Pēdējā pusgada laikā caur Rīgas ostu eksportēti aptuveni 40 tūkstoši tonnu lauksaimniecības produkcijas. Amatpersonas cer, ka jau drīzā nākotnē šos apjomus skaitīsim vairs ne tūkstošos, bet miljonos tonnu.

Iespēju palielināt Ukrainas tranzīta apjomus pirmdien, 31. jūlijā, tikšanās laikā pārrunāja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un zemkopības ministrs Didzis Šmits ("Apvienotais saraksts").

"Latvijai ir gan vēlme, gan iespējas atbalstīt Ukrainu alternatīvu graudu eksporta maršrutu izveidē," pēc tikšanās uzsvēra prezidents.  

Tikmēr satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība) šo pašu jautājumu jau detalizētāk pārrunāja ar Ukrainas vēstnieku Latvijā Anatoliju Kucevolu.

"Sakarā ar pēdējiem notikumiem ar Melnās jūras koridoru, kur Ukrainas iespēja eksportēt graudus būtībā apstājusies, mēs redzam, ka ar trīs lielajām ostām Latvija, arī lietuvieši ar Klaipēdas ostu gatavi nākt palīgā.

Tas apjoms, ko mēs spētu piedāvāt, ir šobrīd 15 miljoni tonnas trīs lielajās ostās. Ar iespēju šo apjomu ļoti strauji arī pieaudzēt," klāstīja ministrs.

"Mēs šobrīd runājam gan ar Baltijas valstīm, gan Poliju, kā arī Eiropas Komisiju par "solidaritātes koridoru" paplašināšanu, lai atļautu Ukrainas produkcijas eksportu un vienlaikus arī veicinātu importu uz Ukrainu, izmantojot šos pašus koridorus nākotnē," sacīja Ukrainas vēstnieks Latvijā. "Mums nekāda tirdzniecība ar Krieviju un Baltkrieviju, visticamāk, nenotiks vēl desmitgadēm. Tādēļ jāattīsta jauni ceļi un jums šai ziņā ir labas perspektīvas gūt papildus ienākumus trijās Latvijas jūras ostās, kas attiecīgi maksātu lielākus nodokļus jūsu valsts budžetā un dotu darbu vietējiem cilvēkiem. Mēs būtu ļoti priecīgi palielināt mūsu kravu tranzītu caur jūsu ostām un vienlaikus – saņemt importu caur tām."

Latvijas ostu kapacitāte ļautu apstrādāt šādu labības apjomu, pārliecināts ministrs. Galvenā problēma ir – kā nogādāt graudus no Ukrainas līdz Latvijai.

Ar kravas automašīnām šādu daudzumu pārvadāt nav reāli, bet dzelzceļa infrastruktūra nav gatava maršrutam Ukraina–Latvija caur Poliju.

"Mums nav vienāds dzelzceļa platums ar Poliju, lai graudus varētu no Ukrainas transportēt caur Poliju," atzina satiksmes ministrs.

Tādēļ uz Polijas-Lietuvas robežas graudi jāpārkrauj citos vilcienos, kas veido sastrēgumus. Tāpat pastāv arī dažādi birokrātiski šķēršļi Ukrainas produkcijas tranzītam, kurus Baltijas valstu satiksmes ministri mēģinās risināt, tiekoties ar savu Polijas kolēģi.

Ja Baltijas valstīm un Polijai izdosies vienoties par kopīgu pozīciju, tad nākamais solis būs lūgt Eiropas Komisiju atbalstu dzelzceļa infrastruktūras salāgošanai, lai šāds koridors varētu sākt darboties.

KONTEKSTS:

17. jūlijā Krievija paziņoja, ka izstājas no vienošanās, kas Ukrainai nodrošināja iespēju turpināt lauksaimniecības produkcijas eksportu no Melnās jūras ostām.

2022. gada vasarā izveidotais Ukrainas graudu eksporta koridors Melnajā jūrā ļāva apiet Krievijas karakuģu īstenoto Ukrainas ostu blokādi, ko Krievija uzsāka pēc pilna apmēra iebrukuma pagājušā gada 24. februārī.

Ukraina ir viena no pasaulē vadošajām labības piegādātājām, taču pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma graudu eksports apstājās. Krievijas īstenotās blokādes dēļ no Ukrainas Melnās jūras ostām mēnešiem nevarēja izbraukt kuģi ar simtiem tūkstošiem tonnu graudu un citiem lauksaimniecības produktiem. Savukārt tas izraisīja pārtikas cenu pieaugumu pasaulē.

Ukrainas graudu eksports atsākās tikai 2022. gada jūlijā pēc tam, kad Kijiva un Maskava piekrita ANO un Turcijas izstrādātajai iniciatīvai, kas ļauj kravas kuģiem no Ukrainas ostām netraucēti nokļūt līdz Bosfora šaurumam Turcijā, bet pēc tam doties tālāk.