Gandrīz pusotra hektāra plašā lavandu lauka "Lillas Lavender" saimnieces Ingas Puravas interese par šī kultūrauga audzēšanu radās 2006. gadā. Pirmā raža sagaidīta pēc četriem gadiem. Ideālās, Latvijai piemērotās lavandu šķirnes neesot, un, viņasprāt, katra lavanda konkrētus laikapstākļus iztur citādi.
Laika apstākļi Latvijā nav tik labi kā dienvidos, un konkurēt ar Itāliju, Spāniju vai Bulgāriju lavandu uzņēmējdarbībā ir grūti.
"Visu nopelnīto uzreiz ieliekam atpakaļ. Vai tas ir, nopērkot traktoru, tehniku vai kādu instrumentu, kas ir nepieciešams darbam, bet neteiktu, ka šeit ir baigā peļņa," atklāja Inga.
Viskuplāk šogad lavandas uzziedējušas Zemgalē, bet šī gada pavasaris audzētājus nav lutinājis.
"Skalbēs" lavandu lauka saimniece Edīte Bēvalde pastāstīja, ka ziemā krūmi nosaluši, tomēr lielākā daļa atjaunojušies. "Šis ir pasaulē uz mazas platības viens no ienesīgākajiem biznesiem. Katram cilvēkam ir sava doma, kāpēc viņš to dara. Es to darīju, lai mans zemesgabals ir aizpildīts, lai esmu uztaisījusi vietu savam priekam," sacīja Edīte.
Zemkopības ministrijā norādīja – ņemot vērā platībmaksājumu atbalsta datus,
pērn Latvijā lavandas augušas 10,5 hektāru platībā. 2022. gadā 9 hektāros, bet 2021. gadā – nepilnos 8 hektāros.
Pēc "Eurostat" datiem, Latvija 2023. gadā ir eksportējusi lavandas vai lavandīna eļļas 18 400 eiro vērtībā, kas ir par gandrīz 10 000 eiro vairāk nekā 2022. gadā. Jāatzīmē, ka eksporta dati ietver arī reeksportu, proti, arī citu valstu eksportētos produktus caur Latviju. Galvenā prece, kas tiek ražota no šī auga, ir ēteriskās eļļas, taču tiek meklēti arī oriģinālāki veidi, piemēram, lavandas likt apavos mitruma noņemšanai un svaiga aromāta piešķiršanai.
Lielākie lavandu lauki Latvijā plešas Zemgalē, Mārupes novadā un Dobeles novadā.
Nosaukums "lavanda" cēlies no latīņu vārda "lavare", kas nozīmē "mazgāt", to antibakteriālo un medicīnisko īpašību dēļ. Mūsdienās visplašākie lavandu lauki plešas Vidusjūras reģionā, kā arī Āzijā, Āfrikā un Ziemeļamerikā.
