Aizvadītais gads tūrisma jomā Latvijā nav bijis būtiski labāks par iepriekšējo. Tā vērtēja Latvijas Lauku tūrisma asociācijas vadītāja Asnāte Ziemele. Viņa apzinājusi daudzu viesmīlības nozares pārstāvju atziņas par šo gadu. Aizvien nākas vairāk paļauties uz vietējiem klientiem un viesiem no pārējām Baltijas valstīm, taču tālāku ārvalstu viesu plūsmas atjaunošanās Latvijā ir priekšā.
"Gads ir bijis tāds kā iepriekšējais, kas nav slikts gads. Ir ļoti pieaugušas izmaksas. Cenas baidās celt, jo ārvalstu klientu ir maz, un pašmāju tūristiem naudas apjoms atpūtas tēriņiem nepieaug. Līdz ar to cenas cēluši par maksimums 10%. Pārsvarā ir cenas pieaugušas ēdināšanas pakalpojumiem. Bijis lielāks apgrozījums, bet mazāka peļņa," stāstīja Ziemele.
Šā gada laikā atpūtas kompleksos bijis mazāk kāzu svinību, bet vairāk nometņu bērniem, tajā skaitā no Lietuvas, Igaunijas, Polijas.
Vietējo tūristu rezervāciju ārpus vasaras sezonas bija mazāk. Vienlaikus par lauku tūrisma attīstību liecina aizvien jaunu viesu namu un dzīvokļu atvēršana, īpaši Kurzemē jūras piekrastē. Nozarē strādājošajiem ir celtas algas. Tomēr nosacīti "normālāks" darbs prognozējams, sagaidot vairāk ārvalstu viesu, vēlreiz atkārtoja Ziemele.
"Visbiežāk nosauc igauņus, lietuviešus, somus un poļus – ārzemniekus, kuri šogad bijuši Latvijas laukos, daudz mazāk vāciešu, nīderlandiešu. Bet ārzemnieku rezervēto nakšu skaits ir audzis – tie, kuri drosmīgi ir atbraukuši, paliek ilgāk. Taču kopumā ārzemnieku ir daudz mazāk, bieži saka, ka vispār nemaz. Neesošie ārzemnieki komplektā ar pašmāju tūristu iespējām doties uz ārzemēm pēc pandēmijas beigām veido sīvu konkurenci," norādīja Ziemele.
Norises vietējā tūrisma nozarē atspoguļo arī oficiālā statistika. Šā gada desmit mēnešos Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 2,1 miljons ārvalstu un vietējo viesu – teju par 12% vairāk nekā pērn desmit mēnešos. Bet tas bijis par gandrīz 15% mazāk nekā 2019. gadā – pirms kovida pandēmijas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Tūrisma uzrāviens galvaspilsētā bijis straujāks. Ārvalstu viesu bijuši ap 22% vairāk nekā 2022. gadā.
Būtisku lomu spēlējušas tādas norises kā hokeja čempionāts, Dziesmu un deju svētki, "Positivus" festivāls, atzīmēja "Live Riga" Tūrisma pārvaldes vadītāja Ieva Lasmane.
Prognoze par apmēram 1 miljonu ārvalstu viesu šaja gadā būs pārsniegta, bet tie aizvien būs ap 70% no tūristu skaita gadā pirms kovida pandēmijas. Nākamgad galvaspilsētā rēķinās ar vairāk ārvalstu tūristu.
"Pirmkārt, jāņem vērā dabiskais cikls, kā tūrisms atjaunojas. Protams, pirmajos gados pēc kovida tam vajadzētu notikt straujāk, pēc tam pieauguma temps varbūt nedaudz samazināsies. Tas, kas liecina, ka nākamajam gadam jābūt labākam par šo, ir straujāka grupu tūrisma atjaunošanās. Tas šogad vēl diezgan daudz cieta no kara [Ukrainā] ietekmes, īpaši no mums tik liela un svarīga tirgus kā Vācija. Lēnām, bet tomēr atjaunojas arī tālie tirgi – Japāna, Dienvidkoreja, Ķīna, arī Amerikas Savienotās Valstis, kas ir agrāk ir bijuši ap 15% no kopējā tūristu apjoma. Šie faktori ļauj minēt, ka nākamajam gadam vajadzētu būt ar pozitīvu tendenci," vērtēja Lasmane.
Pēc kovida pandēmijas norimšanas Rīgu kā tūrisma galamērķi visaktīvāk reklamēja pārējās Baltijas valstīs. Savukārt turpmākajos gados plašākas kampaņas par Rīgu būs vairākos citos tirgos, toskait Somijā, Polijā, Lielbritānijā.
Savukārt Latvija šogad atzīmējusies arī starptautiskos ceļvežos. Restorānu jomā notikusi ilgi gaidītā iekļūšana starptautiskajā restorānu ceļvedī "Michelin". Tūrisma jomā būtisks Latvijas un pārējo Baltijas valstu ieguvums reģionālā tūrisma jomā ir abu garāko taku – Mežtakas un Jūrtakas – iekļaušana nākamā gada "Lonely planet" labāko ceļojumu galamērķu ceļvedī.
