Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka šī gada pirmajā ceturksnī Latvijas ekonomika, neskaitot inflāciju, pieauga par 0,1% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni Latvijas IKP pieauga par 0,9%.
"Lai arī šī nav spēcīga izaugsme, tomēr viena ceturkšņa ietvaros šis ir labākais Latvijas ekonomikas sniegums kopš 2022. gada sākumā.
Vienlaikus izaugsmes rādītāji uzlabojas arī Lietuvā un Igaunijā, un uzņēmēju noskaņojums eirozonā atkal ir pozitīvas izaugsmes teritorijā," norādīja bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Eksportējošās nozares mīnusos
Viņš gan norādīja, ka Latvijas ekonomikas izaugsme pirmajā ceturksnī ir balstīta uz salīdzinoši vājiem pamatiem. Gandrīz visas eksportējošās nozares joprojām atrodas mīnusos, savukārt izaugsmi veidoja spēcīgs pieaugums lauksaimniecībā un valsts pārvaldes nozarē. Piemēram, šī gada pirmajā ceturksnī valsts pārvalde pieauga par 9,7%, veselības aprūpe par 7,5% un izglītība par 7,1%.
Atšķirīgās tendences starp privāto un publisko sektoru šobrīd spilgti redzamas arī darba algu statistikā, – darba samaksa sabiedriskajā sektorā pirmajā ceturksnī pieauga par 16,3%, kamēr privātajā sektorā vien par 8,9%. Šāda veida izaugsme, kas tiek finansēta uz budžeta deficīta rēķina, noteikti nav ilgtspējīga, teica Āboliņš.
"Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš atzīmēja, ka pārējās nozarēs ir mīnusi un tās ir galvenokārt eksporta nozares.
"To starpā visgrūtāk gājis transportam un uzglabāšanai (-9%), sarežģīti laiki ir arī apstrādes rūpniecībai (-5,3%).
Pēdējā gada laikā nozīmīgākais nepatīkamais pārsteigums Latvijas ekonomikā bija informācijas un sakaru, kā arī komercpakalpojumu pakalpojumu eksporta lejupslīde.
To pievienotās vērtības samazināšanās gada griezumā sākās 2023. gada 3. ceturksnī, šī gada sākumā tā ir vēl nedaudz pastiprinājusies līdz attiecīgi -3,2% un -2,9%. Mīnusos ir arī viesnīcas un restorāni (-1,1%). Samazinās arī tirdzniecība (-1,1%), kuras grūtības pēdējos divos gados kopumā galvenokārt skārušas uz eksportu vērsto vairumtirdzniecību," norādīja Strautiņš.
Āboliņš norādīja, ka kritums rūpniecībā un transportā nav pārsteigums un tas lielā mērā ir saistīts ar vāju pieprasījumu eksporta tirgos.
"Labā ziņa ir tā, ka šajās nozarēs, visticamāk, jau esam sasnieguši šī cikla zemāko punktu un apsteidzošie uzņēmēju noskaņojuma rādītāji norāda uz pakāpenisku pieprasījuma atkopšanos. Nepatīkamākais pārsteigums šobrīd ir kritums IKT pakalpojumos, jo šī nozare ir bijusi viena no visstraujāk augošajām Latvijā pēdējos vairāk nekā 10 gados, un
pēdējā gada laikā IKT pakalpojumu eksporta ziņā esam sākuši atpalikt no Lietuvas un Igaunijas," atzina "Citadeles" ekonomists.
Pamats piesardzīgam optimismam
Viņš norādīja: lai arī eksporta nozarēs situācija pagaidām nav pārāk iepriecinoša, atgriešanās pie pozitīvas izaugsmes ir laba ziņa un šogad ir pamats piesardzīgam optimismam.
"Rūpniecībā un loģistikā sāk stabilizēties ārējais pieprasījums, un Eiropā uzlabojas uzņēmēju noskaņojums. Tāpat turpina uzlaboties arī mājsaimniecību finanšu situācija. Šī gada pirmajā ceturksnī darba algas Latvijā pieauga par 11% salīdzinājumā ar pērno gadu, tomēr pagaidām energoresursu cenu un inflācijas kritums nav veicinājis straujāku patēriņa pieaugumu. Tas, manuprāt, ir saistīts ar to, ka algu pieaugums tikai tagad ir sācis noķert cenu pieaugumu – kopš 2021. gada sākuma gan algas, gan cenas ir augušas par 34%, tādēļ pamata būtiskam patēriņa kāpumam līdz šim nav bijis," vērtēja "Citadeles" ekonomists.
Pēc viņa teiktā, tomēr šobrīd iedzīvotāju pirktspēja atkal sāk uzlaboties, un par to liecina gan noguldījumu pieaugums, gan mazāk aktīva patēriņa kredītu ņemšana.
"Manuprāt, gada otrajā pusē ir sagaidāms straujāks tirdzniecības un patēriņa pieaugums. Tikmēr būvniecībā, kas pirmajā ceturksnī saruka par 5,5%, šogad uzlabojumi, visticamāk, nav gaidāmi. Augsto procentu likmju dēļ privātie investori šobrīd ir ļoti piesardzīgi, un ir maz no jauna uzsāktu projektu, savukārt valsts pusē joprojām ir grūtības izmantot visas pieejamās investīcijas, jo turpina klibot projektu vadība. Tādēļ ekonomikā kopumā šogad ir gaidāma izaugsme, taču tā nebūs lielāka par 2%," uzskata Āboliņš.
Arī Strautiņš norādīja, ka ekonomikas patēriņa puse pamazām virzās augšup. Pērn mājsaimniecību patēriņa izmaiņas pa ceturkšņiem diezgan atšķīrās, bet kopumā tas samazinājās (-1,3%), šis gads sākas ar pieaugumu (+0,7%), kas ar lielu ticamību paātrināsies. Ieguldījumi pamatlīdzekļos pēc spēcīga kāpuma pērn (+7,5%) 1.ceturksnī samazinājās (-9,3%), bet tas ļoti izskatās pēc pārejošas parādības, jo naudas investīcijām būs daudz. Pagājušajā gadā ieguldījumi pašu kapitālā attiecībā pret IKP sasniedza ļoti cienījamu līmeni jeb 24,9%, kas bija augstākais koeficients kopš 2012. gada. Tas ir virs ES vidējā, teica "Luminor" ekonomists.
"Ir populārs teiciens, ka ekonomika nevar balstīties uz patēriņu. Skaidrs, ka Latvijā ilgākā laikā bez eksporta pieauguma nekas nenotiks.
Taču privātais patēriņš ir ap 60% ekonomikas, labvēlīgos apstākļos tas īslaicīgi var uzņemties lokomotīves lomu.
Īslaicīgi to var veikt arī valsts budžets caur ieguldījumiem infrastruktūrā un sabiedriskajos pakalpojumos. Tomēr ir skaidrs, ka eksporta tirgu atgūšanās nevar notikt pārāk drīz," piebilda Strautiņš.
