Poļi pret ātro kredītu milzi. Kādēļ «4finance» meitasuzņēmums pakļauts Polijas sankcijām?

5000 eiro "uz sitiena" – Latvijā ātros kredītus var izsniegt 17 firmas

Latvijā tiesības izsniegt ātros jeb distances kredītus ir 17 firmām, kas nav reģistrētas kā bankas. Pērn izsniegti 490 000 kredītu. To summa ir 352 miljoni eiro. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, cipari aizvien aug.

Katrā no ātro kredītu vietnēm potenciālajam kredīta ņēmējam ir jāapstiprina, ka viņš ir iepazinies ar līguma nosacījumiem un to, ka firma izmantos viņa sniegto informāciju par bankas kontu, ienākumiem, parādiem, adresi un telefonu.

Latvijas Radio datorā pētīja ātro kredītu firmu piedāvājumus. Meklētājā ierakstot vārdu salikumu "ātrais kredīts", ekrānā parādījās vairāki desmiti piedāvājumu. Latvijas Radio izvēlējās vienu no tiem.

Pie šī konkrētā pakalpojumu sniedzēja kredītu bija iespējams saņemt tajā pašā dienā bez komisijas maksas. Izvēlētajai kredīta summai – 5000 eiro – pakalpojumu sniedzējs piedāvāja atmaksas datumu pēc mēneša, 20. novembrī, ar procentu likmi 0. Tāpat teikts, ka jaunajiem klientiem ir 100% atlaide komisijas maksai.

Lai noformētu aizdevumu, pakalpojumu sniedzējs no kredīta ņēmēja prasa personas kodu, mobilā telefona numuru, e-pastu, kā arī izveidot paroli lietotāja profilam. Tāpat kredīta ņēmējam jānorāda ienākumi, arī nodarbošanās veids: students, bezdarbnieks, pašnodarbināta persona, algots darbinieks, valsts iestādes darbinieks, pensionārs.

Ātro kredītu iestāžu klientu dati ne vienmēr droši

Sniegtās informācijas izmantošana jāakceptē. Saite uz informāciju par privātuma politiku ir savienota ar teikumu "Apliecinu, ka sniegtā informācija ir patiesa, iepazinos ar Privātuma politiku un piekrītu Līguma vispārīgajiem noteikumiem".

Dokumentā uz desmit lappusēm sīkā drukā izklāstīts, kādiem mērķiem firma izmantos datus par kredīta ņēmēju un kam tie būs pieejami. Klienta datiem varēs piekļūt kredītu informācijas biroji, citas kredītiestādes, uzraugošās valsts institūcijas un izpētes kompānijas.

Interesanti, ka Privātuma politikas dokumentā teikts: "Šeit uzskaitītie gadījumi nav visaptveroši! Mēs varam kopīgot jūsu datus citiem mērķiem, ja tas ir nepieciešams un samērojams ar jūsu tiesībām un interesēm."

Sadaļā teikts, ka firma var nodot datus arī ārpus Eiropas Ekonomiskās zonas, kur ir zemāks datu aizsardzības līmenis. Ja iepazīstas ar personas datu apjomu, kas ir ātro kredītu kompāniju rokās, ikvienam ir skaidrs, ka blēžiem un ļaundariem tā varētu būt ļoti vērtīga. Tas nozīmē, ka, piekrītot šai politikai, ļaundari var, piemēram, piekļūt cilvēka telefona numuram un bankas kontam.

Datu drošību Latvijā uzrauga Datu valsts inspekcija. Ko drīkst un ko nedrīkst darīt ar personas datiem, nosaka Eiropas Datu drošības regula.

Datu valsts inspekcijas direktores vietniece Lāsma Dilba sacīja: "Sāksim ar to, ka ātro kredītu devējiem nav kaut kādas īpašas prasības, atšķirīgas no citiem."

Lai gan privātuma politikā ir sarakstītas plašas iespējas, ko komersants varētu darīt ar personas datiem, katru rīcību regulē likums. Dilba minēja piemēru – sadarbību ar kredītu informācijas biroju nosaka likums, bet mārketinga vajadzībām personas datus drīkst izmantot tikai ar personas piekrišanu. Īpašas prasības ir arī datu glabāšanai.

"Tā ir sistēma, tas ir komplekss. Primāri par datu drošību ir atbildīgs pārzinis, šajā gadījumā tas ir kredītu devējs, un, protams, ka viņam [tā] ir jāievieš maksimāli. Papildu garantija, kas ir tieši pārziņiem, kuri apstrādā lielu datu daudzumu un kas ir saistīts ar tādu kā novērtēšanu vai profilēšanu, – datu regulā paredzēts, ka viņiem jāieceļ arī datu aizsardzības speciālists. Tā ir viena no papildu prasībām, kas ir paredzēta augstāka riska apstrādēm."

Rūpīgi izturēties pret biznesa vajadzībām, apkopoto datu apstrādi un glabāšanu  veicina arī barga sodu sistēma. Krimināllikumā par nelikumīgām darbībām ar personas datiem paredzēts sods līdz 5 gadiem cietumā. Biznesam draudīgākas ir Datu aizsardzības regulā noteiktās sankcijas.

Dilba sacīja: "Iespējams, ka tas ir iedarbīgāks nekā kriminālsods, kas paredz tikai fizisku personu atbildību, pretstatā regulai, kas uzņēmumu arī diezgan būtiski var ietekmēt. 10 miljoni vai 2% no apgrozījuma, un tad tas nākamais ir 20 miljoni vai 4% no kopējā, visā pasaulē gūtā apgrozījuma, atkarībā no tā, kuras summas apmērs ir lielāks."

Tomēr pat radošas drošības sistēmas un bargie sodi nav garantija, ka uzkrātie sensitīvie dati ir pilnīgā drošībā.

"Ja mēs runājam par kaut kādu ļaunprātīgu rīcību, tas arī ir risks, nekad nevar izslēgt, iespējams, ja tas ir mērķtiecīgi veidots. Labi, viena lieta ir, ja dusmīgs darbinieks nokopē datu bāzi un aiziet projām, savu mērķu vārdā veic kaut kādas darbības ar šiem datiem. Otra lieta – ja tā ir mērķtiecīga informācijas vākšana," pauda Datu valsts inspekcijas pārstāve.

Dilba atzīmēja – risku, ka kāds mērķtiecīgi iegūst personas datus, lai kaitētu sabiedrībai vai valsts drošībai, ir sarežģīti atklāt.

"Šādus pārkāpumus ir ļoti grūti novērst un identificēt, un tur droši vien arī citām institūcijām jābūt iesaistītām, kas vērtē šādus riskus," pauda Dilba.

Polija sankciju sarakstā iekļauj Latvijā bāzētās "4finance" meitasuzņēmumu

Septembra vidū Polijas iekšlietu un administrācijas ministrs iekļāva nacionālo sankciju sarakstā Varšavā reģistrētu kompāniju "Bastorehill Investments sp z o.o." Kompānijai iesaldēja aktīvus un aizliedza ar to sadarboties. Lēmumu pamatoja ar  sankciju likumiem, kas pieņemti, lai mazinātu atbalstu Krievijas agresijai pret Ukrainu un aizsargātu valsts drošību. 

13 lappušu garais lēmums ir publicēts Polijas Iekšlietu un administrācijas ministrijas mājaslapā starp simtiem citu. Lēmums skar Latviju.

Firma "Bastorehill Investments sp z o.o." pieder Latvijā bāzētajai ātro kredītu firmai "4finance". Tā ir viena no lielākajām ātro kredītu firmām Latvijā. "4finance" strādā ar zīmoliem "Vivus.lv", "Ondo.lv"  un "SMScredit.lv". Uzņēmuma apgrozījums pagājušajā gadā bija 35 miljoni eiro, savukārt peļņa – 15 miljoni.  

"4finance" savā mājaslapā raksta, ka uzņēmumu grupa ir starp līderiem visā Eiropā un strādā 11 valstīs. Polija tagad nav starp tām, bet iepriekš meitas kompānija tajā darbojās līdz 2022. gadam.

Polijas iekšlietu un administrācijas ministra lēmumā teikts: "Līdz 2022. gada 9. maijam "4finance" bija īpašniece vienai no lielākajām Polijas kredītiestādēm "Vivus Finance sp. z o.o.". 2022. gadā "4finance" pārdeva tai piederošo "Vivus Finance sp. z o.o." tās ilggadējai prezidentei. Kā izriet no "4Finance Holding S.A." finanšu pārskata, iemesls īpašumtiesību maiņai bija īpašnieku bažas, ka viņu saistību dēļ ar Krievijas kapitālu Polijas plānoto sankciju pasākumu rezultātā viņu aktīvi tiktu iesaldēti."

Lēmumā teikts, ka "4finance" vēlas atgriezties Polijas tirgū un tāpēc ir iegādājusies kompāniju "Bastorehill Investments". Tā pavasarī iesniedza dokumentus, lai reģistrētos kā patēriņa kredītu izsniedzējs.  

Tālāk uzskaitīta publiskos avotos atrodamā informācija, kas parāda vēsturisko un,  iespējams, pašreizējo "Bastorehill Investments sp z o.o." īpašnieku un darbinieku saistību ar Krievijas kapitālu. Izpēti veica Polijas finanšu uzraudzības komisija, kas, lai arī tiešu saikni neatrada, joprojām uzskata, ka ir pamats aizdomām.  

Polija "4finance" darbībā saskata saikni ar Krievijas kapitālu

"Apkopotā informācija ļauj pamatoti pieņemt, ka uzņēmumu pārvalda subjekts, kuru, neskatoties uz izmaiņām līdzdalībā, joprojām var kontrolēt Oļegs Boiko un kas ir saistīts ar Krievijas kapitālu. Arī patiesais labuma guvējs – Edgars Dupats – nav garantija, ka nenotiek sadarbība ar Krievijas kapitālu," teikts Polijas iekšlietu un administrācijas ministra lēmumā.

Lai nonāktu līdz šādam secinājumam, lēmumā analizēta publiski pieejamā informācija par bijušajiem un esošajiem "4finance" īpašniekiem, kā arī patiesajiem labuma guvējiem.

Krievu oligarhs Oļegs Boiko par "4finance" līdzīpašnieku pastarpināti kļuva caur Kiprā reģistrēto kompāniju "Tirona Limited" 2011. gadā. Boiko ir iekļauts Ukrainas un Austrālijas sankciju sarakstos. Viņš arī pieminēts ASV Senāta Izlūkošanas komitejas ziņojumā par Krievijas iejaukšanos 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanās. 

Pirms četriem gadiem publiskotajā ziņojumā ir teikts, ka Oļegam Boiko ir saites ar Krievijas valdību, Krievijas izlūkošanas un drošības dienestiem, kā arī ar organizēto noziedzību, kas rada bažas. Moldovas prese senāk ziņoja, ka Boiko ir bijis iesaistīts Kremļa atbalstītā vēlēšanu ietekmēšanas operācijā Moldovā.

Viņš bija arī padomes priekšsēdētājs un viens no īpašniekiem AS "Baltic Trust Bank" Latvijā, kuru vēlāk pārsauca par "GE Money Bank". To likvidēja 2016. gadā.

Savulaik Boiko savas daļas "4finance" uzņēmumu grupā pārrakstīja uz savu māti. 2022. gadā daļa no tām nonāca arī citu radinieku rokās, bet nu kapitāla daļu turētāju sarakstos Boiko ģimene vairs neparādās.

Zem poļu ierēdņu lupas nonācis arī Edgars Dupats, kas Latvijas uzņēmumu reģistrā ir minēts kā vienīgais "4finance" patiesais labuma guvējs.

Polijas iekšlietu un administrācijas ministra lēmumā teikts: "Šobrīd sabiedrības oficiālais patiesā labuma guvējs, kuram pieder 29,47% akciju mātes uzņēmumā "Tirona Limited" no Kipras, ir Edgars Dupats – znots bijušajam Latvijas Ministru prezidentam un vienam no pazīstamākajiem Latvijas uzņēmējiem Andrim Šķēlem. Andris Šķēle kopā ar sievu un meitām, tostarp Edgara Dupata sievu Madaru, ir līdzīpašnieks SIA "Multi Capital Holdings", kas pārvalda un kam pieder uzņēmums "Riga Port Group"."

Dokumentā var lasīt, ka caur ostu uz Krieviju pārved izejvielas, kuras var izmantot militāriem mērķiem. Tāpat minēts, ka Šķēles ģimenes uzņēmums ir līdzīpašnieks "Riga fertilizer terminal", kur vairākums pastarpināti pieder sankcijām pakļautajam  Krievijas oligarham Dmitrijam Mazepinam.

Poļu finanšu kontroles iestāde pētīja jaunos "4finance" īpašnieka "Tirona Limited" mazākuma akcionārus un vadošos darbiniekus. Vēsturiskas vai arī vēl joprojām esošas ciešas saites ar vairāk vai mazāk ietekmīgiem Krievijas kapitāla uzņēmumiem tā atrada gandrīz katram no viņiem.

Paustas arī aizdomas par Kīranu Patriku Doneliju, kas ir vienīgais valdes loceklis Latvijā reģistrētajai "4finance".

"Viņš bija "4finance" izpilddirektors no 2014. gada janvāra līdz 2016. gada maijam un līdz 2016. gada decembrim "4Finance Holding S.A." prezidents. Kopš tā laika viņš ir "TBI Bank", kas pilnībā pieder "4finance" grupai, uzraudzības padomes loceklis. No 2012. līdz 2013. gadam [Kīrans Patriks Donelijs] bija saistīts ar "Finstar Financial Group", [kas pieder Oļegam Boiko]. Iepriekš no 2005. līdz 2013. gadam viņš bija Maskavas "Renaissance Capital" rīkotājdirektors, kur lielākā daļa akciju piederēja Krievijas miljardierim Mihailam Prohorovam," norādīts Polijas iekšlietu un administrācijas ministra lēmumā.

Pēc lēmumā teiktā,ierastā prakse ir, ka īpašnieku maiņas gadījumā mainās arī uzņēmuma vadība un uzraudzības struktūras. Šajā gadījumā tas neesot noticis – vadības struktūrās joprojām esot cilvēki, kas amatus ieņēma arī laikā, kad Krievijas kapitāls atklāti kontrolēja uzņēmumu.

Polijas iekšlietu un administrācijas ministra lēmumā teikts: "Iepriekš minētais var liecināt par to, ka īpašumtiesību maiņu mērķis bija slēpt saikni ar Krievijas kapitālu, nevis faktisku Krievijas puses izstāšanos no kreditēšanas darbībām Polijas tirgū un kontroles nodošanu pār šiem subjektiem."

Dokumentā arī lasāms, ka ātro kredītu firmu pakalpojumus nereti izmanto cilvēki, kuri zemu ienākumu dēļ nevar saņemt aizņēmumus bankās un kam nauda nepieciešama ikdienas vajadzībām. Turklāt firmu rīcībā ir informācija arī par cilvēkiem, kas sava sliktā finansiālā stāvokļa dēļ nemaz nevar saņemt ātro kredītu.

"Tas nozīmē, ka šādu kredītiestāžu klientu mērķa grupā var būt cilvēki, kuri ir samērā jūtīgi pret dažādiem ekonomiskiem stimuliem. Tāpēc, manuprāt, tik ievērojams informācijas apjoms, ko var iegūt, apkopot un izmantot subjekts, kam varētu būt saistība ar Krievijas kapitālu, rada pamatotas bažas. Fakts, ka Krievijas kapitāla kontrolētajām struktūrām ir tik nozīmīgs sensitīvu datu resurss attiecībā uz relatīvi jūtīgu un potenciāli ekonomiskiem stimuliem pakļautu sociālo grupu, var negatīvi ietekmēt valsts drošību," atzīmēja Polijas iekšlietu un administrācijas ministrs.

Polijas iekšlietu ministrs arī saņēma informāciju no savas valsts slepenajiem dienestiem, tomēr savā lēmumā to neiekļāva.

Uz Latvijas Radio jautājumiem Polijas Iekšlietu un administrācijas ministrija un Finanšu uzraudzības iestāde atbildēja formāli – viss jau esot pateikts lēmumā.

Ministrija arī norādīja: "Neskaitot to personu un vienību saraksta publicēšanu, uz kurām attiecas ierobežojošie pasākumi, un pašus lēmumus, Iekšlietu un administrācijas ministrijai ar likumu nav pienākuma sniegt informāciju par procedūru trešajām personām, tostarp gan par procesa gaitu, gan faktu, ka vispār notiek jebkāds process."

"4finance" patiesais labuma guvējs apgalvo – Polijas rīcībā ir "novecojuši fakti"

Lai noskaidrotu, kāpēc Polija iekļāva "4finance" meitas uzņēmumu sankciju sarakstā un vai lēmumā izteiktās aizdomas atbilst patiesībai, Latvijas Radio uz interviju aicināja Edgaru Dupatu. Viņš bija ļoti izvairīgs.

"Es tā pa diagonāli, ļoti virspusēji esmu noskaidrojis, kas tas ir par gadījumu. Skaidrs, ka man kā pasīvam akcionāram tiešas saistības ar to visu nav, bet būtu vērtīgi saprast, kas jūs interesē no visa tā? (..) Es tā vērtēju, ja es būtu žurnālists, es skatītos uz sevi kā ļoti neinteresantu sarunas biedru, jo es nevarēšu atbildēt uz jautājumiem, jo es ikdienu kompānijā nepārzinu! Tāpēc es kā intervējamais būšu diezgan bezjēdzīgs," sacīja Dupats.

Dupats apgalvoja, ka Polijas Iekšlietu un administrācijas ministrijas ziņojumā ir "novecojuši fakti’.

"Tas, ko es esmu ļoti virspusēji saņēmis, informāciju, ir tas, ka mēs pārdevām Polijas operācijas menedžmentam, pēc tam mums bija ideja, ņemot vērā Polijas tirgus atraktivitāti, mēģināt ieiet atpakaļ. Un kaut kādu iemeslu dēļ, es pārskatīju pa diagonāli, pārgāju pāri tam lēmumam, tur ir tik novecojuši fakti, patiesībai neatbilstoši fakti, tur tādas insinuācijas un izdomājumi sarakstīti, ka es gribētu teikt, ka tas lēmums ir ļoti zemas gan juridiskas, gan faktoloģiskas kvalitātes. Tāpēc no tā uztaisīt intrigu… es nezinu, var jau mēģināt," pauda Dupats.

Galu galā Dupats klātienes intervijai nepiekrita. Latvijas Radio ar viņu vienojās, ka nosūtīs jautājumus. No 13 jautājumiem Dupats izvēlējās atbildēt tikai uz vienu.

Viņš atbildēja: "Atbildot uz Jūsu ceturto jautājumu, es apstiprinu, ka man personīgi pieder 29,47% "Tirona Limited" daļas un es tās neturu ne kāda cita vārdā, ne kā pilnvarnieks, un minēto apstākli kopš 2015. gada vairākkārt ir pārbaudījušas uzraugošās institūcijas Eiropas Savienībā, ārpus Eiropas Savienības, kā arī "4finance" sadarbības partneri KYC (angļu val. "Know Your Customer" jeb latviski – pazīsti savu klientu) procesa ietvaros."

KYC finanšu jomā nozīmē principu – pazīsti savu klientu. 

Dupats arī rakstīja, ka atbalsta Ukrainu tās cīņā pret Krievijas agresiju dažādos ar labdarību saistītos veidos. Tas uzsvērts arī e-pastā, ko Latvijas Radio saņēma no "4finance". Sabiedrisko attiecību pārstāvis Gajs Midltons atsūtītajā atbildē izcēla, ka "4finance" un attiecīgi arī Polijas uzņēmuma "Bastorehill Investments sp z o.o." īpašniekos līdz ar Boiko ģimenes izstāšanos vairs nav Krievijas kapitāla.

Jaunie akcionāri jau 2022. gadā nomainīja arī uzņēmuma padomi, kurā bija Boiko uzticības personas. "4finance" rīkotājdirektors Kīrans Patriks Donelijs, ko arī vētīja Polijas dienesti, amatu saglabāja, jo, pēc Midltona teiktā, ir pieredzējis profesionālis.

Uzņēmums Polijas aizdevēju reģistram sniedza informāciju par visiem patiesajiem labuma guvējiem un izpildīja citus likuma nosacījumus.

Midltons rakstiskā atbildē norādīja: "Neraugoties uz to, Polijas varas iestādes pieņēma lēmumu iekļaut uzņēmumu sankciju sarakstā. Tādējādi bažas par politiski motivētām sankcijām, kas akcionāriem radās 2022. gadā, tika apstiprinātas – sankcijas tika piemērotas par spīti tam, ka "4finance" akcionāru sarakstā vairs nav Krievijas patiesā labuma guvēja. "4finance" kategoriski nepiekrīt Polijas Iekšlietu [un administrācijas] ministrijas lēmumam, interpretācijai, pieņēmumiem un argumentācijai. Tomēr lēmumu "4finance" nav apstrīdējis, jo nav precedenta, kas liecinātu par to, ka to ir iespējams veiksmīgi izdarīt."

Midltons arī piebilda, ka Polijas lēmuma tūlītējas sekas ir tās, ka ir atsaukts "4finance" pieteikums Polijas aizdevēju reģistram. "Mēs neveicam uzņēmējdarbību Polijā un arī nākotnē neplānojam to darīt. Mūsu nodoms ir likvidēt vietējo uzņēmumu, tiklīdz tas būs praktiski iespējams," atzīmēja Midltons.

Latvijas Ārlietu ministrija lūgusi papildu informāciju izlūkdienestiem

Polija ir iekļāvusi sankcijās un aizliegusi savā tirgū ienākt ātro kredītu firmai, jo netic, ka tās mātes uzņēmums ir sarāvis saites ar Krievijas oligarhu Oļegu Boiko. Krievijas kapitāla ēna var radīt riskus valsts drošībai, uzskata Polijas iestādes. Tikmēr Latvijā šim mātes uzņēmumam atrodas galvenais birojs, un tas Latvijā var netraucēti strādāt.

Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons norādīja: "Par konkrēto gadījumu runājot, tas, ko jūs atsūtījāt, mums liekas interesanti, tas materiāls, (..) ko poļi tur ir sarakstījuši iekšā."

Ārlietu ministrija, tāpat kā vairākas citas Latvijas iestādes, par Polijas iekšlietu un administrācijas ministra lēmumu ielikt Latvijas uzņēmuma meitas kompāniju sankciju sarakstā uzzināja no Latvijas Radio.

"Cik tur tas ir pamatoti un cik tur ir apakšā pierādījumi, pašlaik mēs vēl nezinām – neesam vēl dabūjuši atpakaļ informāciju no poļu partneriem," atzīmēja Viļumsons.

Atbilstoši sankciju likumam, Ārlietu ministrijai ir tiesības rosināt valdībai iekļaut fiziskas un juridiskas personas sankciju sarakstos. Latvijā neesot prakse uzņēmumiem piemērot nacionālās sankcijas. 

"Nav daudz Eiropas Savienības valstu, kurām ir tādas nacionālās sankcijas, ka viņiem būtu prakse citu valstu uzņēmumus sankcionēt nacionālā līmenī, neejot uz Eiropas Savienību. Šis izskatās kaut kas tāds, ko poļi ir izdarījuši," pauda Viļumsons.

Ārlietu ministrija tagad lūgusi informāciju Latvijas izlūkdienestiem.

"Tas tagad ir aizgājis pie mūsu dienestiem. Tad skatīsimies – kaut kāds laiks paies, lai mēs saprastu, cik tur tas viss ir pamatoti," pauda Ārlietu ministrijas valsts sekretārs.

Vai Latvijā ir izvērtēti "4finance" īpašnieki, kā to jau ir izdarījušas Polijas iestādes? To Latvijas Radio jautāja Satversmes aizsardzības birojam (SAB), kas atbildē norādīja: "Satversmes aizsardzības birojs savas kompetences ietvaros regulāri iegūst informāciju par situāciju finanšu nozarē saistībā ar trešo valstu uzņēmēju iesaisti."

SAB norādīja, ka nebanku kreditētājus uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). Tam jāraugās, lai uzņēmumu padomes un valdes locekļiem būtu nevainojama reputācija, kā arī jāizvērtē cita informācija par firmu, kad jālemj, vai piešķirt licenci. PTAC šādu informāciju par "4finance" SAB neesot lūdzis. 

SAB norādīja: "SAB savas kompetences ietvaros pārbauda informāciju un sniedz atbildes uz par nozari atbildīgo valsts institūciju pieprasījumiem, tostarp par uzņēmumu dibinātāju reputācijas riskiem. SAB redzējumā ir ļoti būtiski, lai personu dati glabātos drošībā, jo īpaši šī brīža ģeopolitiskajā situācijā, kad iespējami paaugstināti drošības riski."

PTAC Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta direktores vietnieks Andis Priedītis uzrauga nebanku kreditētājus. Viņš stāstīja: "Patērētāju tiesību aizsardzības centrs izsniedz licences patērētāju kreditētājiem, un mēs uzraugām viņu darbības atbilstību noziedzīgi iegūtu līdzekļu, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā."

Priedītis atzina, ka centram ir zināms, kas ir "4finance" patiesie labuma guvēji.  

"Mēs zinām viņu kontroles ķēdi, mēs zinām visus viņu īpašniekus līdz katrai fiziskai personai. Mums pārbaude ir bijusi iepriekš par "4finance". Secinājumus mēs diemžēl nevaram paust," sacīja Priedītis, nekomentējot to, vai Polijas ministrijas secinātais ir šķērslis "4finance" darbībai Latvijā.

Jautāts, kā viņš vērtē Polijas iekšlietu un administrācijas ministra lēmumu par uzņēmuma iekļaušanu sankciju sarakstā īpašnieku dēļ, Priedītis sacīja: "Tas ir Polijas nacionālais lēmums. Arī to mēs īsti komentēt nevaram. Mēs to uzskatām kā kārtējo ārējo signālu. Ņemsim šo informāciju vērā un analizēsim. Bet nekādus plašākus komentārus mēs nevaram sniegt."

Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs: Izlūkiem šim jāpievērš pastiprināta uzmanība

Plašāk par Polijas lēmumu gan bija gatavs izteikties Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis ("Jaunā Vienotība"): "Šis ir ļoti nopietns lēmums, ļoti nopietna ziņa. Es uzskatu, ka mūsu valsts iestādēm, kuras ir atbilstīgas, tiem, kas veic finanšu uzraudzību, tiem, kas veic uzraudzību par sankciju ieviešanu, ir obligāti jāvēršas pie Polijas kolēģiem, lai saņemtu pilnu informāciju, un jāveic arī savas pārbaudes šeit uz vietas."

Latkovskis uzteica Polijas Iekšlietu un administrācijas ministrijas lēmumā skaidri identificēto risku, ko rada liels informācijas apjoms ātro kredītu firmu datu bāzēs par potenciāli viegli ietekmējamu cilvēku grupām. 

"Šie cilvēki ir nonākuši finanšu grūtībās, kuras [viņi] grib atrisināt. Tātad šādiem cilvēkiem ir iespējas piedāvāt risinājumu, pretim prasot kādu pakalpojumu. Tai skaitā no nedraudzīgo valstu drošības iestādēm," pauda Latkovskis.

Saeimas deputāts uzskata – praktiski tas nozīmē vieglu pieeju cilvēkiem, ar kuriem var manipulēt.

Viņš pauda: "Tātad pirmais ir atrisināt problēmas ar naudu un saņemt kādu informāciju. Iespējams, tas ir kādas valsts iestādes darbinieks, iespējams, tas ir kāda stratēģiska uzņēmuma darbinieks. Tas var būt pat vadībā cilvēks, kam ir atkarība no azartspēlēm vai alkoholisma, ko viņš negrib publiski rādīt. Un otra lieta ir, protams, šantažēšana publiski."

Latkovskis ir pārliecināts, ka šos riskus apzinās arī mūsu drošības dienesti. Viņš nešaubās – ja šādi dati par Latvijas kredītņēmējiem nonāktu Krievijas uzņēmēju rīcībā, tad tā būtu pieejama arī Krievijas drošības dienestiem.

Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs sacīja: "Ja šāda informācija nonāk Krievijas pusē, kas automātiski nozīmē Krievijas drošības iestādēm, viņiem ir iespējas uzrunāt jau mērķētas grupas un piedāvāt šos risinājumus – vai par naudu nopirkt, vai šantažēt, sakot, ka šī informācija tiks publiskota. Tāpēc šim ir jāpievērš īpaša uzmanība mūsu finanšu izlūkošanas dienestiem un arī visiem pārējiem, kas veic izmeklēšanas šajā jomā un pārbaudes. Es tiešām lieku to pie sirds."