labturībai ir liela nozīme vistas dzīvē, taču kā šie apstākļi ietekmē olas kvalitāti? Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Lauksaimniecības un pārtikas tehnoloģijas fakultātes vadošā pētniece un docente Asnate Ķirse-Ozoliņa veikusi pētījumu, kurā noskaidrotas galvenās atšķirības brīvībā, kūtī un sprostos turēto vistu olām. Viņa atzīst, ka turēšanas apstākļi olas neietekmē tik ļoti kā barības kvalitāte:
"Pēdējie pētījumi rāda, ka īstenībā pat šīm sprostos turētām olām ir augstāki kvalitātes rādītāji tādēļ, ka viņām ir standartizētā barība. Turēšanai, protams, ir būtiska loma, mainās arī stresa līmenis organismā un arī šie hormoni ietekmē olu kvalitāti, bet tam nebūs tik lielas nozīmes uz tās olas kvalitāti kā uz emocionālo stāvokli."
Pētījuma rezultāti liecina, ka brīvībā turēto vistu olās ir vairāk holesterīna, D vitamīna un joda, bet būtu jāapēd ļoti liels daudzums olu, lai sajustu atšķirību.
"Šīm oliņām, kas bija kūtī turētās, bija vairāk holesterīna. Un arī brīvi turētajām olām bija vairāk holesterīna nekā sprostos turētajām olām, bet tā viena ola būs ar salīdzinoši minimālu ietekmi. Vēl viens no būtiskiem parametriem ir dažādi vitamīni, piemēram, D vitamīns bija vairāk brīvi turēto vistu oliņām, bet tas tāpēc ka viņām bija pieeja vairāk saules gaismai. Minerālvielu saturs gan bija vairāk atšķirīgs nekā citi parametri. Piemēram, jods bija daudz vairāk brīvi turētajās olās. Bet es teikšu, ka principā lielākā daļa no tā visa ir atkarīgs, kāda ir barība."
Izmaiņas Latvijas vistu labturībā turpinās, un "Dzīvnieku brīvība" norāda, ka lielākās izmaiņas sagaidīsim jau tuvākajā laikā, kad no daudzu veikalu plauktiem pazudīs trešā numura olas:
"Tas process ir joprojām mokoši lēns un gribētos, lai tas viss notiktu ātrāk. Ļoti daudziem uzņēmumiem solītās pārejas perioda beigas ir 2025. gadā. Tas ir jau drīz. Lielai daļai Latvijas sabiedrības tiešām no sirds rūp dzīvnieki. Tas ir acīmredzams dažādās socioloģiskās aptaujās. 94% Latvijas iedzīvotāju saka, ka fermu dzīvnieku labturība ir svarīga un šobrīd, piemēram, Eiropā 89% iedzīvotāju saka, ka sprosti ir jāaizliedz," skaidro Krīgere.
