ĪSUMĀ:
- Nodokļu slogu uzskata par lielu, it sevišķi darba algu saņēmēji
- Sajūta par netaisnīgu nodokļu sistēmu pavelk iedzīvotājus nemaksāt nodokļus
- Progresivitāte nodokļu sistēmā jāpiemēro patēriņam, ne darbam
- Tas panākams, lielāko nodokļu slogu piemērojot turīgākajai sabiedrības daļai
Kopš pērnā gada septembra projektā veikta vispusīga nodokļu maksātāju motivācijas izpēte, gan aptaujājot vairāk nekā tūkstoti iedzīvotājus viņu dzīvesvietās, gan veicot padziļinātas intervijas ar ēnu ekonomikā nodarbinātajiem. Rezultātā noskaidrots, ka visbiežāk (43% no aptaujātajiem) strādājošie Latvijā uzskata, ka nodokļi, kas pašam jāmaksā, ir diezgan augsti, bet vēl 32% uzskata, ka tie ir ļoti augsti. Nemainīgs salīdzinājumā ar 2014. gadu palicis to iedzīvotāju īpatsvars (16%), kas nodokļus uzskata par optimāliem (t.i., izvēlējušies atbildi "ne augsti, ne zemi").
Visbiežāk nodokļu slogu par pārmērīgi smagu uzskata vispārējā nodokļu režīmā strādājošie. Savukārt salīdzinoši retāk tā uzskata citos nodokļu režīmos strādājošie. Tas izskaidrojams ar faktu, ka alternatīvajos nodokļu režīmos nodokļu slogs ir zemāks, – tas arī attiecīgi atspoguļojas respondentu vērtējumā par nodokļu slogu.
Nevienlīdzība "pavelk" uz ēnu ekonomiku
Kaut gan vairums nodokļu slogu uzskata par augstu, ne visi nodokļu sistēmu uzskata par netaisnīgu. Tā, piemēram, Juris, kurš strādā par biznesa konsultantu, teic, ka pēdējo 30 gadu izaugsme liecina, ka sistēma ir taisnīga: "Ir cilvēki, kuri ir kļuvuši par miljonāriem, ir nabagi. Tātad tam, kurš ir strādājis ar [nodokļu] sistēmu un saprot, kādā vidē atrodas, viss ir kārtībā. Bez sistēmas būtu vispār haoss." Juris vairākkārt sarunā piemin, ka nodokļu sistēma piedāvā izvēles iespējas, un tās tikai prasmīgi jāizmanto. Viņš pats ikdienā savā uzņēmumā saņem minimālo algu, bet reizi gadā papildus sev izmaksā peļņu kā dividendes, maksājot mazāku nodokļu apjomu nekā gadījumā, ja to sev izmaksātu kā darba algu.
Kā norāda pētnieki, šāda rīcība raksturojama kā valsts radīta "pavilkšanas" stratēģija ēnu ekonomikā. Alternatīvi nodokļu režīmi un citas iespējas, kuras piedāvā būtiski zemākas nodokļu likmes, mudina iedzīvotājus tās izmantot jeb maksāt mazāk – ja jau tas ir legāli iespējams. Taču tas rada būtisku negatīvu efektu – tie, kuri nespēj, nevar vai nevēlas šādi optimizēt nodokļus, kopumā nodokļu sistēmu saskatīs kā netaisnīgu.
Par to vairākkārt arī klāsta Anda, kura vairākus gadus strādājusi par sociālo mediju speciālisti un daļu naudas saņēmusi aploksnē, bet nesen nolēmusi pieņemt darba piedāvājumu valsts pārvaldē: "Es labāk samaksāju nodokļus, man mierīgāka dzīve, jo Valsts ieņēmumu dienests pie manis neiet; es labāk guļu. Ja ir cilvēki, kuri labi guļ, nemaksājot nodokļus, es nezinu, vai man par viņiem prieks, bet esmu ļoti izbrīnīta. Man ir liels izbrīns." Kopumā Latvijas nodokļu sistēmu par netaisnīgu uzskata divi no trim aptaujātajiem. 2014. gadā tam piekrita vien puse aptaujāto – tātad neapmierināto skaits ir būtiski pieaudzis.
Vidusslānis - visneapmierinātākais
Izrādās, ka visneapmierinātākais ir tieši Latvijas vidusslānis jeb cilvēki ar vidējiem ienākumiem uz vienu ģimenes locekli. Tas liecina, ka nodokļu un pabalstu sistēma efektīvi atbalsta trūcīgākos Latvijas iedzīvotājus, bet šis atbalsts tiek sniegts galvenokārt no vidusslāņa, ne turīgāko iedzīvotāju loka.
Nodokļu nemaksāšana daudzos gadījumos nav saistīta vien ar vēlmi gūt maksimālu pašlabumu, bet gan vērtējumu par nodokļu sistēmas spēju veicināt solidaritāti. Mazturīgākie iedzīvotāji ir vismazāk kritiski pret nodokļu sistēmu, tai skaitā visretāk uzskata, ka tā nedarbotos vairuma cilvēku labā. Tikmēr sabiedrības vidusslānis visbiežāk par to atturas spriest, bet turīgākajā sabiedrības daļā (ienākumi virs €600 uz vienu ģimenes locekli) 38% nepiekrīt, ka nodokļu sistēma darbotos vairuma cilvēku labā.
Nodokļu progresivitāte ir viens no risinājumiem nevienlīdzības mazināšanai, kas veicinātu arī vēlmi maksāt nodokļus, tāpat arī sajūta, ka nodokļu sistēma ir godīga un darbojas vairuma cilvēku labā. Pētnieki gan uzsver, ka nodokļu progresivitāte nebūtu jāsasaista tikai ar darbu. Kā norāda Miķelis, kurš strādā būvniecības nozarē, viņaprāt, tas nebūtu godīgi, ja kāds, kurš vairāk veltījis laiku mācībām un pašizaugsmei un tāpēc tagad spēj nopelnīt vairāk, tiek aplikts ar augstāku nodokļu slogu nekā tas, kurš nav izmācījies prasmes un tāpēc pelna mazāk.
Arī pētījuma autori norāda, ka ar nodokļiem būtu jāapliek nevis darbs, bet galvenokārt patēriņš. Savukārt kā alternatīva progresīvajām likmēm darba algām būtu jāapsver piemērot atšķirīgus minimālās algas līmeņus darba ņēmējiem ar pamata, vidējās un augstākās izglītības diplomu, rosina pētnieki.
Pievērst maksāšanai, ne novērst nemaksāšanu
Daudzkārt aptaujātie min Skandināvijas valstis kā piemēru, kur nodokļi arīdzan ir lieli, bet, kā norāda Vita, kura 28 gadus strādā sabiedriskajā ēdināšanā, bet lielākoties algu saņēmusi aploksnē, atšķirība ir tajā, "ka [Skandināvijā] tu dabū pretī pret to visu [nomaksāto nodokli]". Vienlaicīgi ēnu ekonomikā nodarbinātie pilnībā apzinās un saprot, ka Latvija to nespēj lielā ēnu ekonomikas īpatsvara dēļ.
Kā teic būvniecībā strādājošais Jānis: "Ja gribi, lai valsts attīstās un viss notiek, [ja gribi] lai nebūtu jāčīkst, – ir jāmaksā nodokļi. Loģiski tas ir, vai ne? Tāpēc jau mēs visi gribam braukt strādāt uz valstīm, kur tiek maksāti nodokļi!" Tomēr intervējamo lokā jūtams rūgtums pret nodokļu sistēmas ikdienas izpausmēm. Arī Jānis teic, ka nodokļus nomaksā – viņa lielajam uzņēmumam bijušas neskaitāmas pārbaudes un kontroles, bet tikmēr apkārt darbojas pilns ar maziem kantoriem, kuri netiekot nedz kontrolēti, nedz arī algas maksā bez aploksnēm.
Šāda netaisnības izjūta mazina vēlmi maksāt nodokļus.
Ņemot vērā aptaujas datus un no intervijām secināto, pētnieku skatījumā valsts nodokļu politika jāveido, uzsvaru liekot uz t.s. nodokļu pievēršanas praksēm: izprotot un atbalstot godprātīgu nodokļu maksātāju motivāciju un rīcību, tādējādi veicinot nodokļu nomaksu, nevis stiprinot pārbaudes un atgādinot par sekām, kas iestājas, izvairoties no nodokļu nomaksas. Pētījuma dati liecina, ka uzskati par Valsts ieņēmumu dienesta spēju pieķert kādu par nodokļu nemaksāšanu neietekmē indivīdu nodokļu morāli jeb vēlmi maksāt nodokļus. Tajā pašā laikā to ietekmē uzticēšanās Valsts ieņēmumu dienestam: jo augstāka uzticēšanās šai iestādei, jo augstāka nodokļu morāle.
Citiem vārdiem, cilvēki maksā nodokļus nevis aiz bailēm, bet pienākuma un sociālu mērķu vadīti.
Kopumā izstrādātas 14 rekomendācijas, kā veicināt nodokļu nomaksu. Tostarp pētnieki rosina izvērtēt vispārējā režīmā strādājošo nodokļu slogu un palielināt to nodokļu apjomu, kas tiek iekasēts no sabiedrības turīgākās kārtas. Tomēr pētnieki atkārtoti brīdina, ka jādomā, nevis kā lielo algu saņēmējus aplikt ar lieliem nodokļiem par padarīto darbu, bet gan jāapliek ar nodokļiem turīgu cilvēku patēriņš un kapitāla pieaugums – tajā skaitā, ieviešot OECD rekomendēto mantojuma nodokli, kurš skartu tikai un vienīgi sabiedrības turīgāko daļu, un tādējādi mazinātu nevienlīdzību.
*Visiem projekta ietvaros intervētajām personām mainīti vārdi, lai nodrošinātu informantu anonimitāti.
Publikācija tapusi Latvijas Zinātnes padomes finansētā Valsts pētījumu programmas ""Ēnu ekonomikas mazināšana ilgtspējīgas ekonomikas attīstības nodrošināšanai" projekta "Ēnu ekonomikas izpēte Latvijā (RE:SHADE)" (Nr. VPP-FM-2020/1-0005) ietvaros.
