Diskusijas par bankas klientu pārbaudi un naudas izmaksu izvērušās starp Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), kas regulē banku darbību, un Kontroles dienestu, kas iesaldē aizdomīgu naudu. Dienesta vadītāja Ilze Znotiņa uzskata, ka mediji, iespējams, kāda mudināti, mēģina viņu un FKTK vadītāju Pēteri Putniņu nostādīt konfrontējošās attiecībās. Taču abu starpā esot darba attiecības. “Mēs ar FKTK esam diskutējuši par labākajiem risinājumiem,” saka Znotiņa.
Putniņš savukārt min, ka, “lai apmierinātu Znotiņas kundzes vēlmes un iebildes, mēs esam ļoti aktīvi strādājuši”. Putniņš patreiz neredz tādus defektus naudas izmaksas metodoloģijā, lai to nesāktu ieviest.
Tomēr līdz piektdienas pusdienlaikam, kad “De facto” intervēja Znotiņu, Kontroles dienestā vēl nebija no FKTK saņemts pēdējais klientu pārbaudes piedāvājums. Tādēļ Znotiņa atteicās prognozēt, vai abas iestādes pilnīgi visu būs saskaņojušas līdz trešdienai, kā vēlas premjers Krišjānis Kariņš (''Jaunā Vienotība'').
Viens no domstarpību iemesliem bija saistīts ar to, cik dziļi rakties “ABLV” darījumos.
Pati banka piedāvājusi, un tam piekritusi arī FKTK, pārbaudīt esošos vairāk nekā trīs tūkstošus noguldītāju plus viņu partnerus – 10-12 tūkstošus. Savukārt Kontroles dienestu interesējuši arī tie bankas klienti, kuru konti jau ir tukši vai slēgti. Tādējādi pārbaudāmo skaits pieaugtu līdz vairākiem desmitiem tūkstošu.
Gan FKTK priekšsēdētājs, gan banka uzskata, ka nav pamata neaktīvos klientus saistīt ar likvidāciju, jo viņiem no bankai nekas nepienākas.
Kā sapratis Putniņš, Kontroles dienestam bijušas šaubas, vai šai vēsturiskajai informācijai varēs piekļūt. Taču bažu neesot, jo banka apņēmusies visu informāciju glabāt.
Znotiņa skaidro, ka primāri vēlas saprast, vai esošie klienti nav veikuši darījumus arī iepriekš un vai nav saistīti ar tukšajiem kontiem. Bez šīs informācijas var arī nebūt iespējams pierādīt vai atspēkot iepriekš bankai izteiktos pārmetumus par netīrās naudas atmazgāšanu, pārliecināta Znotiņa.
“Es precīzi nezinu, kas nepatīk Kontroles dienestam, bet, manuprāt, patreiz notiek pašlikvidācija, un galvenais ir darbs ar kreditoriem. Ja mēs runājam, ka kāds vēlas pārbaudīt kaut ko [citu], manuprāt, tas ir valsts uzdevums, nevar to saistīt ar pašlikvidāciju. Un nevar prasīt to izdarīt akcionāriem par savu naudu,” saka viens no “ABLV” akcionāriem Ernests Bernis.
Znotiņa gan min piemēru, ka “Danske Banka” Igaunijas filiālē, kura arī pērn tika apsūdzēta netīros darījumos, par bankas līdzekļiem pārbaudīs arī vēsturiski notikušos darījumus.
“Diemžēl mums nav izdevies panākt tādu situāciju kā “Danske bankā”,” pauž Znotiņa. Kontroles dienests pats piesaistījis ekspertus no kompānijas “Kroll” bankas “ABLV” darījumu pārbaudei.
No “ABLV” likvidatoru puses arī izskanējusi neapmierinātība ar iepriekšējās valdības rīkojumu pārbaudes metodi saskaņot ar starptautiskajiem partneriem.
Šis rīkojums šķiet mulsinošs arī valsts iestādēs, jo nav skaidra saskaņošanas kārtība. Premjers Kariņš sagaida, ka līdz trešdienai par visu vienošanās būs panākta.
“Man šobrīd ir visa ticība, ka mūsu abas neatkarīgās institūcijas spēs vienoties un izpildīt prasības,” saka Kariņš.
Amatpersonas nesteidzas prognozēt, cik netīrās naudas varētu identificēt “ABLV” bankā. Pašlaik par bankas klientu darījumiem uzsākti vairāk nekā 30 kriminālprocesi un arestēti aptuveni 20 miljoni eiro. Bet lielās pārbaudes vēl priekšā.
Bernis prognozē, ka, iespējams, tiks atklāti kādi gadījumi, kad “ABLV” klients melojis vai nav teicis visu patiesību, taču Bernis ir pārliecināts, ka netiks atrast fakti, kas pierādītu, ka banka būtu pievērusi acis uz netīriem darījumiem vai atbalstījusi tos.
