Ekonomikas analītiķi spriež, ka savu artavu inflācijas samazināšanā devusi arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) īstenotā procentu likmju celšana. Tieši inflācijas ierobežošana bija galvenais ECB mērķis, aizvadītā gada laikā veicot neredzēti strauju procentu likmju celšanu.
Izskatās, ka tas ir iedarbojies, par ko spilgti liecina arī Baltijas valstu piemērs.
Vēl 2022. gada oktobrī visās Baltijas valstīs inflācijas līmenis bija ap 22%, bet pašlaik saskaņā ar "Eurostat" aprēķiniem tas ir 2,4% Latvijā, 3% Lietuvā un 5% Igaunijā.
Lielo samazinājumu galvenokārt veicināja enerģijas cenas, kas krīt, un pārtikas produkti, kuru cenu pieaugums ir samazinājies.
Taču, kā skaidro "Financial Times", straujā cenu lejupslīde atspoguļo arī vājāku eirozonas ekonomikas aktivitāti.
Šeit ir vērojamas atšķirības starp dalībvalstīm – Vācijas, Īrijas un Austrijas ekonomikas piedzīvo kritumu, un tas "apēd" izaugsmi Spānijā un Francijā. Tagad publicētie skaitļi rāda, ka Vācija ir viena no pasaules vājākajām lielākajām ekonomikām – Vācijas iekšzemes kopprodukts sarucis par 0,1%. Tas ir pretstatā straujajai ASV ekonomikas izaugsmei, kur pagājušajā nedēļā tika ziņots, ka trešā ceturkšņa gada pieaugums bija teju 5%.
Latvijā trešajā ceturksnī reģistrēts lielākais iekšzemes kopprodukta pieaugums eirozonas valstu vidū. Saskaņā ar "Eurostat" datiem Latvijas ekonomika augusi par 0,6%.
⚠️European countries 2023 Q3 GDP QoQ
— MacroMicro (@MacroMicroMe) October 31, 2023
🇱🇻 Latvia: 0.6
🇪🇸 Spain: 0.3
🇫🇷 France: 0.1
🇸🇪 Sweden: 0
🇱🇹 Lithuania: -0.1
🇩🇪 Germany: -0.1
🇪🇺 Euro area: -0.1
🇪🇪 Estonia: -0.2
🇨🇿 Czechia: -0.3
🇦🇹 Austria: -0.6
🇮🇪 Ireland: -1.8#MM pic.twitter.com/nhRoikN410
Jaunākie dati liecina par stagnāciju eirozonas ekonomikā. Patērētāji un uzņēmumi saskaras ar dārgākiem kredītiem, globālā tirdzniecība ir salīdzinoši vāja (tai skaitā eksports uz Ķīnu) un "Financial Times" šo sauc par lielāko "dzīves dārdzības pieaugumu" šajā paaudzē.
Protams, inflācijas samazināšanās vairo cerības, ka ECB vairs nepaaugstinās procentu likmes – šobrīd tās ir 4%. Salīdzinājumam – Krievijas Centrālā banka nesen paaugstināja procentu likmes uz 15%.
Taču eksperti arī brīdina, ka priecāties par inflācijas samazināšanos ir pāragri, jo Izraēlas un "Hamās" karš paaugstina enerģijas cenas.
Pamatinflācija, kas neietver enerģiju un pārtiku un ko ECB rūpīgi uzrauga kā esošā cenu spiediena mērauklu, saruka atbilstoši prognozēm – oktobrī līdz 4,2% (salīdzinājumā ar 4,5% septembrī).
